TUKŠĀS MĀJAS

Gaisma istabās bez dzīvības Mazapdzīvotā mājā mazāk ērtību un dārgāka uzturēšana. Pārdot var lētāk Spokaina sajūta, vējainās naktīs šķiet, ka tukšajā mājā kāds staigā, - Dienai atzīst Anna, iespaidīgas, bet patukšas dzīvokļu augstbūves iemītniece. Pabeigtas mājas ar tumšiem logiem, no kuriem vakaros gaiši vien daži, liek retajiem iemītniekiem ne tikai vairāk maksāt par apsaimniekošanu, bet arī atteikties no ērtībām. Pārdošanai internetā pieteikti ap 280 jauno projektu ar vairāk nekā 5500 mājokļiem, daudz agrāk rezervēto atkal pieejami pircējiem. Attīstītāji tukšo namo pievilcības vairošanai izmanto dažādus trikus, tomēr nav iedarbīgāka tirgus atdzīvināšanas paņēmiena par cenas pazemināšanu, Dienai uzsver eksperti. Uz devīto kājām Dienas novērojumi liecina, ka vien daži dzīvokļi Rīgā aizņemti greznajās Ziedoņdārza mājās, Centra un Šokolādes namā, cēlajās mājās Staraja Rusas ielā tos var arī izīrēt. Teju tukši tirgus atdzīvošanos gaida vienkāršāki nami Kalnciema, Ziepniekkalna, Keldiša, Jūrkalnes, Slokas, Lilijas, Artilērijas, Kaivas, Madonas u.c. ielās Rīgā, arī Siguldā, Jūrmalā, Daugavpilī, Aizputē, Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Tukumā utt. "Jaunā deviņstāvu mājā aizņemts dzīvoklis augšstāvā - vai iemītnieki brauc ar liftu vai kāpj pa trepēm?" mīklu iz dzīves Dienai uzdod Sergejs Ņevoļskis, SIA Labo namu aģentūra valdes loceklis. Brauc ar liftu, piesardzīgi minu. "Nekā, kāpj kājām!" Attīstītājs, kam pieder nepārdotie dzīvokļi, nav ar mieru maksāt par lifta uzturēšanu 100 latu mēnesī. To negrib arī dzīvokļa īpašnieks, taču likumīgi piespiest to darīt attīstītāju nevar, jo lifts nav pamata, bet gan papildu pakalpojums. Apsaimniekotāju paņēmieni tukšo māju uzturēšanas izmaksu mazināšanai apdraud iemītnieku ērtības, proti, atslēdz karstā ūdens piegādi, dzīvokļos ierīkojot elektriskos ūdens sildītājus, darbina tikai vienu liftu, algo vienu apkopēju, tukšajos dzīvokļos noregulē minimālo temperatūru, blakus dzīvokļos sienas padarot aukstākas u.tml. Ne visu var samazināt, Dienai saka a/s Māju serviss KSA valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa: "Sniegu tīrīt nevar mazāk, jo par nesakoptu teritoriju sodīs pašvaldība." Apsaimniekotājiem tukšajos dzīvokļos jānodrošina minimālais siltums plus 12-16 grādu, lai konstrukcijas un apdari nebojātu mitrums, sals un pelējums, teic Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks. "Problemātiski uzkopt, ja attīstītājs nesedz nepārdoto dzīvokļu izdevumu daļu. Apgaismojumam koptelpās var taupīt ar kustību sensoriem, apsardzi var risināt katram dzīvoklim individuāli," iesaka speciālists. Īre ar izpirkumu Maksu par neapdzīvoto ēkas daļu nevar uzlikt esošajiem iemītniekiem, jo viņiem jau rodas neomulīga sajūta pustukšajā mājā, saka B.Pļaviņa. S.