Eksāmenos iestrēgusi jaunība

  • 0
  • Pievienot

Pārspīlēti lielas nozīmes piešķiršana eksāmeniem var novest pie stresa un depresijas Ik gadus, kad dārzi un pļavas apreibušas pašas savā ziedēšanas trakumā un saule visus aicina jauneklīgi dullā karnevālā, kāds izlaiduma klases skolēns mēģina aiziet no šīs pasaules. Pēc psihoterapeites Zaigas Blauas vārdiem, ik gadu kādam šis mēģinājums kļūst par pēdējo viņa dzīves soli. Šogad viņai zināms tikai viens, kurš eksāmenu laikā stresa dēļ mēģinājis izdarīt pašnāvību, taču viņas pacientu krēslā atkal iesēdušies vairāki depresīvi pusaudži, kuru pašapziņa kļuvusi zemāka un melnāka par zemi no vecāku aizrādījumiem: «Tu nekam dzīvē nederēsi!» un skolotāju skeptisko «nez vai tādi kā jūs varēs nolikt eksāmenus». Psihoterapeite ir pārliecināta, ka daudzu pieaugušo interpretācijā skolas izlaiduma eksāmeni ir nevis mācību procesa daļa, bet kas līdzvērtīgs hamletiskam «būt vai nebūt», tādēļ arī pusaudži un jaunieši eksāmenu laiku uztver kā dzīves izšķirošāko brīdi. «Neuzskatu, ka lieli uztraukumi un mācīšanās diennaktīm būtu lietderīga. Es mazliet pamācos, mazliet atpūšos,» mierīgi pavadot vienu no savām pirmseksāmena dienām kopā ar draugu, Dienai stāsta Jelgavas 4.vidusskolas 12.klases skolēns Edgars Dzalbs. Viņā nekas neliecina par depresiju un līdzīgi pašpaļāvīgs noskaņojums valda arī citās apjautātajās skolās. Tomēr visur atzīst, ka skolēnu slodze eksāmenu laikā ir liela un viņi tai netiek psiholoģiski sagatavoti. Hičkoka filmu cienīgas šausmas «Man nav uztraukumu - esmu jau uzņemts Baltijas krievu institūtā studēt ekonomikas un biznesa vadības programmā un skaidri zinu, ka eksāmenu atzīmes manu diplomu vairs nevar būtiski mainīt. Tādēļ mācos mierīgi,» mazliet lepni pavēsta Jelgavas 2.ģimnāzijas izlaiduma klases audzēknis Madars Radželis. Eksāmeni ir tikai mācību procesa sastāvdaļa, par to nevajadzētu īpaši uztraukties, līdzīgi Edgaram un Madaram domā arī Z.Blaua. Taču pusaudža vecuma pacientu pieplūdums eksāmenu laikā liecina, ka eksāmeni rada trauksmi un pat depresiju. Psihoterapeite secinājusi, ka joprojām daudzi vecāki un pedagogi uzskata, ka bērnus jāaudzina ar pārmetumiem, nosodījumiem, aizrādījumiem, draudiem. «Rezultātā daudziem pusaudžiem ir bailes, ja viņi eksāmenus nokārtos nesekmīgi, pazaudēs skolas draugus un būs jādomā par kādu netīkamu darbu. Viņi baidās, ka nezināšanas dēļ būs jāpārdzīvo milzīgs pazemojums,» stāsta Z.Blaua. Tad psihoterapeite gluži kā epizodēs no Alfrēda Hičkoka filmām apraksta bailes - aiziet skolēns uz eksāmenu un pēkšņi ar šausmām aptver, ka viņam zudusi spēja runāt un ir tik grūti koncentrēt domas, ka nav iespējams skaidri uzrakstīt to, ko vēl vakar ļoti labi zināja. Pēc Z.Blauas vārdiem, daudzi skolēni pārbaudījumu laikā sūdzas arī par miega un veģetatīvajiem traucējumiem - aukstiem drebuļiem, nemitīgām galvassāpēm, hroniski sliktu dūšu. «Vēl ļaunāk ir pusaudžiem, kuriem ir zema pašapziņa un kuriem eksāmenu laikā tiek nemitīgi iegalvots, ka viņi tāpat neizturēs nopietnos pārbaudījumus un dzīvē neko nesasniegs. Šiem pusaudžiem var rasties depresija - viņi bieži raud un krīt izmisumā aiz pārliecības «es nevarēšu»,» stāsta Z.Blaua. Arī šogad viņas pacientu lokā nokļuvuši vairāki depresīvi pusaudži no izlaiduma klasēm. «Par laimi, pagaidām man nav zināms neviens, kas