Zvanot uz Latvijas vēstniecību Turcijā, turpmāk klausuli pacels vēstnieka turciski runājošais šoferis. Sekretāri atlaidīs. Rindās uz vīzu izsniegšanu Latvijas vēstniecībās būs jāgaida daudz ilgāk, jo liela daļa konsulu būs atgriezušies Rīgā. Šāda aina jau tuvākajā laikā pavērsies virknē Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, kam dramatiski apcirpts finansējums.
Jau kopš šī gada sākuma daudzas Latvijas vēstniecības darbojas izdzīvošanas režīmā — ja vēstniekam jādodas darījumu pusdienās, viņam par tām jāmaksā pašam, no samazinātās algas jāpērk dāvanas citvalstu diplomātiem, telefonsakaru un mājupceļa izdevumi vairs netiek pilnībā finansēti. Pesimistiskāk noskaņotie runā par ārlietu dienesta galu un jautā, vai tas maz ir spējīgs šādā situācijā aizstāvēt valsts intereses. Tiesa, aplūkojot sāktos taupības pasākumus, redzams, ka arī Ārlietu ministrija (ĀM) bezrūpīgajos gados uzkrājusi lieko svaru, no kura tagad iespējams atbrīvoties.
Atšķirībā no citiem ministriem, kas publiski iestājas par savā
pakļautībā esošajiem, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) no skaļiem
komentāriem ir atturējies. "Ārlietu dienesta darbība ir apgrūtināta,"
viņš lakoniski saka Dienai. Ministram tuvu stāvoši cilvēki noraida
pieņēmumus, ka M.Riekstiņš pietiekami stingri necīnās par saviem
darbiniekiem. Viņa piesardzība esot skaidrojama ar nevēlēšanos cīnīties
par naudu publiskajā telpā, jo to ar prieku uztvertu Latvijai
nedraudzīgajās valstīs. Ārlietu dienests vairās iesaistīties publiskās
diskusijās arī sabiedrībā valdošā stereotipa dēļ par diplomātiem kā
naudas šķērdētājiem, kas dod maz labuma.
Atbrīvosies no liekā
"Mēs šobrīd atgriežamies 90.gados, vēstniecībās šoferu, apkopēju nebūs," saka ĀM valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs. Septiņpadsmit Latvijas vēstniecībās no 1.jūlija tiks ieslēgts izdzīvošanas režīms, tajās paliks tikai divi diplomāti. I.Pundurs pieļauj, ka daļu atpakaļ atsaukto atlaidīs, optimizācija sagaidāma arī pašā ministrijā. Diplomātu atsaukšana nav vienkārša — parasti viņi ir pārvākušies uz mītnes zemi ar savu ģimeni, dzīvesbiedrs ir atteicies no darba Latvijā, bērniem bijis jāmaina skola, noslēgti ilgtermiņa īres līgumi.
No būtiska samazinājuma spējušas izvairīties vēstniecības lielvalstīs, kā arī ES un NATO. Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens ir viens no retajiem, kam izdevies izcīnīt visu diplomātu palikšanu, Briseli pametīs divi tehniskie darbinieki. "Tad būtu bijis jāpieņem principiāls lēmums, ka mēs neejam uz visām darba grupām. Briselē nevienu neintresē, ka Latvijā ir krīze, te ir tāda pati darba kārtība," saka N.Popens un atgādina, ka šeit tiek pieņemti īpaši spiedīgajos apstākļos Latvijai svarīgi jautājumi. Vairāki vēstnieki, kuri nevēlējās nosaukt savus vārdus, pauž neapmierinātību, kā notiek štatu samazināšana, — tā vietā, lai ļautu pašiem izlemt, kuri ir mazāk vajadzīgi darbinieki, lēmumus pieņem Rīgā.
M.Riekstiņš atzīst, ka ir gadījumi, ka samazinājums bijis nepieciešams: "Esam izķēruši vienu otru uti, kur tēriņi nebija optimālākie." Viens no piemēriem ir vēstniecības Beļģijā pārvietošana uz ES pārstāvniecības ēku, septiņu štata darbinieku vietā paliks divi. Vēstniecības ēkā nākotnē plānots ierīkot vēstnieka ES rezidenci. Tie, kuri atbalsta ideju, ka labāk vēstniecību slēgt vispār, nevis atstāt tikai divus darbiniekus, uzskata, ka valstij būtu jāatsakās no vēstniecībām mazajās valstīs — Grieķijā, Slovēnijā, Nīderlandē, Ēģiptē. ĀM uzskata, ka šī gada budžeta izmaksas, slēdzot vēstniecības, būtu vēl lielākas, nekā turpinot to darbu striktā taupības režīmā.
