Humānāka vide

Nominācija Projekts uz papīra - mikrorajons Dreiliņi Vairāk nekā 2000 jaunu dzīvokļu daudzstāvu mājās, kuru pirmajos stāvos atradīsies biroji un veikali. Autogarāžas divos līmeņos un labiekārtoti iekšpagalmi. Sakopta zaļā zona un uzbūvēts jauns bērnudārzs tagadējā meža teritorijā starp Baltinavas un Deglava ielu. Tāds pēc gadiem varētu izskatīties 20.gs 70.gados būvēt sāktā Dreiliņu mikrorajona mūsdienās iecerētais turpinājums, ko patlaban izstrādā arhitekta Ingurda Lazdiņa vadītais birojs Arhitektonika. Atšķirībā no nesen pabeigtajām ēkām šajā vietā, Dreiliņi 2 vairs nebūs pašvaldības projekts ar sociālajām mājām, bet gan tipisks komerciāls komplekss. Apaļi torņi un taisni nami Arhitektoniski mikrorajona dažādību plānots panākt ar atšķirīgiem ēku tipiem (apaļām un lineārām mājām), stāvu skaitu un savstarpējo novietojumu. Lineārās ēkas plānotas 6-10 stāvu augstas, apaļās būs deviņus, bet kompleksa stūros - 12 stāvu augstas. Kopumā jaunajos Dreiliņos paredzēti četri kvartāli, kuri tiks uzbūvēti četrās kārtās. Vizuāli kvartāli cits no cita atšķirsies katrs ar savu dominējošo krāsu ēku fasādēs. Tām plānots metāla segums, ko, pēc I.Lazdiņa vārdiem, "būs viegli nomazgāt visus nākamos 20-50 gadus". Katrā kvartālā ēkas tiks grupētas ap iekšpagalmu, kura reljefs būs mākslīgi paaugstināts. Pagalmā būs bērnu rotaļu vietas, atpūtas un sporta laukumi, dīķi u.c. Iebraukšana ar auto, izņemot neatliekamās palīdzības transportu, iekškvartāla telpā nav paredzēta. Slīpie leņķi, taisnie arhitekti I.Lazdiņš nepiekrīt ekspertu iebildēm (skat. A.Ģelža komentāru), ka projekts ir antihumāns, jo apbūve pārāk intensīva un dzīvokļiem neērts plānojums, tā ka būs grūti izvietot mēbeles, jo telpu stūri nav taisni, bet projektēti leņķī. "Lai saglabātu civilizētu ainavu, projekta intensitāti neplānojām maksimālo, bet gan tikai no šeit atļautās. Es arī zinu kustību pret slīpajiem leņķiem, bet pats uzskatu, ka neliels leņķis ir ļoti elegants veids, kā radīt plūstošu vidi. Es to uzskatu par panākumu, lai arī apzinos, ka lineārie arhitekti nāks un teiks - tā nav labi!" *** Mikrorajons Dreiliņi 2 - Atrašanās vieta: teritorija, ko norobežo A.Deglava, Rembates, Dzelzavas un E.Valtera iela - Attīstītājs: SIA Balze, Balera un Brave (šo kompāniju vienīgā īpašniece ir Brockman Investments Limited (Lielbritānija)) - Projekts: birojs Arhitektonika projektēšanas grupa, vadošie arhitekti Ingurds Lazdiņš, Maija Ezergaile - Teritorija: dzīvojamajām mājām 11,3 ha - Maksimālais dzīvokļu skaits: 2050 - Autostāvvietu skaits: 2236 - Māju stāvu skaits: 6-12 - Dzīvokļu cena: vēl nav zināma - Plānotais projekta realizācijas laiks: ne mazāk kā pieci gadi *** * * * * Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Izvērtējot šobrīd sastopamos stagnācijas riskus nekustamā īpašuma tirgū, jaunā mikrorajona mērogs rada bažas par tā iespējamo realizācijas laiku. Tā aprises un arhitektoniskā kvalitāte rosina domāt par nākotnes, ne tagadnes noskaņām. Cik izdevusies vai neizdevusies ir pati daudzdzīvokļu namu geto