Rēzekne tiesā balsu pircējus

Nabadzība, neticība partiju solījumiem, vienaldzība - tos rēzeknieši min kā balsu pirkšanas iemeslus Par Latgales sirdi dēvētā Rēzekne patlaban ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuras domes krēslos arī pēc 12.marta pašvaldību vēlēšanām joprojām sēž tie paši vecie deputāti. 20.augustā pilsētniekiem būs atkārtoti jāizdara izvēle, jo masveida balsu uzpirkšanas dēļ administratīvā rajona tiesa iepriekšējo vēlēšanu rezultātus atcēla. Ceturtdien, 26.maijā, Latgales apgabaltiesa izskatīs krimināllietu, kas ierosināta pret diviem rēzekniešiem, kuri apsūdzēti balsu uzpirkšanā, bet daudzi pilsētnieki atzīst, ka apsūdzētie ir tikai maza daļiņa no balsu uzpircējiem. Ja 20.augustā balsu pirkšanas nebūs, aktivitāte, iespējams, būs niecīga. Viņuprāt, šo vēlēšanu rīkošana gan patukšos jau tā trūcīgo pilsētas maciņu, gan arī graus Rēzeknes pozitīvo tēlu investoru acīs, jo notikusī balsu pirkšana liecina, ka lielai daļai iedzīvotāju pilsētas nākotne ir vienaldzīga. "Tie cilvēki, kas tika šādi uzrunāti, bija ar visai zemu sociālu statusu. Tā ir sabiedrības problēma, ka Rēzeknē šādu cilvēku ir tik daudz," Dienai teica politologs Jānis Ikstens. Viņaprāt, ir ļoti labi, ka šos faktus pamanījuši tiesībsargi, un ir svarīgi, lai balsu uzpircēji saņemtu reālu un bargu sodu. Balsis pārdod par piecīti Jau divas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām Rēzeknē pie iecirkņiem bija jūtama neparasta rosība. Iespēju nobalsot pirms laika izmantoja aptuveni 10% no visiem vēlētājiem. Pēc Rēzeknes vēlēšanu komisijas locekļu stāstītā, savu pilsoņa pienākumu devušies pildīt arī tie, kas pat īsti nezināja, kā to darīt. Vēlēšanu komisija saņēma daudzus telefona zvanus no iedzīvotājiem, kuros tie stāstīja, ka balsis tiekot pirktas, maksājot no diviem līdz pat divdesmit latiem. Balsu uzpircēji apmeklējot privātmāju rajonus un piedāvājot pensionāriem nogādāt viņus vēlēšanu iecirknī. Uz naudas piedāvājumiem atsaucīgi bijuši Rēzeknes augstskolas studenti. "Balsu pirkšana tik tiešām bija. Mani pašu puišeļi rāva aiz stērbelēm un piedāvāja naudu, bet es savu pārliecību un balsi nepārdodu," Dienai teica pensionārs Antons Ludboržs. Vēlēšanu komisija oficiālus iesniegumus, kuros ziņots par vēlētāju balsu masveida uzpirkšanu, saņēma no partijas Jaunais laiks, savienības Latgales sirds un apvienības PCTVL. Šīs pašas dienas vakarā policija pie kāda vēlēšanu iecirkņa aizturēja Jāni Krēsliņu (1966) un Anfinogenu Goršanovu (1959). Drošības policija oficiāli apstiprināja, ka abi aizturētie pie vēlēšanu iecirkņa maksājuši vēlētājiem, lai viņi balsotu par partiju Jaunais centrs (JC), parādot arī, par kuriem kandidātiem jāievelk krustiņi. 12.marta naktī vēlēšanu provizoriskie rezultāti pilsētu pārsteidza - trešdaļu vēlētāju balsu saņēma pilsētā mazpazīstamā partija Jaunais centrs, atstājot tālu aiz sevis līdz šim Rēzeknē populāro Tautas saskaņas partiju. Vislielākais balsu skaits tika nodots par JC saraksta kandidātu, nekustamo īpašumu firmas SIA Baltkrasts direktoru Igoru Ignatjevu (1975), kuram nav pat vidējās izglītības. Jau nākamajā dienā par nodomu apstrīdēt vēlēšanu rezultātus paziņoja Jaunais laiks, kam vēlāk pievienojās vairāki desmiti Rēzeknes domes deputāta kandidātu. 