Parāds kā brālis

Mūsdienīgi uzlabots, vecais teiciens varētu skanēt šādi - parāds ir brālis, jo palīdz attīstīties. Latvijā gan uzņēmumi aizņemšanos finanšu tirgū - obligāciju izlaišanu un pārdošanu - joprojām izmanto salīdzinoši reti Aizdevums pret parādzīmi vai obligāciju ir viens no senākajiem kreditēšanas veidiem pasaulē. Jau Viljama Šekspīra lugā Venēcijas tirgotājs viena no galvenajām sižeta līnijām vērpjas ap izsniegtu parādzīmi un nespēju to laikus apmaksāt. Mūsdienās obligāciju un parādzīmju emisijas, no vienas puses, ir alternatīva banku kredītiem, ko aktīvi izmanto ne tikai uzņēmumi, bet arī valstis. Šajā gadījumā bankas vietā ir investori, aizņēmuma apjoms ir emitēto obligāciju vērtība, kredīta termiņš - obligāciju dzēšanas datums, bet procentu vietā ir obligāciju likme jeb kupons. Obligāciju likme var būt gan fiksēta, gan mainīga. Visbiežāk mainīgas likmes ir saistītas ar naudas tirgus indeksiem, piemēram, LIBOR. No otras puses, parāda vērtspapīri savā ziņā ir līdzīgi akcijām - jo stabilāks un daudzsološāks ir uzņēmums, jo investori ir ieinteresētāki ar tā parāda vērtspapīriem papildināt savu ieguldījumu portfeli. Te gan arī slēpjas lielākās bažas - ne vienmēr emitētās obligācijas izdodas pilnībā pārdot. Atšķirībā no akciju īpašniekiem, obligāciju pircēji gan nekļūst par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Tomēr, gluži tāpat kā ar akcijām, ar obligācijām var tirgoties - biržā vai ārpusbiržas tirgū. Kopējais parāda vērtspapīru tirgus apjoms pasaulē tiek lēsts ap 45 triljoniem ASV dolāru, un tas ir aptuveni tikpat liels kā akciju tirgus. Tomēr atšķirībā no akciju tirgus parāda vērtspapīru tirgū lielu daļu veido valstu emitētās parādzīmes un obligācijas - vairāk nekā 40%. Publiskie un nepubliskie parādi Rīgas biržas parāda vērtspapīru sarakstā pārsvarā kotējas valsts vai banku parādzīmes un obligācijas. No uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, pašlaik savas obligācijas Rīgas biržā ir izvietojis tikai nekustamo īpašumu attīstītājs Apex Investment, kas ir viens no sešiem Latvijas uzņēmumiem, kuri - pēc Latvijas Centrālā depozitārija datiem - ir emitējuši obligācijas. Apgrozījums Rīgas biržas parādu vērtspapīru sarakstā nav pārāk liels - šā gada pirmajos desmit mēnešos 22,7 miljoni latu. "Lai uzņēmums varētu izvietot savus parāda vērtspapīrus biržā, ir nepieciešams, lai tas darbotos vismaz divus gadus un vismaz par pēdējo gadu tiktu sagatavots finanšu pārskats atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tāpat minimālajai kotēšanai iesniegto vērtspapīru nomināla summai ir jābūt vismaz 200 000 eiro," uzsver RFB korporatīvo komunikāciju daļas vadītājs Āris Dreimanis. Kopumā Baltijas biržās parāda vērtspapīri pirmajos desmit mēnešos ir tirgoti 187,7 miljonu latu apjomā un lauvas tiesu no tā veido Viļņas biržā kotētās parādzīmes un obligācijas. Lietuvā, līdztekus bankām un valstij, arī visvairāk uzņēmumu savas obligācijas ir nodevušas biržas ziņā. Tur var iegādāties gan enerģētikas flagmaņa Lietuvos energija, gan piena pārstrādes uzņēmuma Pieno žvaigzdes, gan tirdzniecības tīkla Apranga un arī citu uzņēmumu obligācijas. Latvijā lielākais parāda vērtspapīru emitētājs ir tieši valsts. Pašlaik kopumā Latvijā iekšējā tirgū pēc nominālvērtības apgrozībā ir valsts vērtspapīri 369,7 miljonu latu apjomā. Starptautiskajos tirgos pašlaik atrodas Latvijas valsts eiroobligācijas vairāk nekā 400 miljonu latu vērtībā. Vairums Latvijas uzņēmumu (izņemot finanšu sektoru), kas ir izlaiduši obligācijas, ir izvēlējušies tās publiskā tirdzniecībā nenodot, tas ir, vērtspapīri tiek pārdoti pa tiešo - investoram, kas ir izrādījis par tām interesi. Pēc Latvijas Centrālā depozitārija ziņām, lielāko obligāciju emisiju no Latvijas nefinanšu uzņēmumiem ir veikusi nekustamo īpašumu kompānija Alta Real Estate Partners - 15 miljonu eiro nominālvērtībā. Ar 7 miljonu eiro obligāciju seko sakaru uzņēmums Telekom Baltija, bet ar 5,5 miljoniem eiro - jau minētais Apex Investments. Nekustamo īpašumu