Pneimatiskie ieroči palikuši ārpus likuma 1

  • 0
  • Pievienot

Arī pneimatisko ieroču tirgotāji gaida likumu, kas ieviesīs skaidrību par šo ieroču tirgošanu un lietošanu, jo šajā ieroču kategorijā ietilpst gan pavisam nelielas pistoles, kas patiesībā ir tikai rotaļlietas, gan šautenes, kuras var kļūt bīstamas cilvēka veselībai. Tirgotāji nereti pat mēģinot pircējiem noteikt stingrākas prasības, nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Diskusijas par šīm prasībām saasinājis nesenais notikums kādā Rīgas skolā, kad ar šādu ieroci viens skolēns savainoja otru. «Šobrīd pneimatisko ieroču, tāpat kā pirotehnisko izstrādājumu, statuss ir ļoti neskaidrs, var sacīt, ka gan vieni, gan otri palikuši ārpus likuma,» atzīst Valsts policijas galvenās kārtības policijas pārvaldes licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas galvenā speciāliste Kristīne Kūle. Starpministriju darba grupai likums par ieročiem, munīciju, sprāgstvielām un pirotehniskajiem izstrādājumiem jāiesniedz Saeimā līdz 1.janvārim. K.Kūle uzsvēra, ka jaunais likums paredzēs pneimatiskos ieročus dalīt atkarībā no jaudas - jo lielāks ir spēks, ar kādu lodīte izlido no stobra, jo ierocis var kļūt bīstamāks. Lielākas jaudas ieroču iegādei un nēsāšanai būs nepieciešama atļauja. Šobrīd ir noteikts, ka pneimatiskos ieročus, ar kuriem tiek šautas metāla lodītes, drīkst pārdot tikai licencētos ieroču veikalos un personām, kas nav jaunākas par 16 gadiem. Taču tad, ja tādas pašas jaudas ierocis paredzēts šaušanai ar plastmasas lodītēm, to var nopirkt bez kādiem ierobežojumiem rotaļlietu veikalos. Visbiežāk lodītes paliek zem ādas Spēcīgas jaudas pneimatiskais ierocis var būt gan šautene, gan pistole un revolveris. Šonedēļ kādā Rīgas vidusskolā četrpadsmitgadīgs skolnieks ar pneimatisko pistoli iešāva divpadsmitgadīgam zēnam, nodarīti gan tika vienīgi viegli miesas bojājumi - uz krūšukurvja radās zilums un ādas nobrāzums. «Nevar teikt, ka ievainojumi ar pneimatiskajiem ieročiem pie mums būtu bieži sastopami, tomēr kādreiz gadās. Lielākoties ievainotie tiek atvesti no šautuvēm. Gandrīz vienmēr metāla vai plastmasas lodīte ir iestrēgusi zem ādas, un tā jāizņem ārā. Tā nav patīkama procedūra, taču tie visi ir ambulatorie pacienti, kuri pēc palīdzības sniegšanas tiek atlaisti mājās. Arī zēns, kuram otrdien skolā bija iešāvis vienaudzis, nebija cietis smagi un tika aizvests uz mājām. Daudz smagāki ir gadījumi, kad bērni tikuši pie tēvu kaujas vai medību ieročiem un ar tiem ievainojuši sevi vai citus. Šādi pacienti parasti nāk no lauku rajoniem,» Dienai pastāstīja Bērnu klīniskās slimnīcas traumpunkta ārste Inguna Stirboviča. K.Kūle atzīst, ka pneimatiskie ieroči var būt bīstami tad, ja tiek trāpīts kādā no «vājākajām vietām», piemēram, acī, vai arī kādā iepriekšēja ievainojuma rētā, jo īpaši sejā. Ievainojuma smagums atkarīgs ne vien no ieroča jaudas, bet arī no lodītes - no kāda materiāla tā izgatavota, cik liela šāviena brīdī lodītei būs gaisa pretestība. «Darba grupa strādā pie jautājuma, vai arī lodītes nevajadzētu klasificēt pēc izgatavošanas materiāla,» sacīja K.Kūle. Ieročus bērniem pērk vecāki Ieroču veikala Strēlnieks A pārdevējs, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, Dienai sacīja, ka pusaudžiem, kuri grib iegādāties pneimatiskos ieročus, tiek pieprasītas pases. «Tomēr parasti sakām, lai nāk kopā ar vecākiem. Jaunieši gan vieni paši parasti ieročus nepērk, visbiežāk tiešām ieročus vecāki pērk saviem bērniem, tādēļ tad, ja bērns ar pneimatisko ieroci ievainojis kādu citu, atbildība pilnībā jāuzņemas vecākiem,» sacīja ieroču pārdevējs. Savukārt SIA VINĀRS mednieku un makšķernieku veikala direktors Vilis Stradiņš pastāstīja, ka, kaut arī noteikumi paredz pneimatiskos ieročus pārdot no 16 gadu vecuma, viņu veikalā tos tomēr tirgojot no 18 gadu vecuma. Arī V.Stradiņš apliecināja, ka parasti ieročus pērk vecāki. «Gadās arī tā - tēvs nopērk, pēc tam māte nes atpakaļ, tracis vien iznāk,» piebilda veikala vadītājs. «Likumu par ieročiem gaida visi - arī es to gaidu, lai beidzot būtu kaut kāda kārtība. Taču gadījums ar zēniem, kuri skolā sašāva viens otru, gan ir no mušas izpūsts zilonis. Daudz lielāku ļaunumu var nodarīt ar cirvi, taču tas nenozīmē, ka tiks aizliegti cirvji. Pneimatiskos ieročus parasti cilvēki pērk, lai mājas apstākļos trenētos šaut mērķī, jo šautuvju nepietiek un tur dārgi jāmaksā, vēl sarežģītāk, un turklāt nelegāli, būtu braukt ar bisi vai karabīni un mācīties šaut mežā,» uzskatīja V.Stradiņš. Viņš uzsvēra, ka pašlaik, kaut gan noteikumi paredz pneimatisko ieroču tirdzniecību tikai speciālos veikalos, tos var brīvi iegādāties gan Rumbulas tirgū, gan arī atsaucoties uz sludinājumiem un pat pa pastu piesūtītiem firmu katalogiem. Likums ierobežos arī pirotehniku Likums, pie kura strādā starpministriju darba grupa, reglamentēs arī pirotehnikas izstrādājumu iegādi un lietošanu. K.Kūle pastāstīja, ka paredzēts noteikt, kur šos izstrādājumus varēs tirgot un kur lietot, kā arī to, ka pirotehniku varēs pārdot tikai personām, kas vecākas par 16 gadiem. Likums noteiks ne tikai, kur var rīkot pirotehniskos blīkšķus, bet arī laiku - no cikiem līdz cikiem. «Līdz šim tie visi bija tikai policijas ieteikumi, kurus neviens neņēma vērā. Kaut ko noteikt mēģināja arī atsevišķas pašvaldības, taču arī bez sevišķiem panākumiem,» teica K.Kūle.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0