Francijas garša

Man ar kolēģiem Francijas pavasaris gastronomiskā nozīmē atnāca jau martā, saulainā piektdienas pēcpusdienā laiski baudot lielisku ēdienu un klausoties mūziku no filmas Amēlija. Francūziete Emīlija no Monpeljē (Provansas reģionā), kas mūsu birojā šogad strādāja Eiropas Brīvprātīgo programmas ietvaros, ielūdza uz īstu franču maltīti. "Īstu" arī tajā nozīmē, ka tur nebija nekā pārmērīgi smalka, dārga vai darbietilpīga, tāpēc mēģināšu pēc atmiņas izstāstīt ēdienu receptes. Cepts kamambērs Uzkodām Emīlija piedāvāja Camambert au pistou - krāsnī ceptu kamambēra sieru, kurā mērcēt grauzdētu maizi, kam pēc tam virsū uztriept vēl pistou (kaut kas līdzīgs salsai). Šeit vispiemērotākais ir siers, kas iesaiņots apaļā koka cibā. Kamambēru sadursta ar dakšiņu, laikam, lai cepoties neuz- sprāgst, tad ar visu kārbu liek karstā krāsnī uz 10-15 minūtēm. Pistou savukārt gatavo, sajaucot smalki sakapātus tomātus, sarkanos piparus, ķiploku, sīpolu, svaigu baziliku, olīveļļu, sāli, piparus un nedaudz etiķa. Šī ir neatvairāma un bagātīga uzkoda, kam klāt jādzer izteiksmīgs sarkanvīns. Runājot par ceptiem kamambēriem, es ar sajūsmu atceros desertu, ko baudīju vienā no Mārtiņa Sirmā kulinārajām orģijām bufetē Istaba. Mārtiņš iznāca no virtuves, nesot neliela dzirnakmeņa izmēra ceptu kamambēra rituli ar vidū iespraustu karoti. Viņam sekoja cilvēks ar aveņu zaptes podu. Ja es pareizi atceros lietu secību, par ko vakara noslēgumā nekad nevari būt drošs, ēdājiem karote bija vispirms jāmērc zaptē, tad plūstoši karstajā sierā. Nezinu, vai/cik šis saldais ēdiens bija francūzisks, bet nenoliedzami tas garšoja debešķīgi. Dārzeņu tartes Bet nu atpakaļ pie Emīlijas dzīrēm - galvenais ēdiens bija divi sāļie pīrāgi ar zaļajiem salātiem un vinegreta mērci. Tarte a lognion jeb sīpolu pīrāgu gatavo, izmantojot saldēto kārtaino mīklu. Palielos gabalos sagrieztus sīpolus uz pannas olīveļļā un sviestā sautē mīkstus, tad pievieno baltvīnu un Provansas garšvielu miksli, iztvaicē šķidrumu un klāj uz cepešpannā izklātas mīklas, visbeidzot pārkaisot ar rupji sarīvētu sieru (piemēram, Ementāles). Tarte au courgettes (cukīni pīrāgs) bija visnotaļ līdzīgs kīšam, kur klāt bija vēl olas un dažādi zaļumi. Šos ēdienus Emīlija iesaka pasniegt kopā ar sausu baltvīnu. Garšvielu un medus kūka Visbeidzot mēs baudījām kūku - vienu no tām, kas ir bezgala vienkārši pagatavojama, bet garšo lieliski. Emīlija saka, kad viņa taisa kūkas, parasti tiek lietota viena un tā pati pamatrecepte ar dažādām garšvielu variācijām. Tarte aux epices et au miel gatavo no sviesta, cukura, olām un miltiem, klāt liekot pūderingveru, kanēli, medu un viena apelsīna vai citrona sulu. Nu, apmēram tā - visu samaisa kopā, ielej formā, iešauj krāsnī, un beigās sanāk smaržīgs brīnums. Kā jau īsta francūziete, arī pie šī ēdiena Emīlija iesaka piemērotu vīnu - ne pārāk sausu balto. Un vai tad es esmu rīkojusi Emīlijai līdzīgas dzīres latviski kulinārās noskaņās, jūs, iespējams, gribēsiet zināt. Nē, bet es viņai uzdāvināju nejauši man klēpī iekritušas biļetes uz Garo dzīvi. Mūsu valsts nacionālās kulinārijas īpatnības Emīlijai būs visas iespējas pilnībā izbaudīt Līgo svētkos.