23.martā administratīvā rajona tiesa pēc septiņu stundu ilgušās sēdes, uzklausot vairākus desmitus liecinieku, nolēma atcelt Rēzeknes pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Atkārtotās vēlēšanas, kas notiks 20.augustā, Rēzeknes pašvaldībai izmaksās 15 000 latu. Cilvēki vairs netic "Tie nav mazi līdzekļi, kurus izmantos atkārtotajām vēlēšanām, šo naudu gan pilsēta, gan uzņēmēji varētu novirzīt citām lietām. Te būtu jāaizdomājas pašreizējai domei un valdībai - ja cilvēki ir pērkami, cik tālu tad viņi novesti. Lielākā daļa rēzekniešu dzīvo nabadzīgi, vidusslānis ir ļoti mazs. Mana paziņa pensionāre teica - mēs, divi vecīši, dabūjām desmit latu, par šo naudu varējām samaksāt tikai par vienu kubikmetru ūdens," saka Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātes dekāne Iluta Orbidāne. Viņasprāt, jebkura partija jau ir zaudējusi uzticību, ka tā varētu kaut ko labot Rēzeknē, kur hroniski trūkst darba vietu, jauniešu aizplūšana no pilsētas sasniegusi bīstamus apmērus, bet pilsētniekus satrauc neskaidrība par elementāro siltuma pakalpojumu nodrošināšanu. Lielākā daļa Dienas aptaujāto rēzekniešu tomēr bija gandarīti, ka vēlēšanu rezultāti tika anulēti. "Atkārtotām vēlēšanām bija jānotiek, jo citādi tas būtu precedents visai valstij. Nedrīkst pievērt acis uz nelikumībām," Dienai teica Rēzeknes goda pilsone ārste Veronika Grišāne. Rēzekniete Tatjana domā, ka būtu taisnīgi, ja šo vēlēšanu izdevumus piedzītu no vainīgajām personām. "Uz atkārtotajām vēlēšanām atnāks maz cilvēku, jo uz šīm jau nāca tikai tādēļ, ka maksāja naudu. Rēzekniešus pārņēmusi depresija un neticība, ka var būt labāk." Rēzeknes augstskolas profesore Irēna Silinēviča uzskata, ka lielās partijas pirms vēlēšanām Rēzeknē dusēja uz lauriem, paļaujoties, ka viņus tāpat pazīst. "Jaunais centrs gāja tieši pie abižotajiem cilvēkiem, runāja ar viņiem." Baidās, ka atkal pirks "Rēzeknieši pārsvarā nebalsoja par idejām, bet tikai par naudu. Mani ir pārņēmusi bezspēcība, jo balsu pirkšana var atkārtoties," saka Sociālistiskās partijas saraksta deputāta kandidāte žurnāliste Olga Meirāne. Viņai piebalso arī savienības Latvijas ceļš deputāta kandidāts VAS Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales mežsaimniecības vadītājs Viktors Reblis: "Diemžēl esmu dzirdējis, ka vēlētājus grasās nopirkt arī otrreiz. Es atkārtotajās vēlēšanās piedalīšos, bet ceru, ka policija un specdienesti strādās." Saraksta Jaunais centrs pārstāve, SIA Eglīte L direktore Irēna Seikste par balsu pirkšanu neko nezina. "Gribētos strādāt, jo pilsētnieki mums uzticējās. Cilvēki mūs pazīst, jo mūsu darbs saistīts ar nekustamo īpašumu un mežiem. Jauno centru nomelno, acīmredzot kādam nav izdevīgi, ja pie varas nāk jauni cilvēki." Kā atzīst Rēzeknes vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Oļehno, būtu labi, ja visas vēlēšanu zīmes tiktu iemestas apzīmogotā kastē un pie izejas neviens nevarētu pārbaudīt, par ko cilvēks ir balsojis. Turklāt policijai vajadzētu reaģēt ne tikai uz rakstiskiem iesniegumiem, bet arī vēlēšanu komisiju amatpersonu telefona zvaniem.