Par līdzšinējām ilgstošajām
biznesa problēmām un to, ko
investori gaida no jaunās Saeimas un valdības, Guntars Gūte sarunājas ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju,
PwC Latvija vadošo partneri
Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.
Valsts kontrole (VK) nākusi klajā
ar kārtējo valsts pārvaldei
neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums –
jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus
procesus, kuru iznākums var rezultēties ar
kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda
naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Neskatoties uz to, ka saistībā ar
ģeopolitisko notikumu izraisītajām ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienības
līmenī patlaban tiek diskutēts
par iespēju vismaz uz kādu
laiku mainīt attieksmi pret gāzi kā fosilo un
attiecīgi dabai nedraudzīgo kurināmo, sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vismaz ES
līmenī atgriezīsies vēlme gāzi aizvien vairāk
aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem
teju visās ikdienas jomās.
Par latviešu diasporas saiknēm ar Latviju un to attīstības potenciālu Guntars Gūte sarunājas ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidentu Reini Danci.
Sākoties priekšvēlēšanu periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierasti plāno sekot līdzi, lai politiķi un partijas strikti ievērotu likumus.
Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.
Par valsts un pašvaldību kopējo atbildību sagaidāmās lielo rēķinu krīzes pārvarēšanā un cilvēku atbalstīšanā Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis intervijā Dienai 2017. gadā, runājot par valsts pārvaldes, tostarp ierēdniecības, darba efektivitāti, vaļsirdīgi atzina: "Varu piekrist cilvēkiem, kuri saka, ka birokrātija pati sevi atražo – mēs ar laiku atrodam sev vietu sistēmā. Notiek darbs ar kaut kādiem procesiem, dokumentu apstrādi, un ierēdnis ir noslogots visu dienu. Jautājums – kāds ir mērķis, kam tu to dari – vai tikai tāpēc, lai tu būtu noslogots? Sistēma strādā, un es tiešām no rīta līdz vakaram esmu nodarbināts. Bet kādu rezultātu beigās iegūstam? Vai varbūt tomēr vesela virkne darbību, kuras tu dienas laikā dari, ir liekas, tādas, no kurām varētu atteikties."
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar ar divu minūšu intervālumedijiem izsūtīja divas presesrelīzes, kas būtībā rāda pretēju ainu tautsaimniecībā. Pirmajāziņā teikts, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP)pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiemdatiem salīdzināmajās cenās ir palielinājiespar 6,7%.
Par pašvaldību attiecībām ar
valsti, briestošās ekonomiskās
un sociālās krīzes risinājumu
variantiem un riskiem atkal
zaudēt daļu iedzīvotāju Guntars Gūte sarunājas ar Valkas
mēru Ventu Armandu Kraukli.
2020. gada maijā Finanšu
un kapitāla tirgus komisijā
(FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s
Olainfarm akciju atpirkšanas
piedāvājuma izteikšanai.
Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski
čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10%
Olainfarm akciju. Jau toreiz
Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm
akcijas slēpās Kārļa Krastiņa
un ar viņu saistīto Prudentia
uzņēmumu intereses.
Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot
izdevumu būtisku pieaugumu,
kam galvenais iemesls ir mazināt
aizvien pieaugošo inflāciju valsts
ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.
Skandāls saistībā ar notikumiem 9. un 10. maijā pie Pārdaugavā novietotā padomijas propagandas pieminekļa uzņem ļoti straujus apgriezienus un, pēc visa spriežot, jau pāraudzis valdošās koalīcijas attiecību krīzē.
Izcilajam zinātniekam Albertam Einšteinam pieder teiciens: "Divas lietas ir
bezgalīgas – Visums un cilvēku stulbums. Turklāt neesmu pārliecināts par
Visumu." Lai kāds arī nebūtu šī izteikuma precīzais skanējums, Latvijas kontekstā cilvēku stulbumu tajā ļoti piemēroti var
aizstāt ar politiķu nekaunību un populismu.
Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".
Kardināli saasinoties Rietumu pasaules attiecībām ar Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ, daudzu pasaules, bet jo īpaši Eiropas, valstu dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir atteikšanās no Krievijas energoresursiem: dabasgāzes, naftas, oglēm. Ekonomisko attiecību saraušanas sākšanas sekas mēs jau redzam šodien, ieskatoties pirkumu čekos, rēķinos un arī naudas makos, kuru saturs šodien izsīkst daudz straujāk.
Saeima ceturtdien skatīs
tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un viņa partijas
biedru virzītos grozījumus
Pilsonības likumā, kas regulētu Latvijas pilsonības atņemšanas procedūru.
Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.
Par to, kā atteikšanās no Krievijas gāzes ietekmēs Baltijas valstu un Somijas gāzapgādes reģionu un ko nepieciešams pilnveidot, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022.
gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai
un Latvijas tūrisma industrijai, jo atbilstoši pašreizējiem
plāniem galvaspilsētas ostā
vienas vai divu dienu vizīti
pieteikuši 140 kruīza kuģi,
kas uz Rīgu kopumā atvedīs
ap 130 tūkstošiem tūristu.