Ņevoļskim nav ilūziju par attīstītāju labdarību: "Daudzi jau bankrotējuši, citi tuvu tam, un maksu par tukšajiem dzīvokļiem cenšas uzlikt uz nedaudzo iemītnieku pleciem. Ja māju pārņem banka, iedzīvotājiem veicies, jo banka negrib bojāt reputāciju, bet meklē iespējas izīrēt neapdzīvotos mitekļus, paredzot iespēju tos izpirkt." Tie, kas vēl nav bankrotējuši, bet cīnās ar kredītu atdošanas grūtībām, apsaimniekošanas maksu, kas vidēji patlaban tirgū jaunajiem projektiem ir 50 santīmu par kvadrātmetru, ceļ pat līdz diviem latiem, rāda Dienas apkopotie dati. Nesakārtotā likumdošana pagaidām neļauj iedzīvotājiem sevi nopietni aizsargāt, vienīgā iespēja ir cītīgi lasīt līgumus pirms parakstīšanas. Apsaimniekotāji, kuriem ir laba sadarbība ar bankām vai lielāki pašu resursi, turpina mazapdzīvotās mājas uzturēt. Vēl pirms gada pirmā dzīvokļu augstbūve kompleksā Skanstes virsotnes bija teju pilnībā rezervēta, tagad brīvi ir aptuveni puse dzīvokļu. Attīstītāja SIA Merks dzīvojamo māju projektu daļas direktors Ivars Vulis Dienai atzīst, ka jaunos saimniekus uzņēmuši 15 dzīvokļi, par 170 esot noslēgti līgumi un saņemta rokasnauda. Par apsaimniekošanu Virsotnēs jāmaksā 48 santīmi kvadrātmetrā, bet neapdzīvotās telpas pilnībā uzturot attīstītājs, tērējot 45 latus un vairāk mēnesī par vienu dzīvokli. Ne vairāk par 1000 Pircēju pievilināšanai izmanto dažādus trikus. Virsotņu logos, lai radītu mājīguma sajūtu, iedegti adventes svečturi un spuldzītes. Tuvojoties Lieldienām, Ziemsvētku atribūti drīzāk rada aizmāršības iespaidu, bet pliko spuldžu izgaismotās pelēkās sienas, bezaizkaru logi un dzīvības trūkums - jautājumu, kāpēc lieki tērēt elektrību. Vairāki pārdevēji regulārajās apskates dienās sola viesiem cienastus un izklaides. Tomēr pircēju interese redzami aug pēc cenas pazemināšanas - tagad par kvadrātmetru Virsotņu dzīvoklī jāmaksā 1700 eiro, iepriekš virs 2000. Līdzīgu efektu pērn panācis Arco Development Pārdaugavas projektā Bišumuiža. Gaišie četrstāvu nami zaļajā nomalē vēl pavasarī bija teju tukši, bet tagad, kad cena par kvadrātmetru samazināta līdz 998 eiro, brīvi no vairāk nekā 50 ir nepilni divi desmiti dzīvokļu, informē projektu vadītājs Uldis Sproga. Zaudējumu samazināšanu kā vienīgo izdzīvošanas ceļu Dienai min ekonomikas doktors Vulfs Kozlinskis: "Nekustamo īpašumu attīstītāji aicina valsti nopirkt visas nepārdotās jaunbūves, taču jautājums ir par cenu. Tos, kuri negrib atteikties no virspeļņas, gaida bankrots. Tuvākajā laikā neredzu iespēju pārdot nevienu dzīvokli par tām cenām, kādas bija pirms diviem gadiem. Normāla cena par labu jaunbūvi ir 1000 eiro kvadrātmetrā." *** Ko darīt ar mazapdzīvotām mājām? Vulfs Kozlinskis, Dr.oec., Rīgas ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas prorektors Attīstītājiem jāpielieto zaudējumu mazināšanas stratēģija - ja tie neizbēgami, jāpārdod projekti par tādu cenu, kādu gatavs maksāt pircējs. Ieguvējs būs tas uzņēmējs, kurš samazinās pārāk lielo peļņu, orientēsies uz 10% - tā ir normāla rentabilitāte! Bizness jāveido ilgtspējīgs. Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Nekustamā īpašuma cenu kritumu diktē gan Latvijas iedzīvotāju rūkošā pirktspēja, gan lielo investoru nogaidīšanas stratēģija. Investīciju nauda nav izčibējusi, bet gaida pasaules finanšu sistēmas restartēšanos, tāpēc vēl piedzīvosim pārsteidzoši zemu nekustamo īpašumu cenu slieksni. Nenopirkto projektu uzturēšana atkarīga no attīstītāja uzkrājumiem, pašu kapitāla un kredītu balansa. Ja ieguldīts kredīts, ko nevar atdot, tad projektu par zemāku cenu pārpērk citi.