Kad vēderā iedur kā ar nazi

  • 0
  • Pievienot

Gremošanas trakta slimības ieņem aptuveni trešo vietu slimību biežuma ziņā, un aptuveni viena trešā daļa no tām ir čūlas slimības, saka Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas Gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja Gunta Geldnere. Šai hroniskajai kaitei ir raksturīgi sasinājuma periodi rudeņos un pavasaros. Čūlas slimība ir samērā viltīga. Tikmēr, kamēr nav paasinājumu vai komplikāciju, ļoti daudzi slimnieki ar to viegli sadzīvo. Šad tad iesāpas vēders, bet tam netiek pievērsta uzmanība. Līdz brīdim, kad notiek katastrofa. Čūla pārplīst un asiņo vai tās vietā klusi un nemanāmi ir izveidojies kuņģa vēzis. Slimības rašanās cēloņi Kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā dažādu iemeslu dēļ izveidojas gļotādas bojājums čūlas veidā. Kuņģa čūla latīniski saucas ulcus ventriculi, bet divpadsmitpirkstu zarnas čūla - ulcus duodeni, nosaukums tiek dots atkarībā no lokalizācijas vietas. Čūla kuņģī izskatās aptuveni tāpat kā vidēji smags ādas apdegums ar apaļu vai ovālu formu. Čūla parasti nepārsniedz 1-2 centimetrus diametrā. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā var būt ne tikai viena, bet arī vairākas čūlas. «Pēc pēdējiem zinātnieku atzinumiem, čūlas slimība ir infekcija, ko izraisa tikai astoņdesmito gadu sākumā atklātā helikobaktērija - Helicobacter pylori. Visbiežāk inficējas cilvēki, kuri dzīvo sliktos sociāli ekonomiskos apstākļos, ēd nekvalitatīvu barību, lieto vienus traukus, gultas veļu, dzīvo saspiestībā un netīrībā. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlu šī infekcija izraisa 92% gadījumu, bet kuņģa čūlu - 70%,» informē Rīgas pilsētas 7.slimnīcas Gaiļezers Gastroenteroloģijas nodaļas ārsts Aldis Kaufmanis. Protams, ir daudz citu iemeslu, kas var būt čūlas rašanās cēlonis, pat ja cilvēks nav inficējies ar helikobaktērijām, kā arī pastiprināt saslimšanas risku, ja inficēšanās ir notikusi. * Liela nozīme ir nervu sistēmas pārslodzei. Ar čūlu biežāk saslimst skolotāji, grāmatveži un citi atbildīgi darbinieki, kā arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu. * Čūlas rodas kā komplikācijas citām slimībām, piemēram, sirds asinsvadu slimībai vai aknu cirozei, smagām nieru slimībām. * Smagām traumām, piemēram, plašiem apdegumiem, var pievienoties tā sauktās stresa čūlas. * Pēdējā laikā plaši sastopamas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, piemēram, tādu kā aspirīns, ortofēns vai citu izraisītās čūlas. * Ir gadījumi, kad slimība attīstās veciem cilvēkiem lokālu asinscirkulācijas traucējumu dēļ. Gļotāda netiek apasiņota, tai pietrūkst barības vielu, un rezultātā izveidojas čūla. * To ģimeņu atvasēm, kuru asinsradinieki slimo ar čūlas slimību, ir paaugstināts risks saslimt, jo iedzimtībai ir sava loma šīs slimības izcelsmē. * Ļoti kairinoši, asi ēdieni, etiķis, čilī mērces un līdzīgi produkti var veicināt čūlas rašanos. * Ja kuņģa gļotāda jau ir iekaisusi, nepārtraukti notiek kuņģa sulas sekrēcija, rezultātā ir paaugstināts skābes līmenis, un neregulāru, retu maltīšu dēļ ļoti drīz var rasties čūla. Iespējamās komplikācijas Ar čūlu slimo visu vecumu cilvēki. Pašlaik arvien biežāk ir sastopamas tā sauktās pusau- džu čūlas, to