Veco kundžu otrā jaunība

Koka ēku grupa Kalnciema un Melnsila ielas stūrī. Pirmo reizi konkursa vēsturē - eksperti piešķir maksimālo punktu skaitu Dzīves stils. Alternatīva iespēja domāšanas veidam, ka mašīnas un sievas jāmaina katru gadu, ka jādzīvo jaunā projektā, ka visu laiku vajag jaunu, - tā savu aizraušanos un biznesu ar vecu māju atjaunošanu pirms pusotra gada man pamatoja vecākais no brāļiem Dambergiem - Mārtiņš. Pirmā koka ēka - necils, sarepējis namiņš Kalnciema un Melnsila ielas stūra dziļumā - brāļiem iekrita acīs jau tad, kad neviena no koka mājām abpus Rīgas vārtiem kultūras pieminekļu sarakstos vēl nebija iegrāmatota. Toreiz tās drīkstēja nošķūrēt un vietā sliet jaunas. Taču Dambergi savu nopirkto namiņu nojaukt pat nedomāja. Sapratuši, ka "nav jēgas uztaisīt vienu māju, ja pārējais apkārt ir nekāds", viņi no privātīpašniekiem un pašvaldības pa vienam vien atpirka vēl piecus apkārtējos koka namus un pamazām abpus krustojumam sāka veidot "koka vidi līdzīgi domājošiem cilvēkiem". Īpašu publicitāti viņu puduris ieguva pirms NATO sammita, kad kampaņveidīgi par Aizsardzības ministrijas un Rīgas domes naudu tika sakoptas arī pārējo Kalnciema ielas koka ēku fasādes. Nu toreizējais patoss pagaisis. Diskusijas, kam jāmaksā un jārūpējas par Rīgas vārtu koka apbūves saglabāšanu, turpinās. Tikmēr Dambergu sešu ēku pudurī remontdarbiem (abi to konsekventi nesauc par restaurāciju vai rekonstrukciju) redzams gals. Divas pēdējās mājas tiks pabeigtas šovasar. Pa šo laiku, mainoties situācijai nekustamā īpašuma tirgū, brāļi atteikušies no domas namos izīrēt apartamentus dzīvošanai. Tagad visi kādreizējie dzīvokļi pielāgoti nelielu biroju un veikaliņu vajadzībām. Brāļi tos nepārdod, bet izīrē "domubiedriem". Laika gaitā te izveidojusies iemītnieku komūna, kuri prot novērtēt vietas šarmu, "atšķirīgu no betona birojiem", saka Kārlis un atzīstas, ka pāris potenciālajiem īrniekiem, par kuriem nav bijis pārliecības, ka viņi ierakstīsies šajā vidē, īres līgums atteikts. Šobrīd Kalnciema ielas pudurī toni nosaka ar arhitektūru un interjeru saistīti cilvēki. Tur atrodas Arhitektes Lienes Griezītes birojs, arhitektu birojs Axis, Evijas Sīles dizaina uzņēmums INCH 1967, pašu Dambergu birojs. Drīzumā, iespējams, būs arī Excelsior birojs. Tomēr Kārlī ierunājas biznesa instinkti, kad viņš atzīst, ka "visas olas vienā groziņā nedrīkst likt", jo, ja šajā nozarē būs krīze, tad viņam īrnieki var pazust. Tādēļ līdzsvaram te sev vietu atradis arī kāds sabiedrisko attiecību kantoris, nākotnē ir doma par krodziņu. "Tas ir Kārļa un Mārtiņa iekšējo sajūtu un intuīcijas darbs," vērtē Liene Griezīte. Viņa arī uzskata, ka "tipiska XIX gs. beigu, XX gs. sākuma koka ēka, ja vien tā nav īpaša, pati par sevi var būt ļoti parasta un neinteresanta. Interesanta tā kļūst kā pilsētbūvniecības veidojums, no kura var attīstīt vidi." To Dambergi arī līdz vasaras beigām būs izdarījuši. *** Sešas koka mājas - Projekta īpašnieki: brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi - Vēl pie projekta strādā arhitekte Liene Griezīte - Būvdarbus vada Jānis Pelsis - Būvdarbus izpilda BC grupa - Finansē Hansabanka - Īres cena 18-25 EUR/m2 *** * * * * * Ausma Skujiņa, arhitekte Es priecājos par to, kas te jau izdarīts, un ceru, ka tikpat gudri tiks turpināts. Pagaidām tiek atjaunotas atsevišķas koka ēkas. Visām tām viens īpašnieks, kas aktīvi iesaistījies darbā. Pirmā brīdī likās, ka ar apjomu konstruktīvo risinājumu un apdari viss ir kārtībā. Ļoti patika grīdas! Tomēr vēl un vēl pārdomājot redzēto, rodas šaubas - vai nav nepieciešami vēl kādi papildu pasākumi blakus esošās transporta maģistrāles iespaida mazināšanai. Vai pret to pavērstām fasādēm un logiem nevajadzētu būt ar kādu īpašu paņēmienu risinātiem? Varbūt sienās iestrādāt biezāku fibrolīta vai kāda cita skaņu izolējoša materiāla slāni? Vai ir izmantota ārzemju pieredze? Zināmu efektu varētu panākt arī ar labiekārtojuma elementiem. Agrāk katrai mājai ir bijis savs īpašnieks un sava teritorija un tās ir bijušas dzīvojamās mājas. Tagad viss mainījies. Kā risināt