Cerīgā panika

Eksperti: nekustamā īpašuma tirgu tuvākajā nākotnē balstīs trīs vaļi - pieprasījums, investīcijas un kvalitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 2-3 gadus vēl valdīs stagnācija, tomēr būtiska cenu lejupslīde nav gaidāma, ceturtdien pirmajā nekustamo īpašumu forumā Realty Baltics 2007 Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā diskusijā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus mainās - kas tālāk? vienojās nozares eksperti. Gan kompāniju un banku, gan valsts iestāžu pārstāvji uzsvēra, ka mērķis ir strādāt stabilā un prognozējamā tirgū, kuru no bezdibeņa glābšot trīs nosacījumi - joprojām augstais pieprasījums pēc mājokļiem un komercplatībām, banku gatavība finansēt projektus, pamatoti izvērtējot risku, kā arī kvalitātes celšana gan būvniecības jaudu un darbaspēka, gan projektu novērtējuma jomā. Bojātāji aiziet Pašreizējā situācija ir zāles tirgum, lai aizbaidītu īstermiņa augstas peļņas tīkotājus, uzskata Viktors Savins, SIA Arco Development valdes priekšsēdētājs. "Spekulanti patlaban darbojas kā tirgus regulators - viņu piedāvājums konkurē ar attīstītājiem, kuru projektos cena noteikta nepareizi, stabilizējot to," norāda speciālists. "Pirms 3-4 gadiem nekustamā īpašuma tirgū visiem veicās labi, neatkarīgi no profesionalitātes," situāciju raksturo Milāna Skumbiņa, SIA Coral Group valdes priekšsēdētāja, "tagad klienti kļūst gudrāki, un tirgū paliks profesionāļi ar pieredzi, kas var kvalitatīvi strādāt ilgtermiņā." Pēc viņas vārdiem, patlaban "lielākajā stresā" ir attīstītāji, kuri cerēja uz lēcienveidīgu cenu kāpumu, nerēķinoties ar tālākpārdevējiem. Savukārt tie, kuru priekšlīgumos nav paredzēta iespēja nodot pirkumu trešajai pusei, jūtas stabili, jo viņu finanšu plūsma nav pārtrūkusi. Vajag kritērijus LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns stāsta, ka tagad var redzēt katra projekta kļūdas - vai tam pareizi noteikta cena, vai skaidra mērķauditorija un vai kvalitāte atbilst tirgus prasībām. "Atzīmes projektiem liks klienti, tāpēc, ņemot piemēru no Ukrainas, kur līdzīga situācija bija pirms gada, ir īstais brīdis vienoties par jauno projektu vērtēšanas kritērijiem," uzsver Milāna Skumbiņa. Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija (NĪPAA) jau sagatavojusi jauno mājokļu klasifikatora otro redakciju, bet vēl jāvienojas par kritērijiem, kas garantētu maksimālu kvalitāti, Dienu informēja asociācijas vadītājs Ilvars Metnieks. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons uzsvēra, ka pretinflācijas plāna noteiktie banku ierobežojumi galvenokārt skāra tieši spekulantu un gadījuma attīstītāju iespējas saņemt kredītus, bet cilvēkus, kuri iegādājas mājokli sev, skar vienīgi procentu likmju pieaugums, kas ir parasts tirgus aspekts. Bankas nebremzē Turklāt hipotekārās kreditēšanas tempi šogad samazinājušies, bet apjoms - ne, rāda LKA dati. Šā gada deviņos mēnešos kopējais mājokļu kredītu apjoms audzis par vienu miljardu latu, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn. Šogad līdz jūlijam izsniegto mājokļu kredītu kopsumma Latvijas komercbankās bija 4,2 miljardi latu, līdz septembrim - 4,4 miljardi. T.Tverijons uzskata, ka valstij jāatbalsta tie, "kas pērk jumtu virs galvas, un jaunās ģimenes", jo šai grupai bieži nav tagad obligātās pirmās iemaksas - 10% no kredīta summas. Banku pārstāvis uzsvēra, ka kredītiestādes turpinās finansēt nekustamā īpašuma projektus, pragmatiski izvērtējot riskus, jo "bieži banka nošauj divus zaķus, izsniedzot kredītu gan attīstītājam, gan pircējiem." DnB Nord bankas pārstāvis Raimo Smukais atturējās nosaukt kritisko robežu, līdz kurai varētu krist mājokļu cenas, lai banka atteiktu finansējumu. Savukārt Viktors Savins pauda, ka to attīstītāju projektus, kam kredīti vairs nav pieejami, gatavi pārpirkt virkne investoru, tostarp ārvalstu.