Ekonomiskās attīstības modelēšanai var pielietot vairākas metodes, bet baņķieri ir īpaši iecienījuši analizēt iespējami sliktāko attīstības scenāriju (the worst case scenario). Šīs mīlestības pamatā ir pieņēmums: ja mēs atradīsim veidu, kā tikt galā ar bēdīgāko situāciju, visi pārējie iespējamie notikumu pavērsieni būs kā viegla pastaiga Jūrmalas priežu gāršā.
Nedaudz atgādināšu, kāpēc Latvijā lata valūtas kurss pret eiro ir stabils. Latvijas Banka (LB) savas valūtas kursa stratēģijas (currency board arrangement) ietvaros ir noteikusi lata maiņas kursu pret eiro 0.702804 (Latvijas ekonomistiem to ir svarīgi zināt no galvas, tāpat kā matemātiķiem skaitli “pī” – 3.14159...). Tā kā valūtas momentāno kursu nosaka tirgus, valūtas kursa stratēģija paredz atļaut noteiktu kursa koridoru, kura ietvaros centrālā banka neiejaucas. LB to ir noteikusi +/-1% ietvaros, tāpēc, ja lata/eiro kurss atrodas robežās no 0.696 līdz 0.710, nekāda centrālās bankas intervence nav sagaidāma. Savukārt, ja kurss draud noslīdēt zem 0.696 (lats revalvējas jeb paliek spēcīgāks), LB iejaucas tirgū, pārdodot latus (latu daudzums ekonomikā palielinās). Un otrādi - ja kurss draud pacelties virs 0.710 (lats devalvējas jeb paliek vājāks), LB iejaucas tirgū, uzpērkot latus (latu daudzums ekonomikā samazinās). Šāds mehānisms nodrošina lata valūtas kursa pret eiro stabilitāti, kas savukārt translējas uz [cerēto] tautsaimniecības stabilitāti.
Kas varētu draudēt latam ievērojama Latvijas tirgus satricinājuma gadījumā?
1) Devalvācija vai revalvācija
Saglabājot valūtas kursa stratēģiju, šī pieeja, viennozīmīgi, būtu neprātīga. Devalvācija radītu ievērojamu īstermiņa inflācijas pieaugumu, un efekts no atelpas eksportētājiem ilgtu dažus mēnešus, līdz Latvijas ekonomika atgrieztos līdzsvara stāvoklī un visi ieguvumi būtu kompensējušies ar augstākām cenām un augstākām algām. Revalvācija, savukārt, īstermiņā apstādinātu inflāciju, Latvijas iedzīvotāji uz mirkli kļūtu “bagātāki”, taču eksporta konkurētspēja tiktu sagrauta.
Makroekonomisti ir vienisprātis, ka jebkuri ieguvumi būtu īslaicīgi, tāpēc vienīgais attaisnojums būtu lata revalvācija mirkli pirms pievienošanās eirozonai, ja tas palīdzētu “apmānīt” stingros Māstrihtas kritērijus (Maastricht criteria) inflācijas ziņā [inflācija valstī nedrīkst pārsniegt 1.5% punktus no 3 ES valstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju].
Tāpat Māstrihtas kritēriji pieprasa Latvijas iestāšanos valūtas maiņas mehānismā (ERM II) Eiropas Monetārās sistēmas (EMS) ietvaros, kas nepieļauj valūtas devalvāciju [skat., piemēram, populāru izklāstu Vikipēdijā: http://en.wikipedia.org/wiki/Convergence_criteria].
Devalvāciju kā zāles ekonomisku problēmu ārstēšanai makroekonomisti neiesaka jau no pagājušā gadsimta vidus, tāpēc iedomājieties, kādu spiedienu devalvācijas scenārija gadījumā uz Latvijas valsti izdarīs Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules banka un citi! Tādēļ es noteikti apgalvoju: mums nav Hugo Čavesa, kas starptautisko domu būtu gatavs ignorēt.
