Rīgas ostas atrašanās vieta un esošā infrastruktūra ir ideāli piemērota termināļa būvniecībai, uzskata Rīgas brīvostas valdes loceklis un Finanšu ministrijas pārstāvis Ēriks Škapars, portālu Diena.lv informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne.
Gāzes terminālis ir paredzēts, lai kopumā sabalansētu enerģētisko sistēmu Baltijas valstīs un Baltijas valstu tirgu pievienotu kopējam Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgum, tādējādi nodrošinot visu trīs Baltijas valstu enerģētisko brīvību, skaidroja A.Leiškalne.
“Nepieciešamības gadījumā varam izmantot ne tikai Inčukalna glabātuvi, bet attīstīt arī pazemes gāzes krātuvi Dobelē. Gan Dobele, gan Inčukalns ir salīdzinoši tuvu Rīgai, kas ir lielākais mūsu valsts gāzes patērētājs,” uzsvēra Ē.Škapars.
2010. gada 14. decembrī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas piedāvājums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu Latvijā, uzdodot projekta sākotnējo izvērtējumu līdz 2011. gada vidum veikt AS Latvenergo.
Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Olafs Pulks norādīja, ka primārais Latvijas ieguvums termināļa būvniecības gadījumā būtu samazināta gāzes cena patērētājam. “Rīgā dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju, tātad izvietojot termināli Rīgas ostā, pusei Latvijas iedzīvotāju un rūpniecības uzņēmumu, kuru kopējais gāzes patēriņš sastāda absolūti lielāko daļu, piegādes izmaksas būtu minimālas. Tas dotu iespēju samazināt gāzes tarifu visā valstī kopumā,” piebilda O.Pulks.
Rīgas brīvosta skaidroja, ka Rīga ir izdevīgākā vieta arī esošās gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras efektīvā izmantošanā. Esošo gāzes vadu tīkls nodrošina gāzes pārsūknēšanu uz Inčukalna glabātuvi, neveicot būtiskas papildus investīcijas. Tāpat no Rīgas jau ir izbūvēti gāzes vadi uz lielāko daļu Latvijas pilsētu.
“Vērtējot Ventspili, jāapzinās, ka būs jāveic milzīgas papildus investīcijas gāzes vada būvniecībā, jo šī ir viena no pilsētām, kur nav izveidota gāzes pārvades infrastruktūra. Piegādes izmaksas līdz patērētājam būtiski palielinās arī vidējo gāzes tarifu,” šādu viedokli pauda A.Leiškalne.
Rīgas brīvosta norādīja, ka sašķidrinātās gāzes izmaksas pēdējo divdesmit gadu laikā ir pakāpeniski samazinājušās no aptuveni 700 dolāriem par tonnu līdz 400 dolāriem par tonnu 2010.gadā. Viņuprāt, sašķidrinātās gāzes cena turpmākajos gados arī turpmāk varētu pazemināties. “Attīstoties sašķidrināšanas un transportēšanas tehnoloģijām, piegāžu izmaksas samazināsies, savukārt ilgtermiņa līgumos tiks mazināta cauruļvadu dabasgāzes cenu piesaiste naftas cenām,” skaidroja A.Leiškalne.
Pievieno komentāru