Rāda kvalitatīvas saimniekošanas paraugu

Nīderlandē neīstenotās lauku saimniecības paplašināšanas iespējas zemnieki piepilda Latvijā Lai arī laukā ir neliels sals, ceha durvis stāv pusvirus. Aiz tām dzirdami tehnikas trokšņi, un, paverot durvis plašāk, degunā saskrien lauku pagrabam ziemā raksturīgā kartupeļu smarža. Pie tupeņu šķirojamās iekārtas uz apgāztām kastēm pakāpušies strādnieki koriģē ierīces darbu. Vienā ceha stūrī, ar garu kārti rokā, saliecies pār slīdošo lenti, pa kuru, elektriskā motora tricināti, lēkā lieli un mazi kartupeļi, to gaitas regulē vīrietis pusmūžā. Viņš ir Lukass Jumprava Agro (LJA) dibinātājs un saimnieks Lukass Korstanje. Korstanju ģimene uz Latviju atbrauca pirms divarpus gadiem. Pārdevuši vērtīgo lauksaimniecības zemi Nīderlandē, Renāta un Lukass Ogres rajona Jumpravā iegādājušies 630 hektārus zemes un izveidojuši saimniecību, kurā ar modernām tehnoloģijām apstrādā un pārdošanai vairumā sagatavo kartupeļus. Lauksaimniecībai Nīderlandē viņi atmetuši ar roku, jo tur neesot nekādas paplašināšanās iespējas. Turpretim Latvijā to esot ļoti daudz. Nīderlandieši par sliktiem apstākļiem laukos nesūdzas, kaut gan par zemnieku peļņas iespējām Latvijā runā izvairīgi. Viņi esot zemnieki jau vairākās paaudzēs, un Latvijā strādāt esot pat vieglāk nekā Nīderlandē, jo šeit varot darboties ar lielāku vērienu. Pēc Saeimas Eiropas Savienības (ES) informācijas centra datiem, 2003.gada sākumā Latvijā ārzemniekiem piederēja aptuveni 25 tūkstoši hektāru, t.i., aptuveni 1% visas lauksaimniecībā apstrādājamās Latvijas zemes. Bažījas par birokrātijas slogu "Nīderlandieši ir fanātiski lauksaimnieki un cenšas apstrādāt katru zemes pleķīti," stāsta Renāta Korstanje-Kušnarčuka, paskaidrojot, ka iespējas paplašināt pārdesmit hektāru lielo saimniecību tur neesot bijis tikpat kā nekādas. "Turklāt vēl tā birokrātija. ES ir šausmīga birokrātija," atzīst R.Korstanje-Kušnarčuka. Latvijā sākotnēji papīru labirintu neesot bijis tik daudz, bet patlaban, tuvojoties ES paplašināšanai, R.Korstanje-Kušnarčuka bažījas, ka Latvijas birokrātiskajam aparātam uzguls arī ES. Jumpravā LJA apsaimnieko 630 hektāru, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir ap 500 hektāru. Lai arī saimniecības pamatdarbs saistīts ar kartupeļu audzēšanu, līdzīgi kā tas bijis Nīderlandē, LJA sēj arī graudaugus. Pērn kartupeļus audzējuši 68 hektāros, šogad stādījumi būs mazāki - 40 līdz 50 hektāru. "Ražīgums kļūst arvien lielāks, proti, 25 tonnas no hektāra. Ja stādīsim vairāk, ražu vairs nebūs kur glabāt," stāsta R.Korstanje-Kušnarčuka. LJA kartupeļus glabā telpās un pat 20 grādu salā var piegādāt nesasalušus. Ļoti svarīga esot ne tikai temperatūra, bet arī pareiza ventilācija. Uzņēmums tuvākajos gados plāno celt jaunu glabāšanas angāru, tad arī domāšot par kartupeļu stādījumu palielināšanu. "Pagaidām vēl gribam stabili nostāties uz kājām," saka R.Korstanje-Kušnarčuka. Viens no soļiem saimniecības paplašināšanā bijis kartupeļu šķirošanas iekārtas iegāde. Šogad LJA grasās uzstādīt arī automātisku pakošanas sistēmu, kas sasvērtu kartupeļus no 2,5 līdz 25 kilogramu maisos. "Šī iekārta, kas kartupeļus pakos četrstūra tīkla maisos, mums būs pirmajiem Latvijā," uzsver R.Korstanje-Kušnarčuka, piebilstot, ka plānotā jauda ir piecas tonnas kartupeļu stundā. ISO noder arī zemniekam Latvijas laukos daudz pūļu prasa labu un godprātīgu strādnieku atrašana, atzīst Nīderlandē pieredzi iekrājušie Jumpravas zemnieki. Uz LJA strādnieki brauc no 40 kilometru attālās Kokneses. "Tā kā cilvēkiem pārāk dārgi un grūti būtu braukāt katru dienu, nedēļas vidū viņi dzīvo pie mums," stāsta R.Korstanje-Kušnarčuka. LJA ir viena no retajām Latvijas zemnieku saimniecībām, kas, sakārtojot uzņēmuma iekšējo dokumentu un informācijas aprites sistēmu, ieguvusi ISO sertifikātu. Lai arī tas nav "tas lētākais prieks", sertifikātam ir liela nozīme, jo arvien vairāk uzņēmēju arī Latvijā to novērtē. "Tas ir svarīgi mūsu sadarbības partneriem ārzemēs, kur pērkam savas iekārtas, sēklas materiālus," skaidro R.Korstanje-Kušnarčuka. Turklāt ISO palīdz sakārtot tik plašas darbības uzņēmumu, kas, papildus citām kultūrām audzējot kartupeļus, tos arī šķiro, fasē, glabā un piegādā. Lai arī līdz šim LJA ES līdzfinansējumu nav izmantojusi, uz strukturālajiem fondiem uzņēmums skatās cerīgi. "Ja pusgadā varējām izturēt divus auditus un dabūt ISO, arī ES prasībām atbilstošs projekts mums ir pa spēkam," teic saimniece.u *** LJA - Īpašnieki: Lukass Pīters Korstanje - 98%; Renāta Korstanje-Kušnarčuka - 2% - Dibināts: 2001.gadā - 2002.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 30 tūkstoši latu - 2002.gadā uzņēmums strādājis ar 48 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem - Pastāvīgie darbinieki: 14 - Apsaimnieko: 630 hektārus zemes; no tiem 500 hektāru tiek lauksaimnieciski apstrādāti - Audzē: graudus, rapsi, kartupeļus Dati: Lursoft un LJA