BEZDARBS

Mobils un gatavs mācīties Latvijas ekonomikai lejupslīdot, bezdarbnieku rindās ieplūst svaigas asinis Ekonomikai lejupslīdot, ražotājiem sašaurinoties vai bankrotējot, bezdarbnieku pulkam nākušas klāt "svaigas asinis" - cilvēki, kuri nekad iepriekš nav bijuši bez darba un šādā statusā nonākuši ne savas vainas dēļ. Jaunā situācija prasījusi pielāgošanos no darba ņēmēju puses, kas ir gatavi šķērsot rajonu robežas un apgūt no nulles pavisam jaunas profesijas. Atkal jāmācās Jūtamu bezdarba samazināšanos Latvija piedzīvoja 2005.gadā, kad līdz ar finanšu plūsmu no ES ekonomika uzplauka un darbarokas bija ārkārtīgi pieprasītas, apstiprina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Iveta Kancēna. Vēl gada sākumā NVA analizējusi, kādēļ ilgā laika posmā nav iespējams aizpildīt vērienīgo ciparu ar pārdevēju vakancēm, tomēr patlaban, štatu samazināšanai skarot visvairāk pārstrādes rūpniecību, situācija ir mainījusies pretēji. Jūlijā Latvijā reģistrēti 55,5 tūkstoši bezdarbnieku un, kā norāda NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Olga Kuzenkova, "vidēji ņemot, tā ir četrdesmit gadu veca sieviete ar vai nu vispārējo, vai profesionālo vidējo izglītību, kas bezdarbnieces statusā ir līdz sešiem mēnešiem". Tātad vidējais bezdarbnieks izglītību ir ieguvis pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, un daudzos gadījumos tā šodienas apstākļiem ir jau krietni novecojusi. Prasības aug Pirmās trīs vietas par augstāko bezdarba līmeni Latvijā dala Rēzeknes, Ludzas un Preiļu rajons. "Vispār bezdarbs mūs uztrauc. Gada sākumā tas Preiļos bija 5,7%, tagad jau 11,6%," stāsta NVA Preiļu rajona filiāles vadītāja Leontīna Saltāne, uzsverot, ka lielu postu atnesusi Rēzeknes ražotnes Rebir slēgšana. Darba devēju prasīgums ir audzis, un šodien darbu dabūšot tas pārdevējs, kurš pratīs ne tikai ar kases aparātu rīkoties, bet būs apguvis arī dāvanu saiņošanu un floristiku, vērtē L.Saleniece. Aug arī mobilitāte Tiecoties pēc augstāka atalgojuma, rajonu robežas sen vairs nav šķērslis. Turklāt, analizējot mobilitāti, L.Saleniece atklāj pozitīvu iezīmi - latgaliešu interese par ārzemēm esot kritusies. "Tagad mazāk ļaužu brauc peļņā uz ārzemēm, vairāk tepat, uz Rīgu. Bezdarbnieki samaksas ziņā kļuvuši izvēlīgāki. Ja piedāvā astoņu stundu pārdevējas darbu Preiļos par 200 latiem mēnesī, cilvēks nav ar mieru. Ar to izskaidrojama arī mobilitāte - rajonu robežas turp un atpakaļ cilvēki ir gatavi šķērsot katru dienu," stāsta L.Saleniece. Rīga kā magnēts Kā Dienai stāstīja O.Kuzenkova, viņas pašas galvenais dzinulis savulaik pārcelties no Daugavpils uz Rīgu bijis augstāks atalgojums. "Rīga vēl aizvien ir kā magnēts, un uzskats, ka šeit alga ir augstāka, ir spēcīgi iesakņojies, kaut gan, piemēram, transporta izmaksas vai vietējo zemnieku audzētās produkcijas cenas, Rīgā ir augstākas nekā provincē," uzskata O.Kuzenkova. Latvijas lielākie mazumtirgotāji Dienai atzina, ka izmisums ar vakanču aizpildīšanu, kas vēl pirms pusgada bijis izteikts, nu esot pierimis. "Darbaroku ziņā izvēles iespējas tepat Rīgā mums šogad ir pieaugušas," apliecina Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš, tomēr tas nenozīmējot, ka veikalu tīkls sācis smādēt darbaspēku no provinces. "Šie strādnieki parasti izceļas ar lielu mērķtiecību, viņu nolūki ir nopietni, un pret darbu viņi izturas reizēm daudz godprātīgāk nekā rīdzinieki," saka I.Andiņš. Grib