Bez cerĪbām

Eiroskeptiskajā pagastā cilvēki vēl arvien dzīvo kolhozā, netic Eiropai un nerunā ne latviešu, ne citās mēlēs Kā zināms, Latvijas Eiroreferendumā visskeptiskākā izrādījās Latgale. Pat tur vēl ir vietas, kas izcēlušās ar īpašu neuzticību Eiropai. Devāmies uz Rēzeknes rajona ciemu Kruķi, kurā pret nobalsojuši 78,95%. Mūsu apciemojums sakrita ar ciema tirgus dienu. Pie vieglās automašīnas zemē nomesta ādas jaku čupa, zem klajas debess uz letes Lietuvas lētie apavi un dažādas vecas mantas - skrūves, naglas un atslēgas. Ceļmalā mīņājas četri zirgi un plūc zāli. Tirgū sapulcējies ap piecpadsmit apmeklētāju. «Kāpēc jūs bijāt tik skeptiski?» iztraucēju viņu miegainību. «Bet vai tas ir normāli, ja mēs kolhozā saņemam tikai 10 latu mēnesī?... Tie ir visi mūsu ienākumi, jo no piemājas dārza ražas mēs varam tikai pārtikt. Taču apavu pāris bērnam maksā astoņus latus!» uzreiz, it kā to gaidījuši, nervozi uzbrūk divi vīri ap 30-40 gadiem. Izrādās, ka šeit par kolhozu turpina saukt tā pēcteci paju sabiedrību Kruķi. «Mums taču maksā pēc izstrādes... Vai Eiropā mūsu kolhozs varēs atrast noieta tirgu? Padomju Savienībā gan tas bija!» «Eiropas Savienībā cenas palielinās, bet kolhozā algas?.. Saņemsim to pašu.» «Paldies priekšsēdētājam, ka saglabāja kolhozu... Mums vēl labi, kaimiņos pat kolhozu nav. Ne Silmalā, ne Ružinā.» Vēlāk uzzināju, ka pagastā dzīvo trīsarpus tūkstoši iedzīvotāju. Kruķi ir viens no trim pagasta lielākajiem ciematiem. Paju sabiedrībā ir ap simt darbinieku jeb 25% ekonomiski aktīvo vietējo iedzīvotāju, te audzē linus. Padomju gados kolhozā Ļeņinietis bija vairāk par četriem simtiem cilvēku. ...Sarunas biedri atsakās nosaukt savus vārdus, jo baidās no nepatikšanām, ko varot sagādāt kolhoza vadība. Zemnieks Ivans Suhanovs (ap 40 gadu) Kruķos ir iebraucis no Viļāniem, kad apprecēja vietējā kolhoza priekšsēdētāja meitu. Viņš ir atklātāks: «Tikai tagad mēs esam sapratuši, ka 80.gados dzīvojām jau komunismā. Atceros tos ziedu laikus kā saldu sapni.» Šķiet, šis viedoklis te dominē. «Iepriekšējā savienībā, kamēr kolhozi nostiprinājās, pagāja ilgs laiks. Skaidrs, ka sākumā arī Eiropas Savienībā mums būs slikti,» pārliecināta Silmalas pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aleksandra Ostrovska (ap 50 gadu veca). «Cilvēki baidās, ka ES viņus aprīs. Es jau varu balsot par Eiropu, jo abiem maniem bērniem ir augstākā izglītība. Taču pārējie neprot ne tikai kādu svešvalodu, bet arī latviešu valodu.» Šī nomale ir krievu vecticībnieku zeme. A.Ostrovskas senči te esot ieradušies pirms 400 gadiem. «Nekādu vēršanos pret reliģiju padomju laikos es neatceros,» saka Ivans Suhanovs. «Protams, skolās bija antireliģioza aģitācija, bet vairāk nekā slikta. Neviens netraucēja apmeklēt baznīcu. Es arī tagad uz svētkiem eju tur palūgties. Tā ir laba lieta.» Nepilsoņu pagastā