BURBULIS PUŠU

Jaunās drupas no netapušām pilīm Tirgus apsīkuma dēļ nepabeigtie projekti draud kļūt par spoku mājām ar nekoptu apkārtni un biedējoši akliem logiem Te varēja būt manas jaunās mājas - Anete pavicina roku nezālēs ieaugušas jaunbūves vienīgā stāva virzienā. Virs tām draudīgi slejas armatūras stieņu mežs - īsts naglu gultas cienītāja sapnis! Teritorija nav nopietni nožogota, tāpēc apkārtējo privātmāju iemītnieki nobažījušies par mājdzīvnieku drošību, neizslēdzot arī kādas pusaudžu kompānijas vēlmi izbaudīt ekstrēmas izjūtas pamestajā būvlaukumā, un tad jau nelaime nebūtu tālu. Tādas tās stāv - pirms pāris gadiem cerīgi sāktas Rīgā vai tās tuvumā, cita kārtīgi apsargāta un gatava investoru vizītēm, cita ieaugusi vībotnēs un aizmirsta. Par dažām vēl arvien internetā pieejama pārdošanas informācija, kas šķiet atstāta kā āķis pircēja pievilināšanai. Sak, ja piezvanīs un nedabūs šo dzīvokli, varbūt izdosies iesmērēt kādu citu, kas jau gatavā namā stāv tukšs. Arī tādu netrūkst. Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas (NĪPAA) vadītājs Uģis Stīpnieks ar vienkāršu interneta sērfošanu secinājis, ka ierosināto, bet dažādās stadijās nepabeigto jauno mājokļu projektu skaits ir ap 240. Vairākos desmitos skaitāmi tā saukto daudzfunkcionālo būvju sāktie, taču pašlaik nenosakāmā tapšanas stadijā esošie objekti. Par mājām, kuru būvniecība nav pabeigta, spiesti domāt vien kaimiņi, kas katru dienu iet garām spocīgajiem veidojumiem. Dažs attīstītājs uzrunāts pauž gatavību projektu pārdot. Toties pašvaldības attieksme pret šādi sabojātās vides sakārtošanu ir visai formāla - Diena kā atbildi uz konkrētiem jautājumiem saņem garu normatīvo aktu sarakstu, kas regulē šādas situācijas, taču par lielāko daļu ne­tapušo sapņu būvju pašvaldībai atbildes nav, jo tās, visticamāk, atstātas savā vaļā. Jāspiež bankas? U.Stīpnieks sarunā ar Dienu ir kategorisks - visus iesāktos projektus varēs pabeigt, tikai jāpiespiež bankas atsākt brīvāku kredītu izsniegšanu. Viņaprāt, šie projekti nav problēma, jo pieprasījums pēc mājokļiem Latvijā joprojām nav piepildīts, un daudzu īpašumu "ilgtermiņa vērtība" jau tagad esot virs tirgus vērtības, tātad cenas krišana vēl vairāk neesot pamatota. Tirgus gan saka ko citu - cenas krišanu vēl zemāk gaida ne tikai privātie pircēji, bet arī iespējamie investori ar garo naudu, kas tirgus krituma apstākļos gatavi izdevīgi ieguldīt un sagaidīt labu peļņu nākotnē. Citi speciālisti gan nav tik optimistiski. Lietišķās informācijas portāla nozare.lv redaktors Roberts Kārkliņš teic, ka starp iesāktajiem ir tādi projekti, kurus pārdot vai turpināt būs sarežģīti neveiksmīgi izvēlētas atrašanās vietas vai vāji attīstītas infrastruktūras dēļ. "Šādos gadījumos var izveidoties pusuzbūvētas ēkas, kas nevienam nav vajadzīgas. Tad acīmredzot pašvaldībai būs jālauza galva, ko ar tām darīt." Patiess vērtējums DnB NORD bankas pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis tiem attīstītājiem, kuri nav ieguldījuši lielus līdzekļus jaunajā projektā, iesaka nogaidīt pieprasījuma atjaunošanos. Daudziem būtu vēlams patiesāk novērtēt projekta klasi, proti, priekšpilsētas māju ar nelielu teritoriju diez vai var vērtēt kā ekskluzīvu projektu, uzturot tam nesamērīgu cenu. Kā izeja var kalpot gatavo mājokļu izīrēšana, piemēram, ar izpirkšanas iespēju pēc pāris gadiem, ko jau piedāvā daži attīstītāji. Arī koncepcijas maiņa no dzīvokļu par biroju vai viesnīcas namu būtu risinājums, domā I.Vamzis. Jau notiek Rīgas pašvaldības intervence ekonomisko mājokļu sektorā, lai nodrošinātu mājvietas de­na­cio­nalizēto namu īrniekiem. Glābiņš varētu būt arī ārzemju investori, kurus U.Stīp­nieks daudzkārt aicinājis pievilināt ar apvienotām projektu paketēm. Tālāk par aicinājumiem gan te netiek, iespējams, tāpēc, ka tieši mazie attīstītāji, kuru pāris projektu tirgū nebūt nav tik vērtīgi, negrib nolaist cenas - viņiem ieguldījums nācis grū­tāk nekā lielajiem, kam aiz muguras bagāts investors. Vēl vismaz gadu NĪPAA eksperts Ilvars Metnieks uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus nākotnes attīstības prognožu neskaidrība varētu ilgt vismaz divus līdz trīs ceturkšņus, tātad kustība mājokļu tirgū varētu atsākties ne ātrāk kā pēc gada. "Pozitīvajā scenārijā neuzceltie objekti varētu tikt pa­beigti un pārdoti jau 2010.gadā, kad arī to cenu korekcija būs sasniegusi viszemāko slieksni," lēš lietpratējs. Viņš domā, ka attīstītājiem jāaicina sabiedrība - valsts, pašvaldības, bankas - izprast objektīvās problēmas nozarē, jo "agrāk vai vēlāk Latvijai jaunas būves atkal būs vajadzīgas, un līdz ar to atsāksies būvniecības nozares līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība". Dienas apmeklētās nepabeigtās vai pat neiesāktās mājas Rīgā, visticamāk, tā stāvēs vēl ilgāk. Viens no pirmajiem projektiem, par kura pārdošanu ar apstiprinātu būvatļauju jau pērn vēstīja izkārtne uz izcili skaista, taču patiesi noplukuša jūgendstila nama, ir Mārtiņa rezidences Slokas un Mārtiņa ielu stūrī. Attīstītājs LatEstInvest gatavs to pārdot par četriem miljoniem eiro, tomēr viens no iespējamiem pircējiem, kas pagaidām nevēlas atklāt savu vārdu, cer sagaidīt cenas samazinājumu uz pusi. Brīnišķīgā celtne drūp no visām pusēm, un drīz gājējus pa Slokas ielu apdraudēs balkona margas. Līdz ar vecās ēkas restaurāciju projektā paredzēts blakus uzcelt vēl trīs dzīvokļu namus. Daži netaps Vairākas mājas nepabeigs, liecina Dienas apkopotā informācija. Viens no tādiem projektiem ir Pārdaugavas privātmāju rajonā plānotie pieci Eiženijas nami, kura pārdevēja Bergerhouse pārstāve atzīst - projekts apstādināts ekonomiskās situācijas dēļ. Nav zināms, kad atsāks, vai vispār atsāks un kad varētu pabeigt. Projekta Orange Ziepniekkalnā, par kura nedienām Diena rakstīja jau pērn, būvniecība apturēta, saka sazvanītā māklere un aši noliek klausuli. Attīstītājas kompānijas