Moderna krājkasīte bērnam

  • 0
  • Pievienot

Pastāv dažādi veidi, kā vecākiem rūpēties par savu bērnu labklājību Lai gan bērnus pašus nepērk veikalā (kā to vecāki mēdz dažkārt stāstīt savām atvasēm), tomēr bērnu audzināšana un uzturēšana prasa ne mazums izdevumu, to skaitā, kabatas naudas, mācību tēriņus un finansiālo atbalstu, kad pusaudzis dodas «plašākos ūdeņos». Bērniem paredzētie izdevumi parasti ir atkarīgi no vecāku naudas maku biezuma, bet jautājumu, kā ar pusaudzi kārtot naudas attiecības, ierobežo vienīgi pašu lēmēju fantāzija. Šādiem norēķiniem un līdzekļu uzkrāšanai var izmantot arī banku pakalpojumus, piemēram, elektroniskās maksājumu kartes un pilngadības depozītus, lai gan Latvijas ģimenes vēl tikai sāk apzināties to priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālākiem «finansu instrumentiem». Piemēram, zeķes aizstāšana ar ilgtermiņa krājkontu dod iespēju ne tikai izvairīties no priekšlaicīgas naudas tērēšanas, bet arī - uz procentu rēķina ievērojami vairot noguldītās naudas daudzumu. Savukārt norēķini ar bankas kontu palīdzību disciplinē gan bērnus, gan viņu vecākos, ļaujot īstenot sev vēlamāko maksājumu kārtību. Turklāt bankas iesaistīšana personiskajos norēķinos palīdz pret naudas lietām izturēties nopietnāk. Karte- arī bērnam Bērnu vajadzības sen jau pārsniegušas tradicionālās lelles un automašīnu modeļus - mobilie telefoni, disku atskaņotāji, datorspēles un pat savi datori ir kļuvuši par moderniem vēlmju objektiem. Un nebrīnieties, pamanot pusaudzi veikli operējam ar savu personīgo norēķinu karti. Tā, protams, nebūs zelta kredītkarte, tomēr debetkaršu izsniegšana bērniem taustāmas kabatas naudas vietā arī Latvijā kļūst arvien populārāka. Vecāki, kuri izmanto šo iespēju, ir pārliecināti, ka šādā veidā bērns tiek radināts atbildēt par saviem tēriņiem, apgūt karšu lietošanu (pasaule tuvākajā nākotnē grūti iedomājama bez elektroniskajiem norēķiniem) un visbeidzot - pastāv mazākas iespējas, ka bērns naudu varētu vienkārši pazaudēt. Latvijas bankās pusaudzis var atvērt pats savu norēķinu kontu tikai no 16 gadu vecuma. Tomēr kāds no vecākiem var pasūtīt uz bērna vārda papildkarti, Dienai pastāstīja Hansabankas preses sekretārs Artūrs Eglītis. Šī papildkarte var būt piesaistīta vecāku kontam vai speciāli izveidotam kontam, kur regulāri tiek ieskaitīta noteikta naudas summa. Konta papildināšanu var nodrošināt ar automātiskā maksājuma palīdzību, piemēram, katru mēnesi no algas konta uz bērna kontu bez speciāla norīkojuma pārskaitot iepriekš noteiktu naudas summu, norāda A.Eglītis. Banka, protams, negarantē, ka bērns no kartes uzreiz nenoņems visu naudu un to neiztērēs, tāpēc vecāki var izmantot iespēju noteikt limitu skaidras naudas izņemšanai. A.Eglītis piebilst, ka šādu modernu norēķinu priekšrocība ir tāda, ka «bērns tiek radināts sadalīt savu budžetu, no mazotnes pierod pie bankas un tiek disciplinēts.» Dažādās krājkasītes Norēķinu kartes ir parocīgas bērnu kārtējo izdevumu segšanai, bet, ja padomā kāds nopietnāks pirkums, tad jādomā par naudas uzkrāšanu. Protams, var izmantot tradicionālās «cūciņu» krājkasītes, kas pacietīgi stāv plauktā un gaida, kad bērns vai kāds pieaugušais tajā iemetīs sīknaudu. Bet šo funkciju var uzticēt arī bankai, kur noguldījums tiek papildināts ar procentu maksājumiem, tādējādi piedāvājot klientam arī nopelnīt. Padomju laikos izplatīta bija naudas krāšana bērnu vajadzībām valsts krājkasēs. Vecāki veica regulāras iemaksas, un laika