Sacirst žokļus, pirms zivs izsprūk

LNB konkursu var beigt bez rezultāta; sarūkošajā tirgū būvnieki cīnās par valsts naudu Likums paredz iespēju pārtraukt konkursu bez rezultāta, ja ir objektīvi iemesli, un nepietiekams budžets ir pilnīgi objektīvs iemesls, Dienai saka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss, lūgts komentēt būvnieku satraukumu par aģentūras Jaunie trīs brāļi nodomu neizvēlēties nevienu pretendentu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecībai. Būvfirmas negrib zaudēt potenciālo peļņu no LNB, jo nozare patlaban sakārtojas, pieauguma tempi sarūk, un šī varētu būt pēdējā iespēja gūt tik lielu garantētu ienākumu no valsts, uzskata Dienas aptaujātie eksperti. A.Tiknuss uzsver, ka IUB pagaidām nelemj par šo konkursu, jo par to nav iesniegtas nekādas sūdzības vai pieprasījumi. Patlaban lēmums par konkursa rezultātu jāpieņem pasūtītājam - aģentūrai Jaunie trīs brāļi, un tikai pēc tam, ja kāds lūgs IUB to vērtēt, tas tikšot darīts. Aģentūras Jaunie trīs brāļi direktors Zigurds Magone Dienai skaidro, ka piedāvātā cena atzīta par neatbilstīgu tirgum, tāpēc nolemts likuma ietvaros mēģināt ar konkursa uzvarētāju vienoties par citu cenu un noteikumiem. Kā raķešu rūpnīca Pēc piedāvājumu cenām aprēķinot iespējamās bibliotēkas izmaksas, summa ir tuvu 3000 latiem par kvadrātmetru. "Teju kā raķešu rūpnīcai," sarunā ar Dienu nosmej būvinženieris, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti. Eksperti piekrīt, ka tā ir ļoti augsta cena, jo patlaban normāla, ar 10-15% peļņu, izmaksa biroju ēkai ir 500-900 latu kvadrātmetrā. Turklāt virs 1000 latiem kvadrātmetrā celtu biroju uzturēt ir neizdevīgi. "Ēka ir sarežģīta, būtu jāvērtē līdzīgas arhitektūras būvju izmaksas un tajos kvadrātmetros paredzētais," Dienai teic portāla nozare.lv būvniecības un nekustamā īpašuma ekspets Roberts Kārkliņš, atzīstot, ka tik liels skaitlis pagaidām nav dzirdēts. "Jauna bibliotēka ir vajadzīga, tas nav apspriežams. Spoža arhitektūra - tas ir brīnišķīgi, tomēr tai jāiet roku rokā ar mūsdienīgiem, ilgtspējīgiem, uz apmeklētāju orientētiem, praktiskiem risinājumiem," uzsver kompānijas Colliers International mārketinga direktore Margita Otto. "Neredzu, ka te forma būtu izaugusi no vajadzībām, drīzāk tā ir prioritāra, bet funkcijas - pakārtotas, no tā lielais sadārdzinājums. Vai šī ēka, kura pakļaus mūs milzīgām finanšu saistībām, būs tikpat moderna un funkcionāla arī pēc 50 gadiem? Tas nav auto, ko pēc dažiem gadiem var nomainīt vai izmest." Bail zaudēt "Būvnieki ir satraukti par darba apjomu nākotnē, jo jauno projektu skaits privātajā sfērā samazinās, cenas stabilizējas, aug kvalitātes prasības un konkurence, un tirgum tas nāk tikai par labu," tā satraukumu par pasūtītāja plāniem neslēgt līgumu ne ar vienu konkursa pretendentu skaidro Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis Ilvars Metnieks. Tam piekrīt visi Dienas aptaujātie nozares zinātāji. "Jebkurš liels valsts pasūtījums būvfirmai pašlaik ir laba lieta," secina R.Kārkliņš, "ja pirms pāris gadiem celtnieks varēja izvēlēties, kuru no desmit pasūtītājiem apkalpot, tagad attīstītāji rīko konkursu un izvēlas izdevīgāko būvnieku, un tā ir normāla situācija.""Kad līgums parakstīts, firmai būs drošība, šobrīd ir grūti paredzēt, vai tirgū tuvākajos gados būs atbilstīga ienākuma darbs, lai nodrošinātu pašreizējo izaugsmi un darbaspēku," M.Otto firmu protestus skaidro ar bailēm zaudēt labu ienākumu, "parādās ārvalstu būvnieki, un Latvijas firmām var būt problēmas, jo tās nav radušas strādāt ar tādu kvalitāti un atbildību." Norādot tik lielu cenu, būvnieki grib nodrošināties, jo, vienojoties par konkrētu līguma summu, vairākos gados var gan gūt lielu peļņu, gan iekrist zaudējumos, lēš M.Otto. I.Metnieks paredz, ka jau tuvākajos gados celtnieki vairs nevarēs prasīt tik lielu cenu, jo tās kritīs, tāpēc tagad nolīgta lielāka samaksa būtu priekšrocība. R.Kārkliņš norāda, ka būvniecības izmaksas vairs tik strauji neaug - pērn tās kāpa par 30%, šogad mazāk, bet precīzus skaitļus varēs vērtēt decembra beigās. Kādas celtniecības firmas vadītājs, kurš nepiedalās valsts konkursos, Dienai pauda viedokli, ka tik lielas būves labāk celt nozares apsīkuma fāzē, kad tam ir gana jaudas, citādi cena ceļas 2-3 reizes. "Šobrīd darba ir ļoti daudz arī bez koncertzāles - man pasūtījumu portfelis pilns līdz 2010.gadam," teic būvnieks. Ka ziņots, LNB būves konkursā piedalījās a/s RBSSkals, SIA Skonto būve un Re&Re apvienība ar piedāvājumu par 466 miljoniem latu un SIA PBLC, Moduls Rīga un PB Fasādes apvienība ar cenu 554,45 miljoni latu - abos gadījumos ieskaitot finansējuma piesaisti. Gan Jaunie Trīs brāļi, gan Kultūras ministrija un valdība atzina, ka izmaksas ir pārlieku lielas un par tādām LNB ēku nevar celt.