Labu apetīti, kolēģi!

  • 0
  • Pievienot

Strādājošie, kuri grib gan daudz strādāt, gan saglabāt dabīgu sejas krāsu, aizvien nopietnāk domā par savām maltītēm Ja skaistā, saulainā un visā visumā veiksmīgā darba dienā kolēģis no pusdienām atgriežas īgns un nerunīgs, ir divas iespējas - vai nu viņš maltīti ieturējis kopā ar vēl īgnāku priekšnieku, vai nu viņa izvēle ēdnīcā aprobežojās ar pieciem gaļas ēdieniem un pelēkajiem zirnīšiem ar speķi. Ai, ai, cik sāpīgi vadītājiem var atspēlēties viņu nevērīgā attieksme pret savu uzņēmumu vai iestāžu ēstuvēm - sabojāta oma un vēdergraizes ļoti tieši ietekmē cilvēku darba spējas, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura katedras asistente Ingrīda Millere. Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, saslimstība ar dažādām zarnu infekcijas slimībām cilvēkus divreiz biežāk piespiež pie gultas nekā vīrushepatīti. Teju trīs tūkstošiem Rīgas 1., Gaiļezera un P.Stradiņa slimnīcās sniegta steidzamā ķirurģiskā palīdzība zarnu nosprostojumu, akūto apendecītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas vai asiņošanas gadījumos. Ja vien būtu iespējams aprēķināt, cik daudz šā iemesla palicis nepadarīts un nenopelnīts, iespējams, būtu vieglāk pierādīt - parūpēties par veselīgu maltīti atmaksājas. Pusdienas labam noskaņojumam «Nu, laba jau laba ir tā mūsu kafejnīca. Ēdieni ir garšīgi, lielā izvēlē un ļoti lēti,» pieķerta Aizsardzības ministrijas kafejnīcā Sala ar mencu salātiņiem vienā rokā, ar kārtainu medus kūciņu - otrā, smaidīgi saka ministrijas ēkā strādājošā Ilze, kura lūdza neminēt viņas uzvārdu. «Pārdevēja ļoti labsirdīga, vienmēr pasaka, kura kūciņa svaigāka un labāk noderēs manām kārnajām miesām.» Pēc Līgas stāstītā, uz šo ēstuvīti nākot Valdemāra centra un daudzu citu apkārtnes biroju un iestāžu darbinieki, apgalvojot, ka tā ir izcila - gardu gardai maltītei pietiek ar latiņu. Un, paēduši, droši vien tāpat kā Līga atgriežas savās darba vietās mazliet atpūtušies un lieliskā noskaņojumā. Pati Līga gan uzskata, ka kafejnīca ir kā radīta konservatīvisma piekritējiem, jo «tādu vistas fileju, kādu šodien piedāvā, piedāvāja arī pirms diviem gadiem». SIA Nomeda, kas pazīstama ar savām Salas kafejnīcām, baro ne tikai Aizsardzības, bet arī Kultūras ministrijas ierēdņus, kā arī Pasaules tirdzniecības centrā Rīgā (PTC) un rūpnīcā Uzvara strādājošos. «Cilvēki, kuri strādā, negrib tīģergarneles, viņiem pietiek ar vienkāršu mājas ēdienu. Vīrieši ēd kārtīgu gaļas ēdienu, sievietes, neatkarīgi no ieņemamā amata, rūpējas par savu izskatu un dod priekšroku dārzeņu ēdieniem un augļiem,» stāsta Nomeda izpilddirektore Maruta Dambe. Līdzīgi novērojumi ir arī pārvaldnieka vietniecei Svetlanai Petruhinai Vērmanītī, kas piegādā pusdienas desmitiem uzņēmumu. Vasarā, palielinoties pieprasījumam pēc mūsu pašu dārzos audzētajiem, pārdesmit santīmus