praktiskas iemaņas Šogad augušas arī bezdarbnieku vēlmes mācību ziņā, apgalvo L.Saleniece un teic, ka cilvēki ir gatavi mācīties, tomēr teorijas vietā pieprasa praktiskas, tūlīt lietā liekamas zināšanas. "Mācās daudzi. Ir ģimenes no laukiem, kur sieva ir ar mieru no nulles apgūt grāmatvedību, lai vīram zemnieku saimniecībā nevajadzētu algot atsevišķu cilvēku. Viņa mācās rakstīt projektus, lai saimniecība tiktu pie investīcijām," stāsta L.Saleniece. Neaizrauties ar mājās sēdēšanu iesaka arī O.Kuzenkova, brīdinot, ka sociālās iemaņas zūd ātri un pat pēc mēneša bezdarbnieka statusā barjera sevis piedāvāšanai darba tirgū var būt daudz augstāka. *** Viedokļi: vai un kurās nozarēs turpināsies atlaišana Andris Plezers, asociācijas Latvijas koks izpilddirektors: "Tagad celtniecība stagnē, kas nozīmē, ka mums darbaspēka ziņā pienākuši labāki laiki, tomēr vienlaikus esam dabūjuši ar rungas otru galu, jo līdz ar [vājo] pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem grūtāk realizēt arī mūsu nozares saražoto. Taču katastrofālu prognožu par cilvēku atlaišanu man nav - neatkarīgi no pirktspējas mēbeles vienmēr būs nepieciešamas, vairāk darba būs jāiegulda, meklējot noieta tirgu. Kokapstrādē nekad nevarēs iztikt ar mašīnu darbu vien, cilvēks vienmēr būs vajadzīgs." Laura Krastiņa, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore "Situācija nav īpaši labvēlīga, nozares uzņēmumi norāda, ka pārdošanas apjomi ir krituši par 15-22%. Tāpēc vairāki nozīmīgi pārtikas ražotāji ir spiesti atlaist ievērojamu darbinieku skaitu. Triāls un Jelgavas maiznieks, visticamāk, nav pēdējie - mūsu rīcībā ir informācija, ka arī kādas pārtikas nozares trīs ietekmīgākie uzņēmumi ir izskatījuši iespēju samazināt darbinieku skaitu par 30%. Šobrīd gan šie uzņēmumi dara visu iespējamo, lai nebūtu jāpiedzīvo ļaunākais scenārijs." Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs"Daļēji [atlaisto skaitlis] ir sekas augošajam piedāvājumam darba tirgū - šodien tirgotājs jau var atļauties atlaist negodprātīgu darbinieku, jo ir, ko ņemt vietā. Daudzviet arī notiek ražošanas optimizācija, taču cilvēku skaita ziņā to tik ļoti nejūt, jo tirdzniecība ir piedzīvojusi ļoti lielu darbaroku trūkumu, un brīvās vakances tikai tagad sāk aizpildīties. Domāju, ka darbinieku skaita sarukums tuvākajā nākotnē varētu palikt apmēram tāds pats kā līdz šim." Ilvars Metnieks, Nekustamo Īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis "Būvniecības sektorā joprojām nav īpaši liels atlaisto darbinieku skaits, un tas liecina, ka būvniecība valstī nav apstājusies. No jauno mājokļu segmenta tā pārorientējusies uz citiem - uz biroju, sociālās un transporta infrastruktūras attīstību. Ja nenotiks ļaunākais scenārijs, nodarbināto skaits varētu arī nesamazināties. Tas būs atkarīgs arī no celtnieku algu korozijas sāpju sliekšņa un alternatīvām saņemt augstāku atalgojumu citās nozarēs." *** Cik atlaisti? No maija līdz jūlijam darbinieku skaits sarucis - apstrādes rūpniecībā - par 1156 - tirdzniecībā - par 340 - būvniecībā - par 62 Lielākie darbinieku skaita samazinātāji - Elektroinstrumentu ražotājs Rebir - 626 - Apsveikuma kartīšu ražotājs IG Latvia- 294 - Spuldžu ražotājs Vermek - 131 - Maizes ražotājs JLM grupa - 116 - Azartspēļu operators Admirāļu klubs - 114 - Gaļas pārstrādātājs Triāls - 90 Dati: NVA, plānotais skaita samazinājums periodā no šā gada aprīļa līdz augustam