gandrīz nav - tikai kādi pieci procenti. VARĒJA BŪT PESIMISTISKĀK Zemessargs, kas pie mums, žurnālistiem, pienāca, lai piedzītu latu «par tirgus vietu», ignorē uzrunas latviešu valodā un spītīgi runā krieviski. Samaksāt pieprasīto nācās mūsu sarunas biedriem: diviem draugiem, kas ar vieglo automašīnu no Viļāniem atveduši sešas septiņas nedēļas vecus sivēnus. Četrus pircēji jau esot paņēmuši: par 12 latiem veprīšus, par 15 latiem cūciņas. Fjodors runā ar mums tikai krieviski, bet Voldis demonstratīvi tikai latgaliski. Šķiet, abi jau paspējuši atzīmēt veiksmīgu sivēnu pārdošanu. Vienīgais sludinājums pie Silmalas pagasta domes durvīm (par zemnieku reģistrēšanu ES subsīdiju saņemšanai) ir krievu valodā. Kruķos atrodas Silmalas pagasta dome. «Daudzi brīnās: nosaukums latvisks, bet dažreiz šķiet, ka te dzīvo vienīgi krievi,» smaida domes priekšsēdētājs Eduards Grišuļonoks (ap 40). «Mūsu pagastā oficiāli dzīvo arī ap 25% latviešu.» Viņu bērniem skoloties jābrauc 18 kilometru uz kaimiņu Maltu, jo pagastā visas četras skolas ir ar krievu mācību valodu. Kruķu pamatskolas direktors atteicās runāt, jo viņam taču esot zināma «Dienas un valsts pozīcija par Eiropas Savienību un visu citu». «Kāpēc jūs uzskatāt, ka mums ir pārāk daudz eiroskeptiķu?» jautā Kruķu vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Anita Laizāne: «Par Eiropu taču nobalsojuši 21,05%. Tas nav maz, varēja būt sliktāk. Pēdējās Saeimas vēlēšanās par PCTVL pagastā nobalsojuši 78,2 %.» Uz Kruķiem esot sūtījuši materiālus gan Eiropas informācijas biroja optimisti, gan Kluba 415 pesimisti, un viens viņu plakāts joprojām karājas pie bibliotēkas sienas, jo «smuki izskatās», skaidro Anita Laizāne, kas līdztekus ir arī bibliotēkas vadītāja. «Redzēju, kā uz Rēzekni atlidoja ar helikopteru Valsts prezidente aģitēt par Eiropu un kā viņa tika sagaidīta. Tas taču izskatījās pēc pretīgas pielīšanas,» atceras Ivans Suhanovs. «Es katrā ziņā balsoju pret.» «Cilvēki zināja, ko darīja, nāca līdz pēdējai minūtei, ļoti mērķtiecīgi aizpildot un iemetot urnā biļetenus,» atmiņās dalās pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A.Ostrovska. Pagasta domes ēkā stāv bezdarbnieku rinda: pagastā esot 22% bezdarbnieku. «Garantētā minimālā ienākuma pabalsts visā valstī ir Ls 21, bet mums tikai Ls 15,» nopūšas domes priekšsēdētājs. «3/5 pagasta budžeta mēs saņemam dotācijas veidā no izlīdzināšanas fonda, tātad mūs uztur tādas pašvaldības kā Rīga un Ventspils.» «Kā cilvēki balsojuši referendumā, ir katra personiska darīšana. Taču šādi rezultāti ir viela pārdomām,» turpina E.Grišuļonoks. «Mums te diemžēl tāds vecticībnieku novads, kurā latviski gandrīz neviens nesaprot.» «Tā ir protesta forma pret to, ka visa informācija bija tikai latviešu valodā,» saka A.Ostrovska. «Mums nav neviena moderna kombaina. Visas apkārtējas rūpnīcas ir slēgtas. Cilvēki