Kāds būs kredītu buma un pārtikas cenu efekts?

Kā šā gada Reputācijas topā veiksies nozarēm, kas pēdējā gada laikā bijušas degpunktā? Reputācijas tops, ko jau ceturto gadu veido Diena un Nords Porter Novelli, kļuvis par būtisku tirgus notikumu barometru. Līdz ar to rodas jautājums - kā tajā atspoguļosies cenu kāpums un ar to saistītā tirdzniecība? Vai gaisa izlaišana no kreditēšanas burbuļa ietekmēs banku līderpozīcijas? Kā topā atspoguļosies nekustamā īpašuma tirgus apsīkums un diskusijas par enerģētikas nākotni? "Ja pagājušajā gadā varējām vērot vērtējuma samazināšanos finanšu sektorā kopumā, tad šogad vērtējumu kritums varētu būt vairākās nozarēs. Šogad nozares, kuras ekonomiskā situācija skārusi visasāk, ir vairākas - tirdzniecība, būvniecība, pārtikas ražotāji un finanšu sektors. Tas gan dod iespēju izrauties labākās vietās citām nozarēm, piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi varētu tikt vērtēti augstāk, jo cenas ir kļuvušas iedzīvotājiem draudzīgākas un pakalpojumi - modernāki un kvalitatīvāki," pieļauj Nords Porter Novelli eksperte Daiga Holma. Finanšu sektors "No vienas puses, bankas ir demonstrējušas atbildību un mācījušas mūs tērēt naudu saprātīgi un veidot uzkrājumus, bet, no otras puses, paņemto kredītu, slogs ir kļuvis vēl smagāks un daudzi iedzīvotāji vairs nevar tos atmaksāt. Bankas šogad ir tērējušas daudz līdzekļu mārketinga kampaņām, tāpēc tās ir bijušās daudz pamanāmākas. Negribu minēt, kura banka šogad būs līdera godā, kopumā uzkrājumu veidošana, aizvien kvalitatīvāku pakalpojumu nodrošināšana un pretimnākšana problēmsituācijās ir bijusi visu vadošo banku redzeslokā," saka D.Holma. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons norāda, ka kreditēšana ir banku bizness, līdz ar to tā neietekmē reputāciju. "Tas ir tāpat kā ar tabakas veikalu. It kā smēķēt ir kaitīgi, bet šis veikals var būt labs pakalpojumu sniedzējs," viņš salīdzina, paskaidrojot - banku reputāciju nosaka tas, kāda tā ir klienta acīs. Viņaprāt, pašlaik banku sniegto pakalpojumu kvalitāte ir laba. Reputācija būtu sagrauta, ja bankā varētu zaudēt naudu vai ja būtu aizdomas, ka tā atmazgā naudu, kas patlaban nav aktuāls jautājums."Bankas ir pierādījušas, ka ir sociāli atbildīgas, piemēram, īstenojot sabiedrības izglītošanas programmu par uzkrājumu veicināšanu." Nekustamais īpašums D.Holma uzskata, ka krīze būvniecībā noteikti būs atstājusi sekas uz nozares uzņēmumu vērtējumu. "Būvnieki un nekustamo īpašumu attīstītāji ir investējuši lielas pūles situācijas skaidrošanā un tirgus aktivizēšanā, līdz ar to daudzi ir kļuvuši pamanāmāki. Regulāri komentāri un skaidrojumi mediju telpā par situāciju nozarē ir bijuši daudzu vadošu kompāniju redzeslokā (Latio, Balsts). Savukārt nozares veiksminieki ir bijuši tie, kuriem ir bijuši droši un lieli valsts pasūtījumi un droši objekti. Lielo uzņēmumu apgrozījums un peļņa šogad ir auguši, un ārēji šķiet, ka krīze ekonomikā tos nav tik dziļi skārusi - Skonto būve, Re&Re, RBSSKALS, Merks." Nekustamā īpašuma attīstītāju asociācijas valdes loceklis Ilvars Metnieks uzskata, ka biznesa aprindās par nekustamā īpašuma attīstītājiem ir pat pozitīvs tēls, jo visi saprot, ka biznesā gadās arī grūtāki laiki, un redz, ka attīstītāji atrod inovatīvus risinājumus. Sabiedrībā gan ir arī tādi, kas uztver stereotipiski un nekustamā īpašuma speciālistus uzskata par spekulantiem, kuri