gaitā noguldījums sasniedza vērā ņemamas summas, kuras bērnam parasti izmaksāja, sasniedzot 18 gadu vecumu. Diemžēl daudzus noguldījumus «apēda» rubļa inflācija un naudas reforma. Piemēram, Jānis, kuram tagad ir 22 gadi, Dienai pastāstīja, ka šādu krājkontu viņam atvēra vecāki, kad viņš vēl gāja bērnudārzā. Vecāku aprēķinātā gala summa esot bijusi ap 1000 rubļu, un ar to bija paredzēts segt Jāņa kāzu izdevumus. Tomēr deviņdesmito gadu sākumā naudas vērtība izplēnēja, un gala atlikums pēc monetārās reformas esot bijis tikai 50 latu, stāsta Jānis. Domājot par nākotni Mūsdienās, rūpējoties par sava bērna nākotnes gaitām, noderīgi ir ilgtermiņa depozīti jeb noguldījumi. Dažas Latvijas bankas piedāvā speciālu pakalpojumu, kur kāds no vecākiem vai jebkurš cits labvēlis uz bērna vārda nogulda naudas summu. Piemēram, Latvijas Krājbanka piedāvā noguldījumus bērna privātfondā, Hansabankai ir pilngadības krājkonts, bet Baltijas Tranzītu bankai - jauniešu depozīts. Visiem šāda veida noguldījumiem ir raksturīgi, ka procenti tiek kapitalizēti, tas ir, regulāri pieskaitīti noguldītajai summai, kas savukārt tiek izsniegta bērnam, sasniedzot pilngadību. Līdz tam saistības ar banku kārto pilnvarotais, kurš gan nevar izņemt noguldīto naudu. Latvijā vidējās procentu likmes (kas ir mainīgas) pilngadības noguldījumiem latos ir apmēram 4-5%, un tās ir augstākas nekā parastajiem krājkontiem, no kuriem naudu klients var izņemt jebkurā sev tīkamajā laikā. Parasti šādu noguldījumu mērķis ir nodrošināt savu pēcnācēju ar «starta kapitālu» patstāvīgas dzīvēs uzsākšanai. Atkarībā no sakrātās summas lieluma un personiskajām vēlmēm naudu var izmantot dzīvokļa vai automašīnas iegādei, kāzu rīkošanai, tālu zemju apskatīšanai, mācību maksas segšanai un tamlīdzīgi. Komercbanku pārstāvji Dienai pastāstīja, ka vecāki, atverot savam bērnam kontu, var rīkoties divējādi - uzreiz noguldīt salīdzinoši lielu summu vai arī veikt nelielas, bet regulāras iemaksas. Hansabankas filiāļu tīklu vadītājs Māris Graudiņš Dienai pavēstīja, ka noguldījumu termiņi un lielumi pilngadības krājkontā ir ļoti dažādi. «Ir klienti, kuri katru mēnesi uz bērna kontu pārskaita 10 latus un tā rīkojas visus 18 gadus, līdz bērns kļūst pilngadīgs, bet savukārt citi klienti atļaujas vairāk - pārskaitot 40-50 latus mēnesī, kā arī veicot lielāku pirmo iemaksu,» norāda viņš. Šādiem regulāriem pārskaitījumiem var izmantot automātisko maksājumu, kad katru mēnesi noteikta summa no norādītā konta tiek ieskaitīta bērna krājkontā. Latvijas Krājbankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Līga Krapāne Dienai teica, ka vidējā noguldījuma summa bērna privātfondā ir 150 lati un šo noguldījuma kontu var atvērt jebkura persona no bērna dzimšanas līdz pat 17 gadu vecumam, citiem vārdiem, minimālais noguldījuma termiņš ir viens gads. Neuzticība vēl dzīva Dienas aptaujātie vecāki atzina, ka joprojām izjūtot neuzticību bankām, īpaši, ja runa ir par ilgtermiņa noguldījumiem daudzu gadu garumā. Daudziem vēl pārāk spilgta atmiņā ir gan rubļa inflācija, gan Bankas Baltija afēra, kas veicināja neuzticību noguldījumiem un bailes savu kapitālu pakļaut inflācijas riskam. Unibankas preses sekretārs Haralds Burkovskis Dienai gan norādīja, ka prognozētais inflācijas līmenis tiek ieskaitīts procentu likmē, kas ilgtermiņa depozītiem ir augstāka par naudas vērtības samazinājumu. Turklāt procentu likmes tiek koriģētas atbilstoši reālajai situācijai - ja tiek mainīta noguldījuma