Fausto vadītāju pa mobilo telefonu neizdodas sazvanīt. Vēl pirms pusgada varēja rezervēt dzīvokļus Hanzas ielā 3 plānotā namā, tomēr tagad ne pie nezālēm aizaugušā tukšā laukuma, ne pārdošanas portālos par to informācijas nav. Šaubas par pērn skicēs sagatavota daudzfunkcionāla kompleksa Hanzas un Skanstes stūrī tapšanu Dienai pauž tā arhitekts Juris Lasis. Arī būvvaldē par tā virzību ziņu nav, lai gan sabiedriskā apspriešana pirms gada beigusies ar pozitīvu atzinumu. Attīstītāja Latmes Building birojā, uz kura kontakttelefonu atsaucas Panorama Plaza darbiniece, Dienai saka - projekts būs, esot aizķeršanās ar "papīriem". Slokas ielā ir vēl viena dzīvokļu māja, kas pacēlusies četru stāvu augstumā aiz, šķiet, līdzīga jau gatava 59.nama. Tā iekonservēta kādu pusgadu, tiek apsargāta, būvlaukums nožogots un sakopts. Attīstītāja SIA Immobile pārstāve gatava runāt par projekta pārdošanu investoram, cita attīstītāja Neto grupa vārdā piedāvājot vēl vienu būvniecībai apstiprinātu lielāku projektu "labā vietā" Salaspilī. Sola pabeigt Raksta sākumā minētās dzīvokļu mājas Dārza ielā 20 attīstītājs Forburga ar sabiedrisko attiecību pārstāvja starpniecību informē Dienu, ka patlaban iesaldēts. Būvniecība apturēta, jo banka vairs negribēja to finansēt. Attīstītājam tomēr esot plāns pārkreditēties citā bankā un projektu turpināt. Pašvaldībā informē, ka pērn 4.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā sākta tiesvedība, apstrīdot būvatļaujas izdošanu. Tiesas sēde plānota nākamā gada 22.janvārī. Būvvaldē iesniegts konservācijas projekts. Ģertrūdes ielā 65 solītajai dzīvokļu mājai patlaban rezervācija vairs nenotiek, un pārdevēji nevar pateikt arī cenu. Attīstītājs Modern City pāļus sola sākt dzīt 2009.gadā, pavasarī būvniecību atsākšot. Šovasar apkārtējo māju iemītniekiem neganti koduši vaļējā mitrajā būvbedrē brangi savairojušies odi. Bažas par klusumu pusnojauktajā vecajā rūpnīcā Tekstiliā, kur solīts celt ievērojamu dzīvokļu skaitu, pauž Vienības gatves iedzīvotāji. Attīstītāja Capitolia Group pārstāvis Mārcis Krastiņš mierina, ka tiek gatavota kapsulas ierakšana ar ziņu nākamajām paaudzēm. "Ar projekta īpašniekiem ārzemēs jāsaskaņo dažas nianses, finansējums no Nordea saņemts, izpildīta bankas prasība, ka jāpārdod 30% projekta, izvēlēts ģenerāluzņēmējs SIA Teksbūve, apakšuzņēmēji UPB, Mega­tek, TVA Construction, savesti materiāli nulles cikla būvniecības uzsākšanai," uzskaita M.Krastiņš. Jācer, ka šis objekts, kas nākotnē veidos Torņakalnā plānotā jaunā Rīgas administratīvā centra fonu, taps plānotajā ritmā. Tomēr skaidrs, ka nepabeigto namu tukšie logi vēl vairākus gadus bojās garastāvokli garāmgājējiem, un pašvaldībai, iespējams, nāksies domāt, ko darīt ar jauno laiku netapušo piļu drupām. *** Vai iesāktos projektus pabeigs? Ilvars Metnieks, NĪPAA: Kopējais nepabeigto mājokļu skaits Rīgā ir neliels, ja rēķina dzīvokļu skaitu uz vienu iedzīvotāju. Tas svārstās no trīs līdz