reāli nemaz nestrādā, bet kuru dēļ "ir augstas cenas, liela inflācija un ekonomika grimst". Savukārt būvnieku reputācija, pēc I.Metnieka domām, uzlabojas - sākotnēji atklājās, ka daudzi, kas nav būvnieki, sevi par tādiem uzdod, taču tagad tā vairs nenotiek. Tirdzniecība Nords Porter Novelli vadītājs Aigars Nords paredz, ka tirdzniecības nozares reputācijas vērtējumi kritīsies. Pirmkārt, jau jāņem vērā būtiskais patēriņa kritums un patērētāju rezervētā attieksme pret naudas tērēšanu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā tirdzniecības centri "strauji zaudēja savu brīvdienu pavadīšanas galapunkta statusu". Otrkārt, tirdzniecības nozare pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi vienu no intensīvākajām "vārdu apmaiņām" ar patērētājiem. Piemēram, lielveikalu tīkli piedzīvoja pirmo publiski ievērojamu boikotēšanas kampaņu (piemēram, attiecībā uz pienu), vairāki mediji asi vērsās pret pārtikas produktu nesamērīgajiem uzcenojumiem, Konkurences padome neskopojās ar kritiku attiecībā uz sadarbības politiku, bet mazie ražotāji draudēja ar potenciālo aiziešanu no tirgus. "Ja ar to visu vēl liekas par maz, tad daļa patērētāju noteikti kurnēs par nesen ieviesto zaļo politiku, kad par tik ierastajiem plastmasas maisiņiem nu ir jāmaksā pašiem," viņš pieļauj. Treškārt, ekonomiskās situācijas diktētā inflācija. "Domājams, ka tirgotāji ir viena no tām nozarēm, kuras patērētāji vaino augstās inflācijas radīšanā," uzskata A.Nords. Tajā pašā laikā, kā viņš atgādina, jāatceras, ka reputācija neaprobežojas tikai ar cenām, patēriņu un patērētāju tiesībām. Vairāki nozares pārstāvji turpināja dinamiski attīstīties, atverot jaunas tirdzniecības vietas (piemēram, autotirgotājs Wess), citi aktīvi darbojās ar darba devēja tēla veidošanu (piemēram, Statoil) vai ieviesa veiksmīgus reklāmas tēlus (Centis Ūbele un Maxima), kas nosacītos krīzes apstākļos varētu palīdzēt izveidot zināmu reputācijas aizsargslāni. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs pieļauj, ka tirdzniecība varētu būt zaudējusi reputācijas ziņā, jo "cenas tiek parādītas kā tirgotāja gala produkts, neiedziļinoties detaļās". Viņaprāt, tirgotāji nav pietiekami vienoti skaidrojuši cenu veidošanos, katrs nācis ar savu ziņu, taču tagad mainīt viedokli, ka "visi tirgotāji ir blēži", ir grūti. Vienlaikus, pēc H.Danusēviča domām, kopējā attieksme pret tirgotājiem no klientu puses nav tik slikta, jo tie redz, ka veikali cenšas piesaistīt apmeklētājus. Enerģētika Enerģētikas nozare šogad ir bijusi pastiprinātā uzmanības lokā gan saistībā ar būtiskiem tarifu pieaugumiem, gan valstiska mēroga diskusijām par gaidāmajiem enerģētikas projektiem un to potenciālu. "Iepriekšējo gadu pieredze un nozares reputācijas vērtējumi skaidri rādīja, ka iedzīvotāji ir samierinājušies ar tarifu (elektrība un gāze) pieauguma neizbēgamību. Vai tas saglabāsies arī šogad, prognozēt ir ļoti grūti - tarifu pieaugums tik lielā apmērā nav iepriekš pieredzēts un, iespējams, varētu iegriezt lielajiem - Latvenergo, Latvijas gāzei - it sevišķi uzņēmēju un mazāk nodrošināto iedzīvotāju vērtējumā. Paredzams, ka šogad turpināsies pagājušajā gadā aizsākusies tendence ar enerģētikas uzņēmumu augsto novērtējumu darba devēja kontekstā. Ekonomikas nestabilitātes apstākļos šos uzņēmumus vēl vairāk varētu uztvert kā darbinieku stabilitātes un sociālā nodrošinājuma garantu," uzskata A.Nords.