uzņēmumi Happy Trails un Pilsētmāju institūts Urban Art emitējuši obligācijas attiecīgi 3,5 miljonu eiro un 2,5 miljonu eiro apjomā. Parāds kā atpazīstamības zīme Uzņēmumi, kas jau aizņēmušies finanšu tirgū, visbiežāk kā galveno iemeslu min, ka nauda ņemta konkrētu projektu realizācijai. Attīstītājs Apex Investments obligācijas nolēmis izlaist, lai iegūtu papildu līdzekļus īpašumu iegādei. Savukārt sakaru operators Telekom Baltija (strādā ar zīmolu Triatel) obligācijas emitējis, lai izbūvētu bezvadu platjoslas interneta tīklu visā Latvijas teritorijā. Šā gada februārī arī Pilsētmāju institūts Urban Art emitēja obligācijas 2,5 miljonu eiro apjomā ar dzēšanas termiņu pēc gada - 2008.gada februārī - un obligāciju ienesīguma likme ir noteikta 17%. Uzņēmuma projektu attīstības direktors Ilvars Metnieks, skaidrojot, kāpēc nolemts izlaist obligācijas, min, ka obligācijas ir viena no uzņēmumu finansēšanas formām, kas ļauj radīt atpazīstamību investoru vidū. "Urban Art tas bija svarīgi. Tā rezultātā mūsu parādu var nopirkt jebkurš interesents, tā mēs varam arī nomērīt interesi par uzņēmumu, kas ir svarīgi, plānojot uzņēmuma ieiešanu biržā. Turklāt ar šādu metodi ir iespēja piesaistīt augstāku riska kapitālu nekā banku kredītu gadījumā un tādējādi vienlaicīgi var attīstīt vairāk projektu," uzsver I.Metnieks. Viņš arī piebilst, ka, no vienas puses, uzņēmums gribētu turpināt emitēt obligācijas, taču, no otras puses, ir risks, ka var neizdoties izlaist jaunās obligācijas veco obligāciju dzēšanai, ņemot vērā vispārējo situāciju nekustamo īpašumu tirgū gan Latvijā, gan pasaulē. "Ar šo risku rēķināmies, tāpēc noteiktā datumā būsim sagatavojuši nepieciešamo naudu obligāciju apmaksai, nepaļaujoties uz iespēju par jaunu obligāciju laidienu," uzsver uzņēmuma pārstāvis. I.Metnieks arī atzīst, ka obligācijas ir salīdzinoši dārgs projektu finansēšanas instruments, taču tas esot ievērojami lētāks par kapitāla daļu emisiju. "Savukārt potenciālajiem investoriem tas nodrošina garantētus ieņēmumus gan situācijā, kad projekts izdodas, gan arī - ja peļņa atpaliek no plānotās," piebilst I.Metnieks. Izdevīgi lieli parādi "No uzņēmēja viedokļa - paņemt kredītu vai izlaist obligācijas - līdz šim salīdzinoši lētāk bija paņemt kredītu. Taču, emitējot vērtspapīrus, uzņēmums ar savām saistībām nav piesiets pie vienas bankas. Patlaban naudas resursu cenu dēļ kredīti bankās ir kļuvuši dārgāki," atgādina SEB Unibankas brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņa arī norāda, ka - nauda ir jāņem tad, kad dod jeb kad potenciālie investori ir gatavi pirkt attiecīgo vērtspapīru un tirgus vēl nav pārāk piesātināts. Kā norāda eksperti, uzņēmumiem "lētāk" izmaksās lielāku obligāciju apjomu emisija. "Tiem vajadzētu būt vismaz pāris miljoniem eiro," uzsver Parex bankas investīciju banku pakalpojumu daļas vadītājs Mārtiņš Jaunarājs. Viņš ir palīdzējis vairumam Latvijas uzņēmumu emitēt obligācijas un pieļauj, ka interese par šo finanšu instrumentu varētu pieaugt. Taču M.Jaunarājs arī norāda, ka uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka "obligācijas nav tik elastīgas kā kredīts. Emitējot šos parāda vērtspapīrus, ir jāņem vērā, ka būs jāievēro termiņi un jāmaksā noteiktās likmes. Visi nosacījumi būs jāizpilda, un tos nevarēs mainīt"."Uzņēmumam noteikti ir jābūt labam finansiālajam stāvoklim, labam tēlam, jādomā par to, ka tā ir iespēja kļūt daudz caurspīdīgākiem visas sabiedrības priekšā, gatavam piedāvāt investoru interesēm atbilstošu ienesīgumu. No uzņēmumu puses riski noteikti ir līdzīgi kā kredītiem - tas ir kredītrisks jeb faktors, ka nevarēs izpildīt savas saistības," uzsver N.Točelovska. *** Emitējot parāda vērtspapīrus (parādzīmes vai obligācijas): - uzņēmumā neparādās jauni akcionāri - nav ikmēneša kredīta maksājumu - nepieciešama atpazīstamība un uzticamība - jābūt pievilcīgam investoru acīs - būs strikti jāpilda savas saistības, nav iespējams pagarināt parāda atmaksas termiņu - lai būtu izdevīgi, vajag aizņemties lielu summu