Kopumā smuki

Nominācijā Labākais ciemats - Trenči Babītes pagastā. Meklējumi humānas un videi draudzīgas arhitektūras virzienā Ciemats Trenči meklējams Liepājas šosejas malā starp lielceļu un Babītes ezeru aptuveni 300 metru pirms pagrieziena uz Lāču maizes ceptuvi. Šo zemes gabalu, ko no Babītes ezera šķir aizsargvalnis un dambis, brāļi Uldis un Jānis Roņi (SIA FF) iegādājās 90.gadu beigās. Vienā īpašuma daļā atradās vecas lauku mājas drupas, lieli ozoli, aizaudzis augļu dārzs, otrā - pļava. Tas arī noteicis Trenču attīstības posmus - patlaban ir uzbūvētas un jau apdzīvotas mājas kādreizējās vecās ēkas teritorija, un pakāpeniski tiek apbūvēta Trenču tā sauktā jaunā daļa - kādreizējā pļava. Par jaunā ciemata arhitektu brāļi Roņi uzaicinājuši Ervinu Kraukli no Depo projekta. "Naudu būtu apgrozījuši daudz ātrāk, izpārdodot īpašumu pa zemesgabaliem, taču mums gribējās izmēģināt ko jaunu un interesantu," jau agrāk Dienai stāstīja brāļi Roņi. Tas "jaunais un interesantais", par ko vienojās abi brāļi un arhitekts, bija ciemata ekoloģiskā ievirze. Taču kopumā, kā uzsver arhitekts E.Krauklis, ciemats ir piemērs standarta būvniecībai, kurā izmantoti kvalitatīvi materiāli un ko raksturo laba sadarbība starp pasūtītāju un arhitektu.u *** Uldis Lukševics, arhitekts * * * * Ciemats ar attīstību. Ja pirmās jau apdzīvotās mājas - modernizētu kantri ar niedru jumtiem - varētu uzskatīt par nepieciešamo sākumu, lai ciemats varētu izveidoties tāds, kāds tas izskatās tagad, tad arī pret tām jāizturas ar cieņu, kā pret ciltsmāti. Pēdējās trīs uzbūvētās ēkas, lai arī ietur kopējo ekoloģisko līniju, projektētas stipri mūsdienīgākas šī vārda pozitīvajā nozīmē. Plašs vienstāvīgs apjoms ar augstiem griestiem un uzsvērtu jumta formu. Reāls mēģinājums izveidot apzaļumotus jumtus. Siltumsūknis, siltās grīdas, gandrīz vai minerālūdens no urbuma un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas - tehniskās lietas, kas iederas mājas konceptā. Diskutabla varētu būt plašā gaiteņa izmantošana, atpazīstams autora rokraksts parādās, atsevišķus logus novietojot sēdoša suņa skata augstumā. Kopumā smuki. Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs * * * * Nelielā mēroga dēļ šo vietu drīzāk varētu nosaukt par jauno ciemu - spilgtu latvju lauku viensētas un šodienas kosmopolītiskās ciematvides krustojumu. Lauku viensētas elementus var pamanīt saglabātajos simtgadīgo koku puduros, kas kā aizbildņi pasargā šo zemes stūri no jaunajiem ciematiem tik raksturīgās vienveidības. Koka un zaļās domāšanas klātbūtne bagātīgi sastopama ne vienā vien jaunuzbūvētā ciemata ēkā, to sienās, jumtos, logos, terasēs, iedvešot maksimālu dabas klātesamības devu ikvienā autoru domu un darba roku galaproduktā. Ierakstīšanās mūsdienu rocības un dzīvesveida kritērijos atspoguļojas ciemata organizatoriskajā struktūrā. Tā eksponē racionālu un estētiski baudāmu ārtelpas kompozīciju gan katra mājokļa individuālajā siluetā, gan visu ēku kolektīvajā panorāmā. Andrejs Ģelzis, arhitekts * * * Ciemati, vai tas, ko tā pie mums ir pierasts dēvēt, nav mana mīļā tēma. Klajumos sabūvētās mājeles liekas kā vides piesārņojums. Reti kad pamanāma interesanta un skatu piesaistoša arhitektūra. Galvenais trūkums šiem jaunajiem ēku puduriem ir koku un zaļumu trūkums. Te talkā nāks laiks. Pēc kādiem 20 gadiem viss būs kārtībā - ēkas un ieliņas ieaugušas kokos un paslēpušās. Aplūkojamais "ciemats" arī ir tikai tāda ēku grupa, bez redzamas kopsakarības un infrastruktūras. Apnikušas cementa bloku ēkas, kas cītīgi tiek apšūtas ar koku. Apnikušas koka ēkas ar ļoti daudzām stiklotām ārsienām. Galvenais, kas šādos pasākumos tracina, ir neizbūvētie, bedrainie un dubļainie pievadceļi. Var tikai sapņot par tīrām šosejām un vidi. Rudens depresiju pastiprinošs pasākums. Ausma Skujiņa, arhitekte * * * * Visa ciemata teritorija atgādina milzīgu rotaļu laukumu pieaugušiem bērniem. It kā nopietni eksperimenti un tajā pašā laikā haoss, kurā grūti saskatīt galveno. Senākās koka dzīvojamās mājas ar tradicionāliem niedru jumtiem, kuru forma deformēta un pakļauta projektētāju kaprīzēm, veidotu nobeigtu, glezniecisku kompozīciju, ja to vietām nebojātu iedzīvotāju teritorijas "labiekārtojuma" risinājumi. Otrajā grupā - mājas ar zaļajiem jumtiem, kas pagaidām gan ir pelēcīgas, ir apsveicams eksperiments. Jāpārdomā lietusūdens novadīšana. Mūsu klimatam neatbilstīgas šķiet rievoto dēļu terases, kas būs vien tāda īslaicīga mode. Starp šīm, vairāk vai mazāk pabeigtajām, celtnieki klāj skaidu jumtus visjaunākajām ēkām, kuras pašam arhitektam patīkot vislabāk. Tās ir vienkāršākas un monumentālas, un es viņam piekrītu. Pēteris Bajārs, arhitekts * * * * Jau ilgu laiku ar prieku vēroju Depo arhitektu meklējumus videi draudzīgas un humānas arhitektūras virzienā. Ciemats starp Babītes ezeru un Liepājas šoseju ir kā viņu darbības izmēģinājuma poligons. Te var atrast gan agrīnos eksperimentus, gan nesen uzceltās privātmājas ar velēnu jumtiem. Ciemata arhitektūra ir atšķirīga. Tāpat kā ainava. Vienojošs ir vien dabīgo materiālu pielietojums. Niedru, lubiņu un velēnu jumti, koka apšuvums. Vissimpātiskākais šķiet tieši pēdējais ciemata pienesums - trīs koka karkasa ēkas ar Latvijai tik neraksturīgajiem velēnu jumtiem. Līdz pilnai laimei atliek vien vēlēt augstāku detalizāciju - jaunās ēkas no priekšpuses šķiet pārāk masīvas. To gan kompensē mērogā draudzīgākā aizmugures fasāde. Kurš teicis, ka ēka jāskata no priekšpuses? Ciemats Trenči Babītes pagastā Attīstītājs: SIA FF Projektētājs: arhitekts Ervins Krauklis, Depo projekts, Māju skaits: 15 Mājokļu platība: dzīvojamā - ap 155 m2; kopā ar terasēm, nojumēm - ap 254 m2 Zemes gabala platība: vidēji 1300 m2 Īpašuma cena: ap Ls 245 000