cēlonis, visticamāk, ir šajā vecumā notiekošās lielās hormonālās pārmaiņas, kuras pakļauj organismu stresam, ko vēl vairāk pastiprina slodze skolā un nelabvēlīgā iedzimtība, smēķēšana. Biežāk slimo vīrieši vecumā no 25 līdz 50 gadiem. Slimnieku vidū vīriešu ir 3-10 reižu vairāk nekā sieviešu. «Galvenokārt tāpēc, ka vīrieši biežāk smēķē. Nikotīna nelabvēlīgā ietekme uz kuņģa ģļotādu nav diskutējams jautājums,» uzskata daktere Gunta Geldnere. Čūlas sekmīgai ārstēšanai ir nozīmīgi, kur tieši bojājums lokalizējas un cik smagi ir skarti audi. Sekla, virspusēja čūla skar tikai gļotādu un nedaudz zemgļotādas slāni, bet, ja slimību neārstē, iekaisums padziļinās. Tiek sabojātas visas trīs kuņģa sieniņas kārtas. Neārstētas, ielaistas slimības gadījumā rodas komplikācijas. * Atkārtojoties čūlas paasinājumiem, rētošanas procesi sašaurina kuņģa izeju vai divpadsmitpirkstu zarnu, tāpēc barība nevar pārvietoties uz tālākām gremošanas trakta daļām, rodas atkārtota vemšana pusotras līdz četras stundas pēc ēšanas. Slimnieks stipri novājē. Minētais liecina par stenozes izveidošanos. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ar šādām komplikācijām nomirst bada nāvē, ja netiek savlaicīgi veikta operācija. * Čūlas dēļ var plīst kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas sieniņa. Slimnieks jūt asas, neizturamas sāpes vēderā, it kā viņam kāds būtu iedūris ar nazi. Šis akūto sāpju veids tā arī tiek saukts - «naža dūriens». Jebkuras kustības sagādā neciešamas mokas, slimnieks guļ uz sāniem, pievilcis ceļus vēderam. Tikai šāda poza viņam dod kaut nelielu atvieglojumu. Lai glābtu slimnieka dzīvību, nepieciešama steidzama ķirurģiskā iejaukšanās. * Var sākties iekšēja asiņošana. Tad slimnieks jūt pēkšņu nespēku, bieži īslaicīgi zaudē samaņu, dzird džinkstoņu ausīs, reibst galva. Novērojama asiņu vemšana, melni izkārnījumi. Nepieciešama tūlītēja ārsta palīdzība. Asiņošana, sevišķi iekšējā, nopietni apdraud dzīvību. Ja sāp vēders - tūdaļ jāmeklē ārsts! Cilvēki pret vēdera sāpēm nereti izturas pārāk vieglprātīgi. * Visbiežāk sāp pakrūte, nereti labā, retāk kreisā paribe. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā var sāpēt mugura, kā tas ir arī radikulīta gadījumā. Dažreiz kļūdaini ārstētais radikulīts izrādās čūlas slimības paasinājums. Kuņģa čūla var izstarot sāpes uz krūšu kaulu, pat ārstam bez papildu izmeklējumiem ir grūti izšķirties - vai tas ir sirds infarkts vai čūlas slimības paasinājums. * Kuņģa čūla sāp pusstundu vai stundu pēc ēšanas. * «Bada sāpes» parasti liecina par divpadsmitpirkstu zarnas čūlu: pāris stundu pēc ēšanas slimnieks jūt smeldzošu izsalkumu, kas sagādā sāpes un diskomfortu. Cilvēks ir nemierīgs, uztraucas, meklē kaut ko ēdamu, jo uzturs šo nepatīkamo sajūtu likvidē. * Slimības paasinājuma periodā slimniekam ir nomākts garastāvoklis, viņš ir viegli aizkaitināms, nervozs un raudulīgs vai agresīvs. * Sāpes pavada dispeptiskas parādības: slikta dūša, vemšana, ēstgribas trūkums, novājēšana. Izteiktu sāpju dažos gadījumos var arī nebūt. Jebkurā gadījumā ir obligāti jāgriežas pie ārsta, jo nereti pat kuņģa vēzis, kas var rasties no it kā «nevainīga» kuņģa gļotādas bojājuma, sākuma stadijā nesāp. * Nogurums, neliela maz-asinība, pastāvīgi nedaudz paaugstināta