Māmiņa ar skanīgo balsi

  • 0
  • Pievienot

Sonoras muzikālie ceļojumi kopā ar Adamu sākušies, kad puisēnam vēl nebija pat divi mēneši Sonora Vaice, kuras dzidro un krāsām bagāto soprānu dzirdēsim sirsnīgajā Johannesa Brāmsa Vācu rekviēmā, šajā Latvijas Nacionālā orķestra koncertsezonā viesosies pirmo reizi. Saku - viesosies, jo dziedātāja allaž ir kustībā. Mierīgāks Sonoras dzīves ritms nav kļuvis arī tagad, kopš viņa kļuvusi māmiņa un auklē četrus mēnešus veco Adamu Vilhelmu. Ar mazo Adamu rokās, ratiņos vai ķengursomā, viņa jau paguvusi brīvmākslinieces darba braucienos vairākkārt (!) izceļoties pa Štutgarti un Diseldorfu Vācijā, Klāgenfurti Austrijā, Monpeljē Francijā un Ženēvu Šveicē. Aktīvajos Eiropas turneju periodos dziedātājas otrās mājas ir Klāgenfurte, kur atrodas viņas pirmais pastāvīgo viesizrāžu teātris. Vēl joprojām šī teātra intendants un režisors Dītmārs Pflēgerls katru gadu iestudē pa izrādei, kas pielaikota speciāli viņai. Šajās dienās Rīgā Sonora bauda ģimenes tuvumu. No sava dzīvesbiedra, diriģenta Normunda Vaiča viņa šoreiz nešķirsies pat uz skatuves, jo J.Brāmsa lielopusu viņi atskaņos kopā. Dreifē bez apstājas «Dreifējam nepārtraukti,» - tā Sonora sauc savus muzikālos ceļojumus kopā ar mazo puisēnu. Viņam tie sākušies, vēl nesasniegušam divu mēnešu vecumu. Iztaujāta par ceļojumu grūtībām, dziedātāja atbild: tie ir nieki! «Sākumā mums līdzi bija Normunda mamma, bet viņa pēc Bohēmas pirmizrādes salauza plecu. Viņa palika ārstēties Klāgenfurtē, un mēs turpinājām vieni paši. Kad man bija t.s. atdziedāšana, Adams bija aizmidzis vai arī ņēmu uz pleca un gājām dziedāt abi. Izrādēs nolīgu auklīti. Adamam teātrī ļoti patīk «sarunāties» ar visiem. Viņš ir Ķiķis - jautrs ķiķinātājs: kā viņam kāds uzsmaida, viņš smejas. Noejot no skatuves zinu - kurā stūrī smejas, uz to man jādodas.» Arī mūsu sarunas laikā Ķiķis visu laiku vēlas uzmanību un visvairāk negrib, lai māmiņa apstājas. Viņai jāstaigā. «Adamam patīk aktīvs dzīvesveids,» - tā Sonora. Jaunais dzīvesveids viņai pašai nešķiet nekāda īpašā varonība. «Viss ir iespējams. Nav bijis problēmu. Viesnīcās ņemu numuriņu diviem. Adamam patīk lielā gultā. Patīk dušā. Bērns izprot situāciju: kad ir arī Normunda mamma, prasa lielāku uzmanību, bet redzot, ka esam divatā, nebaidās istabā palikt viens. Pirmoreiz domāju - ko darīšu atdziedāšanā. Viņš mierīgi aizmiga ratiņos.» Pirms tam Sonorai Rīgā teikts: ārprāts, kā tu varēsi ar tik mazu bērnu? «Tieši tāpēc var, ka tik mazs un vēl daudz guļ. Iesēdinu viņu vēdersomā un darbojos. Pat lomas mācāmies kopā: es dziedu un viņš, sēžot klēpī, jau spēlē.» Viegli esot arī tāpēc, ka Sonora dēlēnu pagaidām baro tikai un vienīgi ar krūti. To viņa silti iesaka visām citām aizņemtajām māmiņām. «Man «piena kanna» vienmēr ir līdzi. Adams vēl nav ēdis neko citu, pat ūdeni spļauj ārā, jo mātes pienā ir pilnīgi viss. Varu viņu ātri pabarot lidmašīnā, vilcienā vai izrādes starpbrīdī. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā vārīt putriņas.» Kopš pagājušā gada Sonora un Normunds Vaiči audzina arī Jēkabu, Normunda dēlu no pirmās laulības. «Jēkabam ir 14 gadu, un es esmu ļoti priecīga, ka viņš tagad dzīvo pie mums. No viņa daudz ko mācos, jo Jēkabam ir četri mazāki brāļi. Viņš mums ir bērnu speciālists. Ja kas nav skaidrs par barošanu, audzināšanu, jautāju viņam. Arī ratiņus pirkām kopā un bez viņa nekādi nespējām izvēlēties piemērotu mašīnas sēdeklīti.» Laime ir līdzsvarā «Esmu soliste, daudz braukāju, kāds aplaudē, kādam tu patīc, kādam nepatīc. Taču es neticu, ka var būt pilnīgi laimīgs, tikai dziedot. Tālāk sākas mana privātā dzīve, un es negribu to ziedot iedomātai slavai. Es gribu būt laimīga,» Sonora argumentē centienus apvienot ģimeni un karjeru. «Tagad kopā ar abiem puikām jūtos, ka man ir kaut kas savs, konkrēts. Tā ir lielākā bagātība. Kaut kas paliekošs. Ir sajūta, ka visas lomas ir manas izglītošanās, bet ģimene ir mana laime. Varbūt agrāk to nesapratu, bet tagad cilvēciskās privātās lietas man ir nozīmīgākas.» Protams, Sonora negribētu atteikties no skatuves, taču ir sapratusi, ko spēj apvienot. «Tagad rūpes sadalās un izlīdzinās. Problēmas vairs nav tik lielas, kā likās agrāk. Fiziski to ir vairāk, bet esmu jau pieradusi naktīs celties un tas man jau liekas normāli. Nesaskaņas, kas agrāk likās briesmīgas, un intrigas, kas agrāk aizskāra, mani vairs neinteresē. Man tām vienkārši nav laika.» Vai nebūtu vienkāršāk noenkuroties vienuviet pastāvīgā darbā teātrī? Tādu piedāvājumu netrūkst, tomēr Sonora tos noraida. «Gribu justies brīva un ar vienu kāju būt Rīgā, kad to vēlos.» Jau aprīlī viņa dziedās izrādēs gan mūsu Operā - Alčīnā, Traviatā un Cosi fan tutte, gan Verdi Rekviēma atskaņojumā Lielajā ģildē, pirms tam apceļojot Štutgarti, Klāgenfurti, Briseli. Viņa tikko mainījusi aģentu, tagad jādzied daudzi t.s noklausīšanās konkursi, īpaši Vācijā. Diseldorfā grib viņu redzēt kā Mimī Pučīni Bohēmā un Konstanci Mocarta Bēgšanā no seraja. Ženēvā - galvenajā lomā K.Monteverdi Popejas kronēšanā. «Tomēr ik pēc laiciņa cenšos mēnesi būt mājās Rīgā. Arī tā mēģinu nobalansēt, lai justos laimīga. Protams, cenšos neatteikt sev uzticīgajiem teātriem, tāpat arī cenšos pieņemt piedāvājumus, kas sola augstāku pakāpienu.» Par kādu īpašu piedāvājumu vienā no Eiropas visslavenākajiem opernamiem viņa nerunā, «kamēr zīle vēl nav saujā». Nebūtu brīnums, ja zīle dziedātājas saujā iegultu tieši tagad, jo viņas balss ieguvusi jaunu kuplumu. «Nedomāju, ka tā kļuvusi skanīgāka, taču, būdama stāvoklī, beidzot iemācījos elpot. Pirms tam nevarēju «atkost» sistēmu, bet, kad man bija masa, sapratu, kur ir atbalsts. Balss arī kļuvusi mīkstāka, vijīgāka.» To apstiprina arī panākumi Mimī lomā, kurā pašai balss šķiet skanam par asu. «Ieraugot Klāgenfurtes teātrī pazīstamo, prasīgo kritiķi Karlu Lēbelu teicu, ka nu ir mana stunda situsi, tomēr pārsteigta lasīju, ka viss bijis perfekti.» Koncerts Lielajā ģildē 1.III plkst.18 *** Sonora Vaice Dzimusi 1969.g. 3.maijā Tukumā 1992.g. beidz Latvijas Mūzikas akadēmiju, 1993.g. studē Bari konservatorijā Itālijā 1991.-1995. Latvijas Nacionālās operas soliste, kopš 1995.gada brīvmāksliniece Pirmā uzvara - Grand Prix J.Mediņa konkursā Rīgā un konkursā Baltijas jūras zvaigznes Pēterburgā 1992.g., Trīskārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, Aldara balva 2001.gadā Fināliste Belvedera konkursā Vīnē, pusfināliste konkursā Singer of the World un P.Domingo konkursā Operalia 2002.g. 18.oktobrī kļūst par māmiņu.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0