vērtajiem dārzeņiem un augļiem, apēstās gaļas un kruzuļoto kūciņu daudzums sarūk vismaz divas reizes, atzīst M.Dambe. Tomēr par zaudējumiem nesūrojas. Vēl vairāk - ministrijās, Uzvarā un PTC strādājošajiem esot 10% atlaide. Noturēt pie sevis daudz un patstāvīgus klientus esot tikpat svarīgi, cik aprēķināt precīzas cenas. Pusdienas nevis klientiem, bet peļņai «Pirmais iespaids bija labs, jo, salīdzinājumā ar iepriekšējo vietu, kur pusdienojām, te ēdiens bija lētāks un noskaņojums - intīmāks. Tagad gan sākam just, ka ēdienkarte varētu būt daudzveidīgāka. Tajā ir par maz dārzeņu, un man ļoti pietrūkst zaļo salātu,» stāsta ceļotāju kluba Altius direktors Gunārs Dukšte, kurš savas pusdienas ietur Mūkusalas ielā 41 SIA Mecenātu klubs ēstuve. Nekādu «īpašu relaksāciju» viņš tajā nepiedzīvojot. Atrazdamās Mūkusalas ielā 41, ēdnīca ir atbildīga par vairāk nekā 30 apkārtnes biroju un iestāžu darbinieku vēderiem. Tā kā tuvumā nav nevienas citas ēstuves, uz šejieni pusdienās nāk gan Altius, gan TetraPak Latvia un DeLaval, Mikrofona ieraksti, Upe, Latvijas mūziķu apvienības, Diena Duni, abonēšanas centra Diena un vairāku laikrakstu darbinieki. Viņu atsauksmes par ēstuvi liecina, ka no savas ikdienišķās maltītes viņi neatgriežas ne labi paēduši, ne atpūtušies - gadalaikā, kad dārzi vai pušu sprāgst no kabaču, kāpostu, pupiņu, tomātu un gurķu daudzuma, Mecenātu klubs piedāvā gandrīz tikai gaļas ēdienus. Pašmāju ābolu un plūmju vietā ir ievestie persiki un banāni. Daudzi no ēdieniem, pat putras, tiek sildītas mikroviļņu krāsnī. «Ēdināšana arī ir bizness, tādēļ nav grūti iedomāties, ka ēdnīcai nav izdevīgi pirkt puķkāpostus un kabačus par desmit santīmiem, izcept un pārdot par divdesmit. Gaļas ēdieni ir daudz ienesīgāki, tādēļ arī ēstuvju ēdienkartēs tie ir gandrīz vienīgie,» skaidro I.Millere, piebilzdama, ka strādājoša cilvēka organismam pilnīgi pietiek ar pāris gaļas maltītēm nedēļā. Vasarā esot noteikti jāēd dārzeņi, kuri, glabāti līdz ziemai, būs jau zaudējuši savas uzturvērtības. Mecenātu klubs pārvaldniece Anita Jeromāne nemaz nenoliedz, ka dārzeņi atstāti bez ievērības tikai tādēļ, ka ar tiem nevar nopelnīt. Un par telpām Mūkusalas ielā 41 firmai esot jāmaksā vairāk nekā tūkstotis latu mēnesī. «Tādēļ arī mums izdevīgāka ir karbonāde par latu, nevis pankūkas par trīsdesmit santīmiem,» viņa neslēpj. A.Jeromāne arī nestrīdas, ka gaļīgais, taukos un mērcēs peldošais ēdiens nav veselīgs un vitamīniem bagāts. Taču labu pavāru esot ļoti grūti sameklēt. Mecenātu klubā pavāri nomainoties ik pēc trīs mēnešiem. Savukārt M.Dambe apgalvo, ka labus pavārus, kas prot sagatavot stiprinošu un lētu maltīti, Rīgā neesot grūti atrast. Pat jaunieši, kuri tikko ieguvuši pavāra diplomu, labprāt veido veselīgas ēdienkartes. Ardievu, pārceptās karbonādes! Strādājošie, kuri grib gan daudz strādāt, gan saglabāt kaut mazliet dabīgu sejas