Verdikts: devalvācijas risks – ļoti mazs
2) Valūtas kursa stratēģijas atcelšana
No vienas puses, atrašanās ERM II Latvijai tieši nepieprasa valūtas kursa stratēģiju. Kandidātvalsts centrālā banka var izvēlēties citus veidus, kā nodrošināt valūtas kursa stabilitāti. SVF klasifikatorā ir minēti vairāki valūtas maiņas kursu režīmi, kas nav pretrunā ar ERM II. Tai pašā laikā, no otras puses raugoties, fiksēta valūtas kursa politika ir ļoti ieteicama mazās valstīs ar atvērtu tautsaimniecību, kur ārējai tirdzniecībai ir liela nozīme.
Kā atzīst pati LB: “Mazāka tautsaimniecība ir atkarīga no pārmaiņām pasaules finanšu un preču tirgos, un tās iespējas ietekmēt šīs pārmaiņas ir ierobežotas. Šādās valstīs atsevišķi lieli darījumi (kapitāla ieplūšana vai aizplūšana) var radīt ievērojamas īstermiņa valūtas kursa svārstības, palielinot valūtas izdevumus un riskus.” [http://www.bank.lv/lat/main/all/monetarapolitika/mp/monpol/ ]
Diskusija par citiem iespējamiem valūtas regulācijas mehānismiem ir notikusi Igaunijā [skat., piemēram, http://www.bankofestonia.info/pub/en/dokumendid/publikatsioonid/seeriad/muud_uuringud/_9a_2002/305.pdf?objId=270400 ]. Analīze ir pierādījusi, ka kursa “palaišana” brīvā peldējumā (free float) vai “valūtas kursa piesaiste ar inflācijas mērķi” ir mazāk piemēroti Igaunijas ekonomikai nekā currency board arrangement.
Mani nedaudz pārsteidz, ka šāda profesionāla diskusija nav notikusi Latvijā, taču diskusijas esamība diez vai mainītu tās negatīvos secinājumus. Līdz ar to citi veidi, kā nodrošināt ERM II prasību izpildi, ir nesalīdzināmi riskantāki un “sorosiem” iekārojamāki (skat. iepriekšējo ierakstu blogā!), lai LB izskatītu to ieviešanu.
Verdikts: valūtas kursa stratēģijas atcelšanas risks – mazs
3) Valūtas kursa svārstību koridora paplašināšana
No LB monetārās politikas: “Valūtas kursa mehānisms II nozīmē to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas latam jābūt piesaistītam eiro un lata kurss attiecībā pret eiro drīkst svārstīties ne vairāk kā +/-15% robežās pret lata piesaistes kursu eiro. Latvijas Banka plāno nodrošināt šaurākas svārstību robežas attiecībā pret eiro nekā maksimāli pieļaujamās, tādējādi saglabājot lielāku lata stabilitāti attiecībā pret eiro.”
Tomēr nedz LB teiktais, nedz ERM II nosacījumi neliedz LB reiz pārskatīt savu monetāro politiku un nozīmēt lata kursam attiecībā pret eiro, teiksim, maksimumu: +/-15% koridoru. Tādejādi maksimālais starpbanku maiņas kurss varētu sasniegt 0.808 LVL/EUR, bet minimālais – 0.597 LVL/EUR. Pēc SVF definīcijas tas sauktos “horizontal band” jeb “horizontālā josla”, kas ir pilnībā pieļaujami valūtas kursa stratēģijas ietvaros.
Tiesa, var izrādīties visai grūti simulēt LB valūtas maiņas intervenču ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kas ir būtisks “horizontālās joslas” politikas instruments, taču modeļa trūkums var neatturēt no kārdinājuma ieviest lielāku brīvību LB valūtas kursa politikā.
Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komiteja (FKTK, faktiskais Latvijas banku uzraugs) jau ir paziņojusi Latvijas bankām par savu nodomu EUR atvērto valūtas pozīciju vērtēt tāpat kā, teiksim, USD atvērto valūtas pozīciju, t.i., piemērot noteiktus normatīvus, lai pasargātu bankas no iespējamiem zaudējumiem apstākļos, kad valūtu īpatsvars banku aktīvos un pasīvos nav sabalansēts. Tā ir dīvaina prasība, ja LVL/EUR kurss var svārstīties 1% robežās ap 0.702804, bet ļoti saprotama, ja koridors tiek paplašināts līdz +/-15%. Tad nepareizi atvērtas pozīcijas gadījumā bankas (arī uzņēmumi un privātpersonas) var zaudēt līdz pat 30% no pozīcijas, kas ir ievērojams risks.
Līdz šim bankas ļoti rūpīgi uzraudzīja USD, GBP, CHF un citu valūtu atvērtās pozīcijas, tomēr, liekot vienādības zīmi starp EUR un LVL (t.i., uzticoties LB faktiskajai monetārajai politikai), tagad tas ir signāls par iespējamu politikas maiņu. Mēs jau apspriedām devalvācijas/revalvācijas neiespējamību; vai tiešām tā ir ziņa par piesaistes koridora paplašināšanu?!
Verdikts: valūtas kursa svārstību koridora paplašināšanas risks – vidējs
Izvērtējot iespējamos notikumu pavērsienus attiecībā uz lata kursu, vislielāko risku es saskatu scenārijā, kas varētu paredzēt valūtas kursa svārstību koridora paplašināšanu. Pirmkārt, to neviens neaizliedz, reakcija no starptautiskās sabiedrības varētu būt mērena, jo “svētā govs” – lata piesaistes kurss eiro – 0.702804 – jau netiek apdraudēts! Turpinoties ārvalstu kapitāla ieplūdei valstī, lata tirgus kurss attiecībā pret eiro varētu pat kāpt (lata revalvācija, teiksim, līdz 0.597 LVL/EUR), tā atstājot īslaicīgu pozitīvu ietekmi uz inflāciju [zīmējumā A variants]. Tiesa, tekošā konta deficīta finansējuma kraha gadījumā lata tirgus kurss var atkal kristies (lata devalvācija sliktākajā gadījumā par 15%+15%=30%, sasniedzot 0.808 LVL/EUR) [zīmējumā B variants], bet FKTK bankas par to jau būs brīdinājusi, bankas atvērtās EUR pozīcijas jau būs aizvērušas un tiešu zaudējumu bankām nebūs...
Tomēr mani neatstāj bažas, ka apreibušais traktorists (lasi: sakarsusī Latvijas ekonomika), kas radis līkumot starp grāvjiem uz šaurā un dangainā lauku ceļa, var piepeši savā dullumā tikt novirzīts uz plaša un asfaltēta lielceļa, kur valda šosejas huligāni ar ātriem un jaudīgiem rodsteriem (lasi: starptautiski valūtas spekulanti) [skat. sarkano līniju zīmējumā]. Manuprāt, avārijas iespējas tas var ievērojami palielināt.
Turklāt, nedrīkst aizmirst, ka valūtas riskam ir pakļautas ne vien bankas, kas to māk profesionāli pārvaldīt, bet arī uzņēmumi un visas privātpersonas, kas saņem algu latos un ir paņēmušas hipotekāro kredītu eiro...
Labā ziņa ir tā, ka nekas no šeit aprakstītā Latvijā nekad nenotiks, jo LB vada kompetenti speciālisti, kas aprakstītos riskus zina vēl labāk par mani. Šis bloga ieraksts ir vienīgi publicēta analīze, kas koncentrējās uz pašiem sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem, savukārt LB zina, kā pie tiem nenonākt. Tāpēc lasiet, kam tas ir interesanti, bez lieka satraukuma sirdī :)
Pievieno komentāru