ir sastinguši savā dzīvesveidā. Tomēr tam ir arī savs labums, pat kaut kādi zinātnieki no Eiropas bija atbraukuši uz mūsējiem paskatīties, uz viņu senajiem sadzīves priekšmetiem.» Smēķējoši cilvēki tirgū un uz ielām gan nav redzami. Aizbraucam uz kaimiņu Borisovku fotografēt pagasta lūgšanu namu. Pie blakus mājas aizvilkdamies rej pieķēdēts suns, klauvējam pie durvīm, kas izrādās atvērtas. Ejam iekšā. Viss ir atvērts, bet neviena cilvēka nav. Tā ir vecticībnieku paraža. Zagt esot tik liels grēks, ka durvis var atstāt vaļā. GRIB ENTUZIASMU, NEVIS FANĀTISMU «Mūsējiem jāizmanto priekšrocības, ko dod ES, ja varam 75% saņemt kā bezatlīdzības dotāciju, piesakot projektu. Mūsu vidū to tagad var tikai kolhoza priekšsēdētājs Koņuhovs, bet viņš neņem,» šādu rīcību nesaprot domes priekšsēdētājs. «Viegli sacīt - ņem. Viens no mūsējiem paņēma un nomira: kas tagad būs ar viņa tuvākajiem?» iebilst A.Ostrovska. «Jāņem taču! Tikai Koņuhovs ir pārāk konservatīvs,» nepiekrīt E.Grišuļonoks. «Konservatīvs, konservatīvs, bet saimniecību gan saglabāja, cilvēkiem ir kur strādāt.» «Jā, strādāt par desmit piecpadsmit latiem mēnesī.» «Kaut par to. Tā taču ir liela laime - cilvēkiem ir darbs.» Diemžēl sagadīšanās pēc Koņuhova kungam drīz pēc Dienas parādīšanās radās steidzamas darīšanas ārpus ciema, tāpēc ar paju sabiedrības priekšsēdētāju aprunāties neizdevās. «Pēc kara arī bija ļoti grūti, bet mēs kolhozā bijām entuziasma pārņemti. Vai tagad tā ir? Nē!» saka Jakovs Medvedevs, vecticībnieks ar lielu bārdu, pensionārs ar 50 latu pensiju un 41 gadu krāvēja darba stāžu. «ES ir labi, bet ar Krieviju jāveido labas attiecības, jo tur ir mūsu noieta tirgus,» saka Stepans Andrejevs (ap 50). «Nevairojiet baumas, ka mums grib uzbrukt.» Atbraukušie Eiropas informācijas biroja aģitatori gan esot devuši zemniekam padomu nesēdēt uz diviem krēsliem, uz ko saņēmuši atbildi: «Mīļš teļš divas govis zīž.» Pēc Stepana domām, Eiropa ir kā Ļeņins: redzam gaismu un pēc tās tiecamies, kaut nezinām, kas tajā īsti ir labs. Viņa kolēģe Aleksandra nav tik optimistiska: «Zemi mūsu apkārtnē daži nopērk. Kādēļ? Tā rīkojas eiropieši, jo grib mūs padarīt par saviem kalpiem. Vai piesārņot mūsu zemi ar saviem atkritumiem. Latvieši pareizi uztraucas par savas nācijas tīrību. Tīra tā ir bijusi, jo tagad iebrauks visādi ļaudis. Ak, bija jābūt Latvijai brīvai no visādām savienībām!» Savukārt I.Suhanovs domā, ka rūpnīcas Latvijā speciāli slēdza, lai varētu ienākt Eiropa ar savām precēm un naudu un lai padarītu visus par vergiem. Kruķi gan nav Latvijā vispesimistiskākais iecirknis ar saviem 78,95 % pret, jo atrodas tikai otrajā vietā. To apsteiguši Ludzas rajona Lauderu pagastā, arī no seniem laikiem krievu apdzīvotā nomalē, kurā pret ES nobalsoja 84,91%. IZVĒLE KĀ SENČU SAUCIENS Pesimistisko Latgales rajonu vidū paslēpies optimistiskais