pieciem jauniem dzīvokļiem uz 1000 rīdziniekiem, ko katrā ziņā būtu pa spēkam iegādāties 0,3-0,5% Rīgas iedzīvotāju. Šāds dzīvokļu skaits būtu optimāli absorbējams viena gada laikā, ja ekonomiskā situācija valstī nebūtu saskārusies ar satricinājumu pasaules finanšu tirgos. Pateicoties tam, ka mājokļu krīze Latvijā iestājās samērā agri, tikai trīs gadus kopš pamanāmas jauno mājokļu būvniecības sākuma 2004.gadā, var secināt, ka jauno mājokļu tirgus joprojām nav piesātināts. Šobrīd jauno mājokļu pieejamību kavē ne tikai problēmas pasaules finansu sektorā, bet arī gausā Latvijas mājokļu politika, kas joprojām nav saistīta ar valsts ilgtermiņa attīstību un pavalstnieku primāro nepieciešamību pēc piemērotas dzīvesvietas. Privātais sektors no pašreizējās krīzes iespaidojas visvairāk, un tam ir nepieciešama valsts palīdzība mājsaimniecību bilanču līdzsvara saglabāšanā. Ilmārs Vamzis, DnB NORD banka: Nepabeigtie projekti, kas patlaban redzami daudzās vietās Rīgā un tās apkārtnē, ir sekas pārāk optimistiskiem attīstītāju biznesa plāniem, ko iepriekš veicināja nekustamā īpašuma tirgus burbulis - iespēja nekontrolēti un neierobežoti aizņemties naudu spekulācijām ar īpašumiem, kā arī vieglprātīgā nodokļu politika, kas ļāva nemaksāt par šādu biznesu. Būtībā spekulantu dēļ nebija iespējams noteikt patieso pieprasījumu pēc mājokļiem. Jāuzsver, ka šo rādītāju vairāk noteiks nevis mistiskais skaitlis - Eiropas vidējais mājokļu kvadratūras rādītājs uz vienu personu, kas Latvijā esot daudz zemāks, bet gan reālā iedzīvotāju pirktspēja. Tagad vairs nevar saņemt vairākus lētus hipotekāros kredītus dažādās bankās, jo darbojas Kredītreģistrs, tāpēc spekulācija ar mājokļiem vairs nav ienesīgs bizness. Roberts Kārkliņš, nozare.lv: Nekustamā īpašuma svarīgākais kritērijs ir vieta. Tie jaunie mājokļu projekti, kuru atrašanās vieta ir laba, piemēram, Rīgas centrs, tuvā Pārdaugava, agri vai vēlu tiks turpināti. Visticamāk, tas notiks atdzīvojoties tirgum. Iespējams, kādam no projektiem mainīsies koncepcija vai pielietojums, pārveidojot no mājokļiem uz komercīpašumu vai no elitāras dzīvokļu mājas uz tirgus situācijai un pieprasījumam atbilstīgu. Daļai iesaldēto projektu mainīsies īpašnieki, jo pašreizējie attīstītāji vairs nespēj turpināt būvniecību un ir spiesti pārdot projektu. Tirgus kritums interesē investorus un projekti, kas varētu būt interesanti mājokļu pircējiem, tirgum atkal aktivizējoties, jaunus īpašniekus atradīs. Tomēr, līdzīgi kā mājokļu pircēji, daudzi investori nogaida un cer projekta iegādē ieguldīt mazāk naudas, lai nodrošinātu lielāku peļņu nākotnē. *** Tirgus stagnē Sērijdzīvokļu vidējā cena gadā laikā kritusi par 30% Jauno mājokļu vidējā cena samazinājusies par 15% Pārdodamo mājokļu piedāvājums sarucis par 25% Mājokļu darījumu skaits samazinājies par 40% Jauno mājokļu būves izmaksas kritušās par 35% Šobrīd pārdod 240 jaunos projektua ar 5000 mājokļiem Avots: Latio, NĪPAA, Diena