Pateiksim, kā sasniegt mērķi

RTU zinātnieku secinājumi par nozares efektivitāti neglaimo būvniekiem Patlaban būvniecībā par 65% trūkst ražošanas jaudas un tā varētu kļūt pietiekama kādu 10 gadu laikā, rāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādātais būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus prognozēšanas modelis. Tas ir instruments, kas praktiski izmantojams nozares vērtēšanai, mērķu noteikšanai un vajadzīgo resursu noteikšanai gan nozarē kopumā, gan atsevišķa uzņēmuma lielam projektam, saka modeļa autori. Lai arī daži svarīgi praktiski aspekti nav iekļauti, tas būtu jāizmanto attīstības risku un iespēju noteikšanai, Dienai teic Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis Ilvars Metnieks. Pārbaudīts praksē Modelis attīstīts no RTU vadošā pētnieka, ekonomikas zinātņu doktora Valērija Skribana disertācijas tēmas un jau praktiski pārbaudīts - tā sākotnējā versija izmantota biznesa plānu rakstīšanai, uzņēmumu lielo projektu - Sakret, Aeroc, Cemex rūpnīcu - pamatlīdzekļu plānošanai. RTU inovāciju konferencē prezentētais darba grupas rezultāts prognozē būvniecības pieprasījuma izpildes iespējas tuvākajos 20 gados, ņemot vērā demogrāfiskos datus un prognozes, vajadzību pēc mājokļiem un nozares resursus, cenas, ienākumus u.c. rādītājus. Tos var mainīt, attiecīgi iegūstot citu rezultātu, Dienai skaidro projekta vadītājs RTU Inženierekonomikas fakultātes dekāns, habilitētais ekonomikas zinātņu doktors profesors Remigijs Počs. Kā galveno risku nozares efektivitātei V.Skribans min nepietiekamo darba ražīgumu - būvfirmu personāls tiek izmantots neefektīvi, un daudzie mazkvalificētie darbinieki būtu jāaizstāj ar modernu tehniku. I.Metnieks gan Dienai teic, ka ražošanas vērtējums šajā modelī ir tikai nacionālajā līmenī, bet nav ņemta vērā globalizācijas diktētā speciālizācija. "Latvija ir brīvā Eiropas tirgus daļa, un vietējām kompānijām var sākties lielas problēmas, ja masveidīgi ienākušās ārvalstu būvfirmas ar plašiem reģionālajiem tīkliem varēs atļauties ievest augsti kvalificētus konkrētu darbu veicējus uz neilgu laiku katram darba posmam. Konkurētspējas celšanai vajadzīga ne vien Baltijas, bet visa Ziemeļeiropas reģiona kooperācija ar katras valsts specializāciju, un to var nodrošināt tikai valstiska līmeņa stratēģijas īstenošana." Mājokļu pietiks "Nozares pieprasījumam un piedāvājumam mājokļu jomā jāizlīdzinās pēc gadiem 5-10," saka V.Skribans. Prognozes balstītas uz vidējo Eiropas pieprasījumu pēc dzīvokļiem, orientējoties uz Zviedrijas kritērijiem un nosakot, cik gados šo mērķa līmeni var sasniegt ar attiecīgajiem resursiem. "Pēc pašreizējās situācijas, vērtējot Latvijas pirmskara nodrošinājumu ar mājokļiem, kas atbilst tagadējam vidējam Eiropas līmenim, kopējā mājokļu - vienģimenes māju vai dzīvokļu - platība Latvijā nesamazināsies tik strauji, kā samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc pēc zināma laika veidosies pārpalikums," paredz eksperts. "Istabu skaits uz cilvēku 20 gadu laikā palielināsies no 0,9 līdz 1,6, tomēr svarīgi, ka Eiropā šo rādītāju rēķina tikai pēc guļamistabu un viesistabu skaita, bet Latvijā ņem vērā arī koplietošanas istabu skaitu." I.Metnieks gan norāda, ka, vērtējot mājokļu nodrošinājumu, šajā modelī nav ņemta vērā kvalitāte. "Daudziem mājokļiem tā ir tik dramatiska, ka bez nopietnas renovācijas tie drīz vairs nebūs izmantojami. Tas, manuprāt, neļauj secināt, ka mājokļu nodrošinājums ir tuvu optimālajam, bet liek apsvērt papildu remonta resursu nepieciešamību," lēš speciālists. "Nav arī saprotams, vai šajā modelī ņemts vērā viens no nozīmīgākajiem rādītājiem Eiropā mājokļu skaita prognozēšanā - darbavietu skaita izmaiņas. Te jāatgādina Vācijas pieredze, kur 2000.gada kļūdainā prognoze par iedzīvotāju skaita pieaugumu lika uzbūvēt divreiz vairāk dzīvokļu, nekā vajag. Šis gadījums parādīja, ka vajadzība pēc mājokļiem ir vairāk atkarīga no darbavietu skaita, nevis vienkārši no kvadrātmetru skaita uz vienu cilvēku."