krāsu, aizvien nopietnāk domā par savām maltītēm, secinājusi I.Millere. Dārzeņiem bagātīgs un liess ēdiens esot kļuvis gandrīz vai modes lieta, gluži tāpat kā zaļā tēja melnās kafijas vietā. «Kafijai nav ne vainas, melnajā tējā kofeīns var būt vairāk nekā kafijā. Taču apetīti ar to nevajag mēģināt nosist, tai ir arī tikai īslaicīgs uzbudinošs efekts,» uzsver uztura speciāliste. Arī Vērmanīša darbinieki teic, ka kartupeļu frī, kraukšķīgo karbonāžu un pikanto majonēžu laiks ir pagājis, stāsta S.Petruhina. Cilvēki, kuri pelna naudu, grib dzīvot tik veselīgi, lai spētu to labi iztērēt. Jelgavas pilī ir divas ēstuves - kafejnīca un ēdnīca, no kurām pēdējā nīkuļo, stāsta I.Millere. Gadu desmitiem ēdnīcā strādājošās pavāres nemainīgi piedāvājot gulašus, soļankas, kotletes un šniceles, turklāt katru iebildumu atsviežot atpakaļ kā taukainu šķīvi - «jūs dariet savējo darbu, mēs - savējo». Tādēļ arī studenti un viņu pasniedzēji, sagrabinājuši santīmus, stāv rindā pils kafejnīcā, kur ir aptuveni desmit dažādi siltie ēdieni un laipna apkalpošana. «Lētums cilvēkiem vairs nav svarīgākais,» secinājusi I.Millere. Pēc S.Petruhinas vārdiem, viens no pieprasītākajiem ēdieniem ir salāti un dārzeņu sacepumi. Parasti pusdienotāji diezgan nopietni pievērš uzmanību tam, lai ēdienā nebūtu pārlieku daudz tauku un tā nebūtu zaudējusi vērtīgās vielas. «Dažkārt pat jāskaidro, kādēļ krāsnī tvaicētie dārzeņi nav tik kraukšķīgi kā krāsnī cepti. Tie nav tik gardi, taču veselīgāki,» paskaidro S.Petruhina. Daudzviet cilvēki sev pusdienas mēģina aizstāt ar sviestmaizēm, kuras klusām noņammā, turpinot strādāt pie saviem datoriem vai papīru kaudzēm. «Ārzemēs šādas pusdienas ir ļoti populāras. Mana meita, tikko atgriezusies no ASV, bija vienkārši pārsteigta par to, cik amerikāņiem daudz informācijas par veselīgu dzīvesveidu un cik maz veselīgu ēdienu,» piekrīt I.Millere. Tomēr, viņasprāt, ar sviest-maizītēm pusdienās vajadzētu pietikt tikai ļoti kritiskā situācijā. 70% maize un 30% gaļas vai siers - nez vai tā būtu veselīga, uzmundrinoša un spēcinoša maltīte. Taukvielas, olbaltumvielas un ogļhidrāti varot piespiest pie zemes tā, ka var kļūt grūti strādāt un domāt par jel ko, kas nav saistīts ar smaguma sajūtu kuņģī. *** Veselīga uztura ieteikumi Dienā izdzeriet aptuveni divus trīs litrus šķidruma, arī ūdeni Ēdiet graudaugus un kartupeļus ap 800 gramiem dienā Ēdiet vairāk dārzeņu, augļu un ogu, īpaši vietējos Katru dienu izdzeriet 500-750 ml piena vai skābpiena Ēdiet pākšaugus, zivis vai liesu gaļu. Liesu gaļu - 300-600 gramus nedēļā, zivis, vismaz divreiz nedēļā Samaziniet margarīna, treknas gaļas, sviesta patēriņu Ierobežojiet uzturā sāli, cukuru un tos saturošus produktus Nedzeriet vairāk kā 0,5 l alus, 0,25 l vīna vai 0,06 l degvīna dienā Informācija: Latvijas Pārtikas centrs

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0