Daugavpils rajona latviešu (86%) Bebrenes pagasts (1250 iedzīvotāju), kurā par nobalsojuši 78,12% - aptuveni tikpat daudz, cik Kruķos pret. Redzamā vietā iepretī katoļu baznīcai pagasta centrā triumfējoši izkārti referenduma rezultāti. Pat ar kļūdu par 1,22% optimistiskajā pusē. Tīrību un ziedu daudzumu pie mājām salīdzināt būtu lieki, lai neapvainotu Kruķu iedzīvotājus. Te ielas šķiet plašākās, to segums - asfaltēts un saimniecības - koptākas. Kruķos zāli nepļauj, tāpēc ziedi dārzos aug kā laukā, pie pagasta domes to vispār nav. Mājas Bebrenē arī daudz remontētākas un jaunākas. Tā nav īsti Latgale, bet Sēlija. «Kolhoza mums nav, zemnieki strādā tikai individuāli,» saka pagasta sociālā darbiniece un vēlēšanu komisijas sekretāre Ingūna Svarāne. Diez vai visi no tā tikai ieguvuši. Sastopam bijušo kolhoza traktoristu, tagad pašvaldības palīgstrādnieku. «Protams, dzīvot mūsdienu apstākļos nav viegli, bet nobalsoju par, jo man ir dēls,» ar stoicismu saka Jānis Urža, kas kopj dārzu pie profesionālās skolas jeb bijušās muižas. Ielas pilnas ar bērniem, kuru klātbūtne arī acīmredzami vieš cilvēkos optimismu. Pie savējiem vēl ir klāt daži desmiti skolēnu no visas Latvijas, kas mācās Bebrenes profesionālajā vidusskolā. «Kāpēc es balsoju par?..» cilvēki aizdomājas un nosauc zināmus argumentus: kopā ir labāk, bērniem jābūt drošākai nākotnei, sliktāk, nekā tagad, nevar būt: «Mēs gaidām pārmaiņas uz labo pusi,» saka medicīnas māsa Mārīte (ap 40 gadu), pārmaiņas tomēr nevarot konkretizēt. Bezdarbs te ir tikai 8,6%: «Tas gan ir tikai oficiāli, reālais stāvoklis ir daudz drūmāks,» par optimistiskajiem skaitļiem aizbildinās Ingūna Svarāne. Tautu vēsturiskā pieredze noteica izvēli. Kaut katrs balso viens pats, bieži vien viņš nebalso individuāli, skatās uz kaimiņiem, ko arī viens bebrenietis nevilšus apstiprināja: «Nezinu, kāpēc es par, laikam jau kā visi.» Kolektīva atmiņa noteic izvēli. Bebrenē bērni mācās tikai latviski, bet Kruķos tikai krieviski, taču tās ir tikai sekas. Sēlijā ir auglīga melnzeme, Latgalē augsne ir trūcīga, bet arī tā var būt sagadīšanās. Pirmajā ir vēsturiski pieņemts kopt zemi vienam pašam, otrajā, kā arī kaimiņu Krievijā stiprāka ir zemnieku kopiena un kolektīvie saimniekošanas ieradumi. Staļina mīluļa rakstnieka Alekseja Tolstoja stāstā Pētera diena vecticībnieks Varlaams spīdzināšanas pārtraukumā draudzīgi sarunājas ar savu spīdzinātāju un slepkavu Pēteri Pirmo, savstarpēji saprototies un gandrīz vai ar mīlestību, beigās turpat saskūpstoties. To būtu grūti izprast bebreniešiem, bet pilnīgi saprotams būtu austrumniekiem: japāņiem vai ķīniešiem. Iekšējā piederība pie rietumnieciskā vai austrumnieciskā valsts modeļa, šķiet, nosaka arī pēc šī modeļa dzīvojošo uzskatus, sadzīves veidu un arī Latvijas iedzīvotāja galīgo izvēli starp austrumiem un rietumiem Eiroreferendumā.