Vēstniecību slēgšanu neatbalsta arī bijušais ārlietu ministrs, viens no opozīcijā esošās Sabiedrības citai politikai līderiem Artis Pabriks. Tas būtu ne vien slikts diplomātiskais signāls, ko varētu tulkot kā attiecību saraušanu ar konkrēto valsti, bet arī apgrūtinātu diplomātiskā dienesta funkcionēšanu. "Esot grūtībās, pēdējā lieta, ko vajag, ir palikt vieniem," saka ĀM valsts sekretāra vietnieks I.Pundurs. Lai arī pašreizējais taupības plāns netiek uzskatīts par ideālu, ĀM arī atzīst, ka citu risinājumu nespēj rast. Risinājums neesot arī savulaik izteiktā ierosme veidot kopīgas vēstniecības ar kaimiņvalstīm.
Tallinā jauna māja
Līdz šim vienas no lielākajām izmaksām ir radījusi vēstniecību telpu īre un diplomātu mājvietas izmaksas. ĀM vadība, jautāta, vai nebūtu iespējams taupīt, piemēram, īrējot mazākus mitekļus, atbild, ka jau tagad tērē mazākas summas, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos. "Mēs nekad nelaidām uz 100%, jo naudas pietrūka," saka I.Pundurs. Ja salīdzina šogad ieplānotās īres un komunālo izdevumu kompensāciju apmērus vēstniecību darbiniekiem ar MK noteikumos paredzētajām summām, tad redzams, ka samazinājums tomēr nav būtisks — ap 10%. Krietni mazākas summas tiek maksātas Ņujorkā, Japānā, Kaļiņingradā, Lielbritānijā. Uz pusi mazāku summu, nekā paredz MK noteikumi, plānots tērēt vien Kazahstānā.
Tiesa, pēdējos gados diplomāti ir sākuši atļauties vairāk nekā agrāk. Tā vēstniekam Igaunijā, kurš līdz šim dzīvoja vēstniecībā, tagad noīrēta māja ārpilsētā. Ministrijā skaidro, ka vēstniecībā jau visi dzīvokļi bijuši pilni, kā arī vēstniekam uz rezidenci jāaicina viesi. "Ēka arī ir sliktā stāvoklī un nav piemērota vēstnieka rezidencei," stāsta ĀM preses sekretārs Ivars Lasis.
Tieši līdzekļu taupīšana un darbinieku atlaišana pašlaik ir galvenais diplomātu rūpju objekts, un novārtā tiek atstāta svarīgākā prioritāte — investīciju piesaiste. A.Pabriks uzskata, ka ministrijas vadība pietiekami stingri nemudina vēstniekus piesaistīt uzņēmējus vai investīcijas, neesot sadarbības starp Ekonomikas ministriju, ĀM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Latvijai tāpat jāpatur prātā, ka 2015.gadā tai būs jāuzņemas ES prezidējošās valsts statuss — tad būs nepieciešams liels skaits kompetentu diplomātu ne vien ES, bet visos nozīmīgākajos ārpolitikas jautājumos. "Laiks pienāks ātri, un to nevarēs darīt talantīgs students, kas atnāks no augstskolas," uzsver M.Riekstiņš. Pirmā jauno ES dalībvalstu, piemēram, Slovēnijas, prezidentūra parādīja, ka pat, darbojoties ekonomikas krīzes neskartā laikā, nepietiek ar esošajiem cilvēkresursiem.
***
Taupība
ĀM budžets šogad tika plānots 40 miljonu latu apmērā, to samazināja
līdz 30 miljoniem latu, budžeta grozījumos paredzēts jauns samazinājums.
Kopumā diplomātiskajās pārstāvniecībās plānots atlaist 208 štata darbiniekus (pirms optimizācijas 303) un 59 līgumdarbiniekus (pirms optimizācijas 120).
Paredzēts samazināt arī ministrijas centrālajā aparātā strādājošo cilvēku skaitu.
Avots: Dienas apokopotā informācija
Pievieno komentāru