Šķēles skaidrojumos esot pretrunas

Saeimas izmeklēšanas komisija Latvenergo un Bankas Baltija (BB) lietas izpētei saredz vairākas pretrunas paskaidrojumos, ko tai pirmdien sniedzis bijušais premjers Andris Šķēle, - tā preses konferencē otrdien izteicās vairāki komisijas locekļi. Deputāti apšaubīja iespēju, ka premjers neko nav zinājis par 3 miljonu darījumu, kaut gan preses izdevumos jau maija beigās parādījās pirmā informācija par šīs afēras iespējamību un A.Šķēlem 1997.gada jūnija pirmajā pusē zvanījis Ivars Godmanis un brīdinājis, ka iespējama kāda nelikumīga rīcība Latvenergo un BB lietā. A.Šķēle izteicies, ka viņš par 3 miljonu afēru uzzinājis tikai pēc tam, kad Latvenergo jau bija samaksājis 8 miljonus latu Lihtenšteinas firmai. Viņš uzsvēris, ka neviens no cilvēkiem, kas zināja par šāda darījuma iespējamību, nav «pacēlis klausuli» un informējis toreizējo premjeru. Taču komisijas rīcībā esot informācija, ka I.Godmanis, iepazinies ar publikācijām presē maija beigās un jūnija sākumā, esot jūnija vidū zvanījis A.Šķēlem un teicis, lai premjers kontrolē šo procesu, jo esot bažas, ka tajā varētu būt nelikumības. A.Šķēle komisijā ir atzinis, ka viņam bijusi saruna ar I.Godmani, taču minējis, ka tā notikusi citā laikā un par citu tematu. Pats I.Godmanis Dienai otrdien apgalvoja, ka viņš ar A.Šķēli par šo jautājumu ir runājis, jo viņa uzmanību pievērsušas publikācijas presē. I.Godmanis nevarēja nosaukt precīzu datumu, kad notikusi telefonsaruna, taču bija pārliecināts, ka tā notikusi līdz 12.jūnijam (šajā laikā nauda vēl nebija pārskaitīta no Latvenergo, tas notika tikai 26.jūnijā). A.Šķēle savu neinformētību par Latvenergo, BB un Lihtenšteinas firmas darījumu izskaidrojis ar ministru un citu amatpersonu klusēšanu un sava preses sekretāra neizdarību. Kā Diena jau ir rakstījusi, par Latvenergo un BB parāda lietām ar A.Šķēli nebija runājis ne toreizējais premjera biedrs Ziedonis Čevers 1996.gada rudenī, kad pie viņa sekretariāta vadītāja Modra Supes bija griezušās Latvenergo amatpersonas, ne arī toreizējais ekonomikas ministrs Guntars Krasts 1997.gada sākumā. Iemesls šādai nerunāšanai bijis fakts, ka abi valdības locekļi bijuši konfliktā ar premjeru (tiesa, katrs cita iemesla dēļ). Komisijas locekļos izbrīnu izraisījis arī fakts, ka A.Šķēle esot daudzkārt ticies ar PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli, viņi runājuši gan par Latvenergo, gan Ventspils naftas privatizāciju, taču J.Naglis neesot informējis premjeru par parādiem BB, kaut arī PA valde bija par šiem jautājumiem pieņēmusi vairākus lēmumus. Arī Latvenergo valsts pilnvarnieks un A.Šķēles padomnieks Juris Luns neesot stāstījis par parāda atmaksu. Gan komisijas vadītājs Andrejs Panteļējevs, gan tās loceklis Jānis Ādamsons teica, ka A.Šķēles valdība šajā gadījumā viņiem atgādinot «muļķu valdību», jo neviens ne par ko nav zinājis vai arī nav runājis. Turklāt premjers arī pēc tam, kad uzzinājis par Latvenergo, BB un Lihtenšteinas firmas darījumu, nav rīkojies tik aktīvi kā citos gadījumos. Viņš gan komisijai apgalvojis, ka veicis iekšējo šīs lietas izmeklēšanu, taču «publiski soļi nesekoja», norādīja A.Panteļējevs. A.Šķēle ir atzinis, ka viņa rīcību šajā gadījumā tomēr ir ietekmējis fakts, ka viņa padomnieks Andris Grūtups bijis arī BB advokāts, tādēļ premjers nav tik aktīvi kā citas reizes iesaistījies lietas izmeklēšanā jau pēc tās beigām. Komisija uzskata, ka A.Šķēles minētais galvenais iemesls darījuma iespējamībai - Civilprocesa kodeksa grozījumi, kas apgrūtina parāda piedziņu no privatizējamiem - nav pamatots, teica A.Panteļējevs. Komisijas locekļi minēja vairākus iemeslus - šie grozījumi izskaidro parāda pārdošanu Lihtenšteinas firmai, taču neizskaidro Latvenergo rīcību, jo vienmēr bijis iespējams vienoties par mierizlīgumu, turklāt šo grozījumu tapšanu komisija ir izpētījusi un neuzskata to par Saeimas, bet valdības vainu. Aivars Kreituss pauda savu viedokli, ka Latvenergo un VN darījumu sakarā vajadzētu izvirzīt apsūdzības vismaz 7 cilvēkiem - Latvenergo amatpersonām Egdaram Birkānam, Kārlim Purnim un Ivaram Liuzinikam, advokātiem Armandam Čapkevičam un Modrim Supem, Atim Sausnītim (viņš, būdams Latvenergo valsts pilnvarnieks, vēlējies slēpt darījumu) un Genādijam Ševcovam (viņš VN vārdā parakstīja garantijas A.Stendzenieka kredītam). Komisijas locekļi pauda neizpratni par prokuratūras salīdzinoši lēno darbu, tādēļ uz nākamo komisijas sēdi tikšot uzaicināts ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Nākamajā sēdē tikšot uzaicināts piedalīties arī LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis, jo ar viņu BB likvidators sarakstījies pirms Latvenergo parāda cedēšanas par šā darījuma juridisko pusi. Pirmdien deputāti uzklausījuši arī VN juridisko direktoru Valentīnu Kokali, pēc kura stāstītā secināts, ka VN un Latvenergo parādu atmaksas darījumi sākotnēji bijuši vienādi, taču atšķiras to iznākums - Latvenergo samaksāja Lihtenšteinas firmai, savukārt VN nesamaksāja.