Palīdz meklēt harmoniju citām sievietēm

  • 0
  • Pievienot

Sievietēm, kuras apmeklējušas personības attīstības kursus, neizbēgami rodas nepieciešamība arī turpmāk saglabāt radušos kontaktus. Laukos šie kursi izrādās tikai pirmais solis sieviešu klubu, interešu klubu vai cita veida aizsākumam, - saka Dace Dzerkale, kura pirms četriem mēnešiem beidza personības un karjeras attīstības programmu pasniedzēju kursus un tagad strādā ar lauku sievietēm Jaunpiebalgas pusē. Par sievietēm, kuras mācījās šā projekta pasniedzēju kursos, Diena rakstā Sievietes meklē harmoniju sevī stāstīja pagājušā gada decembra sākumā. Toreiz visas kursantes bija pilnīgi pārliecinātas par to, ka šāds projekts Latvijā, kur liela daļa sieviešu, īpaši laukos, vai nu slīgst apātijā, vai arī nebeidzamajā, finansiālo problēmu uzspiestajā darbu steigā pazaudējušas pašas sevi, ir pilnīgi nepieciešams. Nākamās pasniedzējas bija izraudzītas no sievietēm, kuras pašas beigušas personības attīstības kursus. Jauno pasniedzēju sagatavošanu un programmu izstrādāšanu finansēja Sorosa fonds, Britu padome un Nīderlandes vēstniecība. Taču tobrīd, pirms četriem mēnešiem, jaunās pasniedzējas pašas vēl nezināja, vai spēs visu to, ko pašas apguvušas, nodot tālāk. Nu jau viņas ir novadījušas dažas vienu, dažas pat vairākus apmācības ciklus citām sievietēm - tādām pašām kā viņas. Tā ir iespēja uzticēties «Tagad mēs zinām - mēs to varam, zinām, ka esam vajadzīgas, līdz ar to ir radusies ticība saviem spēkiem. Taču vadot kursus, mēs arī pašas vēl ļoti daudz mācāmies, mēs mācāmies no sievietēm, ar kurām strādājam. Es, piemēram, esmu uzzinājusi ļoti daudz tādu lietu, par kurām agrāk man nebija un nevarēja būt ne jausmas - kas raksturīgs un kādas ir problēmas sievietēm, kuras strādā citās profesijās, kuras saskaras ar citām dzīves sfērām,» stāsta Silvija Odziņa, personības attīstības kursu pasniedzēja no Cēsīm. Kursu vadītājas atzīst, ka viens no svarīgākajiem ieguvumiem sievietēm, kuras apmeklē kursus, ir iespēja uzticēties un pilnīgi brīvi runāt par savām problēmām, kas, iespējams, klusējot nēsātas dvēselē gadiem ilgi. «Sievietes ļoti ātri saprot, ka viņas nav vienas, ka viņas var cita citai uzticēties, jo konfidencialitāte attiecībā uz visu, kas runāts kursu laikā, tiek stingri ievērota,» saka S.Odziņa. Turklāt, kā uzsver vēl viena jaunā pasniedzēja Sarmīte Milakne no Jēkabpils, sievietēm ļoti daudz nozīmē tas, ka viņas saprot - es jau tāda neesmu vienīgā. Izrādās, ka ļoti daudzas problēmas ir vienādas - gan tai, kura ir augstā amatā, gan tai, kura visus spēkus atdevusi savai zemnieku saimniecībai. «Gatavojoties kārtējo nodarbību vadīšanai, es vairs nemēģinu izdomāt tīri teorētiskus piemērus, jo, izrādās, turpat uz vietas katra no manām kursantēm zina bezgala daudzus praktiskus piemērus, ņemtus no savas dzīves, par tiem tad arī runājam,» atzīst Renāte Marcinkēviča no Daugavpils. Atrod draudzeni, darbu, savu stilu Arī pasniedzējas, runājot par to, ko tad īsti sievietēm laukos