Dažas jaukas īpašības

Andra Šulca, arhitekte: Mēs gribētu "kulturālu" lielveikalu, kur iepirkšanās bezlogu bezgaisa telpā nenogurdinātu. Tur būtu vieta latviešu zemnieku ekoproduktiem, zaļi gaisa dārzi, ūdens čalas. Laukumi būtu atvēlēti mākslai un bērnu rotaļām. Interjers būtu tapis no vietējiem materiāliem. Milzenis elpotu dabiski, lietotu lietus ūdeni utt. RP ir klasisks lielveikals ar dažām jaukām īpašībām - gaišu apdari un plašām publiskajām telpām. Tās pievienotā vērtība ir arhitekta darbs, lielveikala kasti padarot par pilsētvidē iederīgu plastisku apjomu. Cita vērtība izpaliek. Ilvars Metnieks, NĪPAA vadītājs: Pārdot var vai nu lielā patērētāju "kultūras pilī", vai piparbodītēs namu pirmajos stāvos. Pirmajā gadījumā visu var ērti nopirkt vienā vietā un reizē, ja brauc ar auto. Otrajā - cilvēki sanes produktus mājās, apstaigājot apkaimes veikaliņus kājām, apskatot apkārtni un pasveicinot kaimiņus. RP ir akcents uz jautrību. Kompleksa ārējais izskats līdz šim Rīgā nav redzēts. Attīstītājs jūtas kā burvis, kas rada jaunu realitāti. Tomēr būtu jāsāk veidot īsto realitāti, kas pilsētas ielas dara mājīgākas, mazos veikaliņus un kafejnīcas, kas atrodas dažu minūšu gājienā no ikviena mājokļa. Ausma Skujiņa, arhitekte: Man nekļuva skaidrs, kas būs RP apmeklētāji. Tik lielu tirdzniecības centru mērķtiecīgi izvietot tur, kur to var izmantot kā pārsēšanās vietu no sabiedriskā transporta uz personīgo un otrādi. Šeit tas tā nav. Ļoti plastiskais apjoms piesaista uzmanību, bet apdarei varēja izmantot vietējo materiālu. Arī interjera risinājumā nekā dabīga. Spožas virsmas, kur iegriezti ģeometriski gaismas ķermeņi. Logu nav. Bērnu telpa pieblīvēta ar raibiem spēļu automātiem. Tā nav ilgtspējīga arhitektūra. Mana versija - tā ir lietošanai piemērota skulptūra vai plastisks apjoms ar zemu lietderības koeficientu.