būtu mēģinājis izdarīt pašnāvību,» viņa atceras. Un tad, mazliet padomājusi, sevi izlabo: «Ak, nē, viens diemžēl mēģināja.» Uztraukums zināšanas neietekmē «Melos tas, kurš teiks, ka eksāmenos neuztraucas. Taču skolēnus ar labām zināšanām šie uztraukumi īpaši neietekmē,» pārliecināta Rīgas 20.vidusskolas direktore Sulamite Farštandikere. Viņa gan nešauboties stāsta, ka puišiem un meitenēm, kuri nevar būt droši par savām zināšanām, eksāmenu laikā stress ir divtik lielāks nekā pārējiem. Skolas psihologs pārrunājot ar skolēniem, kā pārvarēt uztraukumu, taču psiholoģiski eksāmenam viņi netiekot gatavoti. Ziemeļvalstu ģimnāzijā starp izlaiduma klases skolēniem vienmēr ir vairāki, kuriem ir paaugstināta temperatūra un dažādas veselības sūdzības, skolēnu uztraukumu atzīst ģimnāzijas mācību pārzine Kristiāna Pauniņa. Skola mērķtiecīgi gatavojot audzēkņus izlaiduma eksāmeniem, regulāri piedāvājot viņiem strādāt ar aizvadītā gada pārbaudījumu uzdevumiem. Līdz ar to eksāmena forma skolēniem esot labi pazīstama un tas palielina drošības izjūtu. Izglītības satura un eksaminācijas centrs līdz šim nav saņēmis nevienu sūdzību, ka pārbaudījumu dēļ radusies stress varētu traucēt kārtot eksāmenus, uzsver centra vadītājs Māris Krastiņš. Ja arī kādam neirozes vai stresi liedz kārtot eksāmenus, viņš ar psihiatra vai neirologa atzinumu ir atbrīvojams no valsts pārbaudījumiem. M.Krastiņš gan ir pārliecināts, ka zināšanu pārbaudei nevajadzētu radīt īpašus uztraukumus kaut vai tādēļ, ka izlaiduma klašu skolēniem ir labi zināms, kas viņus sagaida jūnijā - ir pieejamas gan eksāmenu programmas, gan iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumi. Lai izlaiduma klašu skolēni mierīgāk uztvertu darāmo, eksāmenā pirmie uzdevumi esot visvieglākie, nākamie pakāpeniski kļūst aizvien grūtāki. «Tādēļ es uzskatu, ka no savas puses galveno esam izdarījuši, lai mazinātu stresu. Viss atkarīgs no skolotājiem - vai viņi ar eksāmeniem biedē vai arī izskaidro, ka pārbaudījumi ir normāla mācību procesa sastāvdaļa,» uzskata M.Krastiņš. Galvenais - ticība savām spējām Pārlūkojot eksāmenu sarakstu, atklājas, ka valsts noteiktie pārbaudījumi 12.klašu skolēniem ir gandrīz pārdienas. Pārliecināta, ka eksaminācijas kārtība tomēr būtu jāveido mazāk saspīlēta un jādod iespēja skolēniem atpūsties no intelektuālā darba, Z.Blaua par vēl lielāku kļūdu uzskata pārspīlēti lielo nozīmi, kāda piešķirta eksāmeniem. «Manuprāt, pieaugušo pienākums ir sakārtot savu bērnu dzīvi tā, lai viņi nejustu pārbaudījumu smagumu.» No saviem pacientiem Z.Blaua daudz dzirdējusi stāstus par skolotājiem, kuri savu audzēkņu zināšanas vērtē gandrīz tikai negatīvi. Savulaik Z.Blaua kopā ar vēl vienu psihoterapeiti apzinājusi 100 savus pacientus pusaudžu vecumā, kurus visus vienojušas problēmas mācībās - vairums no viņiem bijuši nesekmīgi skolā. Pētījumā atklājies, ka viņu pulkā tikai diviem ir pazemināts intelekta līmenis. Pārējos 98 bija ietekmējusi pieaugušo pārliecība, ka viņi ir nepilnvērtīgi. «Ja ļauj šiem 98 dzīvot ar domu, ka viņi neko nespēj, iedomājieties, cik daudz viņos paliek neatklātu talantu!» iesaucas psihoterapeite. Viņa pat uzskata, ka skolas galvenais uzdevums ir ne tikai dot ļoti labas zināšanas, bet arī veidot skolēnos ticību savām spējām.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0