un, protams, arī pilsētās, dod personības attīstības kursi, var nosaukt bezgala daudz praktiskus piemērus. «Kāda no manām kursantēm man teica, ka pēc kursu beigšanas viņa saņēmusi drosmi sākt konkurēt darba tirgū un iesniegt savu CV firmām, kuras līdz tam nebija uzdrošinājusies traucēt, uzskatot, ka viņai tik un tā nav nekādu cerību. Kursi viņai lika noticēt saviem spēkiem,» atceras D.Dzerakale. «Manu grupu apmeklēja divas jaunas māmiņas, abas viņas bija vientuļas, bez ģimenes, ar maziem bērniņiem. Izrādījās, ka viņas abas dzīvo vienā daudzdzīvokļu mājā, tikai katra savā kāpņu telpā. Viņas, ja ne vairāk, tad vismaz ir atradušas viena otru, viņām ir kopīgas intereses, viņas var viena otrai palīdzēt,» stāsta R.Marcinkēviča. S.Odziņa saka, ka kursos mācījušās arī žurnālistes, kuras atzinušas, ka pēc kursu beigšanas sākušas pavisam citādi skatīties uz cilvēkiem, kurus intervē un pavisam citādi izvērtēt viņus. «Bija kāda sieviete, kura visu mūžu ne reizi nebija krāsojusies, viņai bija dažādi kompleksi. Taču pēc tam, kad viņa pabeidza personības attīstības kursus, viņa sāka apmeklēt kursus Krāsa un stils. Savukārt par kādu no kursantēm, uzņēmuma vadītāju, viņas padotie pēc tam man teica - ko jūs esat izdarījuši ar mūsu priekšnieci, viņa taču ir pavisam citāda kļuvusi, ar viņu var aprunāties! Pati šī sieviete atzina, ka viņa nemaz nav aptvērusi, cik autoritārs ir bijis viņas vadības stils,» atceras S.Odziņa. Galvenais ir pats cilvēks «Stājoties auditorijas priekšā, galvenais nav teksts, ko tu pasaki, bet gan tava uzvedība. Galvenais ir pats cilvēks, kāds viņš ir. No mums ir atkarīgs, kā mēs izturamies, līdz ar to - ko mēs varam dot citām sievietēm. Un to pašu mēs mācām arī viņām, katrai kursu apmeklētājai tiek dota iespēja pamēģināt uzstāties auditorijas priekšā,» skaidro D.Dzerkale. «Katra sieviete varēja un viņai vajadzēja izteikt savu viedokli par dažādiem jautājumiem. Ne visas no sākuma to spēja. Taču, ja reiz tu esi uz šiem kursiem atnākusi, tev tas ir jāvar! Bet mūsu, kursu vadītāju, uzdevums nav to uzspiest, bet gan palīdzēt atrast motivāciju - kāpēc tas ir vajadzīgs,» uzskata S.Odziņa. Kursus apmeklē galvenokārt sievietes vecumā ap 25 gadiem, taču nav nekādu ierobežojumu, vecākajai kursantei Jēkabpilī bija 72 gadi. Sieviešu interese par personības attīstības kursiem pieaug. Kā sacīja Žanna Jeļisejeva, pasniedzēja, kura pati pagājušā rudenī apmācīja jaunās kursu vadītājas, pavisam šādus kursus jau beigušas vairāk nekā 1000 sievietes gandrīz visos Latvijas rajonos. Par vienīgo problēmu pašas pasniedzējas atzīst sieviešu maksātnespēju, jo, kaut minimāla, par kursiem ir noteikta maksa. Daudzas kursantes to nomaksā pakāpeniski. Kursu vadītājas atzīst, ka tā ir problēma, kas jārisina. Viņas uzskata, ka kursu organizētājiem būtu jāiegūst nevalstiskas organizācijas statuss, lai būtu iespējams piesaistīt investīcijas, līdz ar to palīdzēt patiešām visām sievietēm, kam tas vajadzīgs.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0