kopējo pagalma telpu? Vai iezīmēt tā centru ar kādu apjomu vai pārvērst to par "brīvdabas muzeju" un sadalīt ar žogiem? Par to vajadzētu izšķirties. Vēl nekas nav sabojāts! * * * * * Andrejs Ģelzis, arhitekts Projekts, kurš uzskatāmi parāda, cik liels potenciāls Rīgai raksturīgās pilsētvides uzturēšanā ir esošo ēku pareizai un kompleksai renovācijai. Šoreiz tās ir koka, bet tikpat nozīmīgas var būt arī mūra ēkas. Blakus pilnīgi pārbūvētām, kurās nomainītas daudzas bojātās konstrukcijas un apdares elementi, redzamas ar pavisam nelieliem uzlabojumiem sakārtotas glītas ēkas. Saremontēti logi, pareizi krāsotas ārsienas un veikts vienkāršs telpu kosmētiskais remonts. Svarīga telpu dabiskai noskaņai ir esošo dēļu grīdu attīrīšana un konservēšana ar skandināvu metodēm. Redzams efekts, ko dod veco ēku atbrīvošana no cilvēkiem, kam dzīve tajās ir bijusi kā zobu sāpes ar domu, ka demolējot, laužot un patērējot atnāks gaišā rītdiena. Ar domu par skaistu humānu vidi un radniecīgām idejām strādājošā īrnieku komūna, ko var sastapt jau pabeigtajās ēkās, izraisa līksmu un optimistisku garastāvokli, kas noturas vairākas dienas. * * * * * Uldis Lukševics, arhitekts Par brāļu Dambergu koka mājām kaut ko uzrakstīt ir grūti, jo labāk būt vairs nevar. Iespējams, tās nav lielās arhitektūras vispārpieņemtās kvalitātes, bet drīzāk dzīvesstila iemiesošana arhitektūrā. Un, ja dzīvo ar garšu, tad arī arhitektūra iznāk garšīga. Visdrīzāk, ka klonēt Kalnciema mājas nav iespējams, jo tieši šeit ir savienojusies konkrētā vieta pilsētā ar konkrētajiem cilvēkiem, kas apdzīvo konkrētās mājas, un tas viss kopā rada konkrēti labu sajūtu. Blakus esošā, dzīvā iela vietas sajūtu tikai paspilgtina, nav mēģināts mākslīgi no ielas norobežoties, mājas ir pilsētas centrā. Caurskatāmais iekšpagalms neslēpjas ne no viena un pasvītro ēku demokrātisko raksturu, kas apvienojumā ar žiguļiem pagalmā, erenpreisiem, gumijkokiem, arhitektiem un veciem dēļiem iekšpusē rada superīgu miksli. Reāls piemērs, kur rekonstrukcija nav sausa, prātīga un garlaicīga, bet dzīvelīga. Vecajām kundzēm otrā jaunība. * * * * * Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Dažu pašaizliedzīgu attīstītāju pievēršanās Rīgas koka graustu atjaunošanai ir labākais, kas ar pilsētu pēdējo gadu laikā noticis. Pateicoties negausajai būvniecībai valstī, savam izaugsmes līdzsvara piesātinājumam tuvojas ne vien sabūvēto kvadrātmetru skaits, bet arī jaunajos projektos tik dominējošie kosmopolītiskās arhitektūras vaibsti. Ir tikai likumsakarīgi, ka goda aplī sāk iesoļot arī ilgi gaidīte nišu projekti - uzskatāmi norādot uz vēl neizsmeltajām jauno un renovējamo projektu attīstības alternatīvām nākotnē. Sešu vēsturisko koka ēku komplekss iezīmējas kā viens no spilgtākiem un oriģinālākiem Kalnciema ielas panorāmas akcentiem. Tam būs tas gods ne vien reprezentēt 19.gadsimta lepno Rīgas koka rotu garām braucošiem pilsētas viesiem, bet arī pasniegt elegantu atšķirības zīmolu komercīrnieku potenciālajam biznesam. * * * * * Pēteris Bajārs, arhitekts Pozitīvs dullums. Tie ir vārdi, kas pirmie iešaujas prātā, skatot atjaunotās koka ēkas Kalnciema ielā. Pirmajās sarunas minūtēs ar brāļiem Dambergiem pavīd vārds "komūna". Un nu vairs no domas par koka māju komūnu atkāpties neizdodas. Ir jau ar šai sešu koka ēku ansamblī savākušies vienuviet līdzīgi domājošie. Par ēkām nepavisam negribas runāt arhitektūras līmenī. Tā te jau noslīpēta pirms vairāk nekā 100 gadiem. Ķeru emocijas. Un tās ir uz urrā! Nekā lieka, nekādu melu. Vecais ir vecs. Ar savu šķībumu, mainīgām toņkārtām un virsmas faktūru. Ēkas kā laba, simtiem reižu pārlasīta grāmata.Un es nepiekrītu kolēģiem, kas bilst, ka tiek melots, vecu dzīvojamo ēku izīrējot biroju vajadzībām. Ja tas ir veids, kā saglabāt, ja tas ir veids, kā iepūst ēkā otro elpu, tad tas ir attaisnojams. Kā saka - visi līdzekļi labi, ja vien mērķis ir cēls. Vienīgā lieta, kas pagaidām iztrūkst Kalnciema ielā, - komūnas centrs. Vieta, kur visu sešu ēku iemītniekiem sanākt vienuviet. Bet... process jau vēl nav beidzies - varbūt viss vēl priekšā?