ideja, tik diskutabla ir to jau saknē izraisīto konsekvenču nepieciešamā humanizācija un estetizēšana. Projekta uzdevums ir nogalināt Rīgas mikrorajoniem tik raksturīgo bezpersoniskumu un garlaicību, ņemot talkā visdažādākos arhitektūras trikus - dinamiskus apjomu siluetus, vibrējoši ieslīpas fasādes dažādās krāsu kombinācijās, izceltu detaļu plastiku. Tādējādi panākot principiāli jaunu mikrorajona kvalitāti, līdz ar to arī potenciālo iedzīvotāju motivāciju tajā biežāk atrasties un uzturēties. * * * * Pēteris Bajārs, arhitekts Pieņemot, ka tā ir pati Rīgas nomale, ka vēsturiski teritorija izveidojusies kā Rīgas guļamrajons, ka attīstītāja uzdevums ir līdzīgs Dosia reklāmsauklim: vairāk par to pašu naudiņu, tad jāsaka - rezultāts ir pat vairāk nekā labs. Arhitektonika blakus 90.gadu blokmājām piedāvā savu vīziju krietni vien humānākai videi. Patīk teritorijas plānojums - pa perimetru automašīnas un piebraucamie ceļi, viducī - zaļa neskarta rekreācijas telpa. Vismaz sirdsmiers par to, ka tavs sīcis ar bumbu nepaskries zem kaimiņa lepnās automašīnas. Apaļie dubulttorņi izskatās skaisti bildēs, bet līdz galam nepārliecina plānojumi. Es pats tādā dzīvot negribētu. Daudz labāks telpu plānojums ir sekciju tipu ēkām, kuru mainīgie augstumi patīkami atdzīvina Pļavnieku monotono deviņstāveņu jumta līniju. * * * Uldis Lukševics, arhitekts Apsveicama ir autoru pārliecība par katru līniju rasējumā. Neatstāj gan sajūta, ka projektā iztrūkst vidusposms - ir kopējā vīzija par lielo apjomu kārtojumu, ir dažādos smalkos leņķos sadalīti dzīvoklīši, bet pietrūkst kopējās plānu skaidrības. Par materiāliem runājot, iespējams, arī atrodoties zināmā aizspriedumu varā, ar putupolistirolu pildītie ārsienu paneļi tomēr tuvāki šķiet tehnisku būvju semantikai. Šis ir kārtējais kalnu-bedru arhitektūras piemērs ar pusiedziļināto pazemes autonovietni un labiekārtotu iekšpagalmu starp autostāvvietas kalniem.Teorētiski šis naudas aprites ziņā mazaktīvais laiks, kad kredītus nedod un līdzekļi jādeklarē, ir īstais brīdis, kad kalt nākotnes plānus, lai būtu gatavi brīdim, kad viss normalizēsies. Tomēr šobrīd tas šķiet drosmīgs solis - plānot daudzstāvu māju rajonu. Ausma Skujiņa, arhitekte Projektu nevērtēju, jo neesmu redzējusi Andrejs Ģelzis, arhitekts Šeit beidzās labais garastāvoklis, ko radīja Kalnciema ielas restaurēto ēku apmeklējums. Apstiprinājās bažas par plānotajiem cilvēciskas vides telpiskā mēroga, dzīves apstākļu komforta principiem. Kārtējais lielais komerciālais projekts. Jau pašā pamatā redzam gļēvu pilsētas varas attieksmi pret tās iedzīvotājiem, pieļaujot tik intensīvu apbūvi perifērijā, ignorējot samilzušo satiksmes problēmu. Projekta autori, kas varbūt zemapziņā jūt pasākuma antihumāno raksturu, par katru cenu cenšas atrast literāri pamatotas formas, ko varētu nosaukt par dabas līnijām. Rezultātā zemestrīces sekas iemiesojoši plānojumi tajās ēkās, ko visumā varētu nosaukt par taisnām, un tortes gabaliem līdzīgi dzīvokļi vēdekļveida korpusos. Cik daudz laika patērēts nejēdzīgai projektēšanai!