temperatūra. Iepriekšminētās dispeptiskās parādības var liecināt par kuņģa vēzi sākuma stadijā. Izteiktu sāpju vēderā var arī nebūt. Zinātnieki vēl pagaidām diskutē, vai čūla var pārtapt vēzī vai arī jau no paša saslimšanas sākuma ir jāizšķir: vēzis ir vēzis, bet čūla ir čūla. Tādēļ, tikko slimniekam ir konstatēta čūlas slimība, gļotādas bojājums rūpīgi jāizmeklē, lai noskaidrotu, vai tomēr tas nav vēzis. Visprecīzākā diagnoze tiek uzstādīta ar gastroendoskopa palīdzību. Ar speciālu lokanu cauruļveida ierīci tiek apskatīts kuņģis un divpadsmitpirkstu zarnas iekšpuse. Tiek paņemti mazi audu gabaliņi tālākai izpētei, kas palīdz atrisināt sarežģītos diagnozes jautājumus. Ārstēšana «Pats svarīgākais, kā slimnieks var pats sev palīdzēt, ir ēst pareizi un regulāri,» uzskata ārste Gunta Geldnere. Čūlas slimniekam iekaisušās gļotādas un nepārtrauktās kuņģa sekrēcijas dēļ bieži vien ir ļoti augsts kuņģa skābes līmenis, kas bojā gremošanas orgānu gļotādu. Viņam noteikti ir jāēd regulāri. Gan darbā - priekšniekiem un kolēģiem -, gan mājās - ģimenes locekļiem - tas ir jāievēro. Ja cilvēks laikā nepa- ēdīs, viņš kļūs saspringts un satraukts. Sagaidāmas vēdera sāpes un citas nepatīkamas parādības, kas var laupīt darbspējas uz ilgu laiku. * Čūlas slimniekam ir jāievēro atbilstoša saudzējoša diēta. Jāatturas no asiem, pārmērīgi sāļiem, skābiem ēdieniem, gāzētiem dzērieniem. * Aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. * Par to, drīkst vai nedrīkst dzert kafiju, un - kad dzert, slimniekam būtu jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu. * Pēc iespējas jāizvairās lietot tādus medikamentus kā aspirīns, prednizolons, rezerpīns, analgīns, butadions. * Veciem cilvēkiem, kuri cieš no dažādām locītavu kaitēm, obligāti jābrīdina ārsts par čūlas slimību. Daudzas zāles, kas ir domātas locītavu slimību ārstēšanai, spēcīgi kairina kuņģi. * Slimniekam pat tad, kad nav slimības paasinājumu, ir svarīgi nodrošināt pareizu atpūtu. Nopietnā čūlas slimības paasinājuma periodā slimniekam ieteicams ārstēties stacionārā, sevišķi tad, ja sadzīves apstākļi ir sarežģīti un nav iespējams saņemt pilnvērtīgu uzturu. Vislabāk, ja pacientam ir savs, pastāvīgs ārsts, kurš labi pazīst konkrētā cilvēka čūlas slimības gaitu. Sāpēm, atbilstoši medikamentozi ārstējot, ir jāpāriet 5 līdz 7 dienu laikā. Parasti čūla sadzīst astoņu nedēļu laikā, bet, ja tas nenotiek, tiek veikta papildu izmeklēšana, lai konstatētu, vai tomēr slimniekam nav ļaundabīgs audzējs. Ja nav akūtu sāpju vai komplikāciju, čūlu var ārstēt arī mājās, ambulatoriski, bet tikai tad, ja slimniekam iespējams nodrošināt mieru un kvalitatīvu kopšanu. Tautas medicīna neaizvieto zāles Dažādās grāmatās un bieži arī presē lasāmi dažādi padomi, kā ar tautas medicīnas paņēmieniem ārstēt čūlas slimību. Pēc ārstu domām, čūlu var pilnībā izārstēt tikai ar medikamentiem. Daži ieteikumi var būt noderīgi, piemēram - lietot kartupeļu sulu, jo tā satur vitamīnus un vērtīgus mikro- elementus. Čūlas slimība ir viltīga - tas, ka gļotādas bojājums ir sadzijis, nenozīmē, ka cilvēks ir pilnībā izveseļojies. Čūlas slimības sasinājumi periodiski atkārtojas - ja netiek likvidēta helikobaktēriju infekcija, slimība turpinās.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0