Minka no Ņevas krastiem

  • 0
  • Pievienot

Rudenī starptautiskajā suņu un kaķu izstādē Ķīpsalā ieraudzīju kaķi, kurš apbūra ar savu zilo gudro acu skatienu un kuplo zīdaino apmatojumu. Izrādījās - tas ir Ņevas maskarādes kaķis. Tā es iepazinos ar Dinu. Ņevas maskarādes kaķiem ir tieša saistība ar Krievijā populāro pusgarspalvaino Sibīrijas kaķu šķirni. Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece pastāstīja, ka Sibīrijas kaķu šķirne izveidojusies salīdzinoši nesen - ap 1986.gadu. Kad bijušajā PSRS izveidojās pirmie kaķu audzētāju klubi, galvenie felinoloģijas centri Krievijā bija Sanktpēterburgā un Maskavā. Krievijā dabiskās selekcijas rezultātā bija izveidojusies pusgarspalvaino kaķu šķirne, kuru nosauca par Sibīrijas kaķiem. Šie kaķi galvenokārt bija sastopami Krievijas ziemeļu rajonos, bet pašā Sanktpēterburgā izauga varietāte ar akromelanisma iezīmēm, t.i., apmatojuma krāsojumu kā siāmas kaķiem. Klubā Kotofej selekcionēja šos kaķus, līdz izveidojās pietiekami liela populācija, kas kļuva populāra Krievijā un tika aizvesta arī uz ārzemēm. Šos no Sibīrijas kaķiem krāsas ziņā nedaudz atšķirīgos nosauca par Ņevas maskarādes kaķiem. Pēc standarta Ņevas maskarādes kaķi ir pilnīgi tādi paši kā Sibīrijas kaķi, atšķirīgs ir tikai apmatojuma krāsojums - galva, kājas un aste tumšāki par pārējo ķermeni, bet acu krāsa - tikai un vienīgi zila. Latvijā ar šo kaķu audzēšanu nodarbojas klubs Felimurs. Pagaidām gan mums ir tikai kāds pusducis šo kaķu. Viens no viņiem - Dins. Dinu aprakstīt grūti, jo visas sajūtas par viņu iziet caur pirkstu galiem un sirdi. Dins ir ar tik zilām acīm, ka šķiet - tajās spoguļojas debesis, ar tik mīkstu apmatojumu, ka šķiet - pirksti slīd pa gludu zīdu. Starp citu, Dins ir Ņevas maskarādes kaķa varietāte ar brūnu svītru iezīmēm. Unikāla bija Dina nākšana pasaulē. Viņš to laikam negribēja darīt, tāpēc ārsti palīdzēja Dina māmiņai ar ķeizargriezienu. Dinam nav ne brālīšu, ne māsiņu, viens vienīgs bērniņš savai māmiņai, kura tagad dzīvo Amerikā. Taču līdz prombraukšanai viņa savam luteklītim iemācīja daudz gudrību. Tagad Dins kopā ar saimniekiem cēli pastaigājas saitītē, bez panikas uzrāpjas kokā un lejā nelec, bet prātīgi nošļūc. Vasarā Dinam tīk atvēsināties Latgales ezeru dzidrumā un sēņot! Parasti viņš meklē saulsardzenes, jo tās viņam ļoti garšo. Taču citādi gan Dins nav izvēlīgs - uzkož burkānu, salātlapu, ēd visu, kas garšo arī saimniekiem, pilnīgi vienaldzīgs Dins ir tikai pret mākslīgo barību. Skaistajam kaķa zēnam ar spalvu pušķīšiem ausīs ir savas teritorijas apziņa. Vasarā lauku mājās, pat ja pagalma vārti būtu vaļā, viņš aiz tiem nespers ne soli. Dins vienmēr nepacietīgi gaida mājiniekus atgriežamies no dienas gaitām, un tad notiek savstarpēja mīlināšanās - Dins glaužas gar kājām un ņurrā, un palecas, un atkal trinas pie kājām. Starp citu, pret svešiem viņš nav īpaši mīlīgs. Uz Dinu teiktais gan attiecas mazāk, jo viņš ir reti labvēlīgs savas šķirnes pārstāvis.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0