līgumā paredzētā likme, tad klients var izvēlēties, turpināt vai pārtraukt attiecības ar banku. Jāpiebilst, ka pilngadības depozītu likmes ir augstākas arī nekā īstermiņa noguldījumiem un parastajiem krājkontiem. Arī Nordea mārketinga daļas vadītājs Kristians Pudans piekrita, ka klienti Latvijā vēl joprojām pilnībā neuzticas bankām, jo arī tos līdzekļus, kas paredzēti tāliem nākotnes plāniem, nelabprāt nogulda uz ilgāku periodu par vienu gadu. Rietumu un Skandināvijas valstīs pilngadības noguldījumi ir daudz populārāki, K.Pudans pavēstīja Dienai. Atsevišķās valstīs to popularitāti vairo arī tas, ka atšķirībā no pārējiem procentu ienākumiem peļņa no bērniem paredzētās naudas ieguldījumiem netiek aplikta ar nodokļiem. Latvijā gan pagaidām privātpersonu ienākumi no depozītu procentiem netiek aplikti ar nodokļiem. Tomēr banku pārstāvji Dienai norādīja, ka laiku pa laikam parādās diskusijas par šo jautājumu. Kopumā noguldījumi, arī pilngadības depozīti, kļūst arvien populārāki, ko ietekmē gan kopējā ekonomiskā izaugsme, gan iedzīvotāju personisko līdzekļu uzkrāšanās, norāda Māris Graudiņš. Tas savukārt liecina arī par neuzticības mazināšanos. Vēl viena alternatīva Pareksa bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Viktors Zaķis savukārt Dienai pastāstīja, ka, domājot par bērna nākotni, vecāki var ieguldīt naudas līdzekļus arī investīciju krājkontos. Klienta naudu banku speciālisti iegulda speciālos investīciju fondos, un klientam piedāvātais procentu lielums ir atkarīgs no šo fondu ienesīguma un riska pakāpes. Protams, vecāki arī paši var ieguldīt bērnam paredzēto naudu akcijās vai obligācijās, pirms tam gan būtu ieteicams konsultēties ar neatkarīgu finansu ekspertu. Viens no galvenajiem principiem, ko atzīst arī finansu speciālisti, būtu riska dalīšana, kas nozīmē, ka nav ieteicams, piemēram, naudu ieguldīt viena uzņēmuma vērtspapīros. Šo principu var attiecināt arī uz bankām. *** Mana pieredze Iveta Putne, personāla un kvalitātes vadītāja grāmatvedības aģentūrā: Pirms pusotra gada savam bērnam atvēru pilngadības depozītu, domājot par laiku, kad viņš uzsāks patstāvīgu dzīvi. Tobrīd radās finansiālas iespējas atlikt kādu naudas summu dēla nākotnei. Šāds noguldījums likās pieņemams risinājums, jo savādāk naudai piemīt netikums iztērēties. Noguldījuma brīdī manam dēlam Mārtiņam bija deviņi gadi, tātad nauda tiks izņemta pēc vairāk nekā astoņiem gadiem. Protams, apzinājos, ka pastāv risks noguldīt naudu uz tik ilgu laiku. Turklāt, ja noņem summu pirms astoņpadsmit gadu sasniegšanas, tiek zaudēti tekošajā un iepriekšējā gadā nopelnītie procenti. Tomēr pievilcīgas likās mainīgās procentu likmes, kas katru ceturksni tiek pieskaitītas pamatsummai, kā arī tas, ka procentu likme ir nedaudz augstāka nekā parastajiem depozītiem. Noguldījuma mērķis bija iekrāt līdzekļus bērna tālākajai izglītībai, jo Latvijā pastāv tendence pāriet uz maksas izglītību. Tomēr konkrētu plānu naudas tērēšanai nav, turklāt tas būs dēla lēmums, kā izmantot sakrāto summu. Naudu bērna nākotnes vajadzībām nenoguldīju agrāk, jo banku krīze deviņdesmito gadu vidū un vēlāk sekojošā Krievijas ekonomiskā krīze atturēja veikt ilgtermiņa noguldījumus. Kad likās, ka banku sistēma kļuvusi stabilāka, izpētīju banku piedāvājumus un izvēlējos to, kas likās izdevīgāks. Pusotra gada laikā esmu nedaudz papildinājusi šo kontu, un arī turpmāk domāju pamazām palielināt noguldīto summu.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0