Ārvalstu investori Latvijas situāciju salīdzina ar grāmatā par Alisi Brīnumzemē rakstīto 23

"Lai Latvija spētu konkurēt starptautiskajā arēnā, ir jāsaprot, ka globālā ekonomika attīstās strauji un tādēļ ir jāpārdomā iespējas un līdzekļi, kas paātrinātu Latvijas izaugsmes un attīstības tempu. Šo situāciju var salīdzināt ar "Sarkanās karalienes efektu" no Lūisa Kerola grāmatas par Alisi Brīnumzemē - atrodoties pasaulē, kura griežas, ātri ir jāskrien, lai nostāvētu uz vietas, savukārt, lai pārvietotos uz priekšu, nepieciešams skriet divreiz ātrāk," tā piektdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Latvijas valdības ikgadējā augsta līmeņa tikšanās laikā sacīja ĀIPL valdes priekšsēdētājs Gunars Jungdāls.

Viņš uzskata, ka šī analoģija paskaidro nepieciešamību paātrināt lēmumu pieņemšanas procesus valsts sektorā, tādējādi sekmējot Latvijas iekļaušanos pasaules ekonomiskās attīstības ritmā un paaugstinot valsts konkurētspēju.

Kā informēja padome, tā atzinīgi vērtējot Latvijas valdības centienus stabilizēt makroekonomisko situāciju, stiprināt finanšu nozari un īstenot strukturālās reformas, tomēr tai pat laikā padome aicina izmantot pašreizējos globālās ekonomikas atveseļošanās apstākļus, kas ir labvēlīgi kardinālu iekšējo izmaiņu veikšanai un turpmākai valsts attīstībai.

Ārvalstu investori atzinīgi novērtējuši iniciatīvu radīt mehānismus atbalsta sniegšanai liela apjoma un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu ārvalstu un iekšzemes investīciju projektos.

Pēc investoru domām, tāpat jādomā par izmaiņām nodokļu jomā, veidojot pārskatāmu un stabilu nodokļu sistēmu, palielinot publiskā sektora izdevumu pārredzamību, ieviešot striktākus nodokļu iekasēšanas principus, kā arī skaidrojot sabiedrībai nodokļu politikas nozīmi un savlaicīgi informējot par iecerētajām izmaiņām. Pēc ĀIPL domām, šāda pasākumu kopuma pielietošana veicinās korupcijas "apburtā apļa" pārtraukšanu.

ĀIPL arī saskata iespējas uzlabot teritoriālās plānošanas un būvniecības procesus. Tāpat tā uzskata, ka vajag nepieciešams Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā. Lai to paveiktu un un mazinātu "smadzeņu aizplūšanu" no valsts, kā arī, lai padarītu izglītību par Latvijas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku un veicinātu inovāciju un tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, ĀIPL rosina veikt reformas augstākās izglītības sistēmā. Piedāvātās reformas ietver izglītības finansējuma modeļa maiņu, studiju kreditēšanas noteikumu atvieglošanu maznodrošinātajiem studentiem, daudzo izglītības iestāžu apvienošanu starptautiski konkurētspējīgās, uz izpēti orientētās universitātēs.

Investori uzskata, ka ir jāveicina jaunu darba vietu radīšana, īpašu uzmanību veltot jauniešu bezdarbam un ilgstoši nenodarbināto cilvēku lokam. Ārvalstu investori rosina šīm bezdarbnieku grupām piemērot īpašus nodokļu atvieglojumus, tādējādi mudinot jauniešus uzsākt darba gaitas un motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū. Tāpat investori rosina veicināt jaunu uzņēmumu radīšanu un privātā sektora iniciatīvu uzņēmējdarbības atbalstam.

Investori arī pauduši bažas par ēnu ekonomiku.

ĀIPL pārstāvis Nokia viceprezidents Esko Aho paudis viedokli, ka arī ekonomiskās krīzes un priekšvēlēšanu laikā Latvijas valdībai jātiecas investēt ilgtermiņa attīstībā. "Krīzes laikā, kad nav ko ēst, cilvēki sāk ēst sēklas kartupeļus - tiek samazināti budžeta līdzekļi izglītībai, zinātniskajām izstrādēm un inovācijām, taču, lai ilgtermiņā atjaunotu tautsaimniecības izaugsmi, jānodrošina pietiekams finansējums šīm sfērām," par E.Aho teikto vēsta BNS.

Turklāt, ņemot vērā Somijas pieredzi, izejot no krīzes 90.gados, jāpievērš uzmanība trīs galvenajiem aspektiem - finanšu un banku sektora stabilitātei, valsts budžeta līdzsvarošanai, tostarp arī tēriņu samazināšanai, tomēr vissvarīgākais ir izstrādāt programmu ilgtermiņa tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai, viņš klāstīja.

Tikšanās laikā ĀIPL iesniedza valdībai rakstiskas rekomendācijas un priekšlikumus.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) investoriem minēja jau iepriekš vairākkārt izskanējušo tēzi, ka Latvija ar savu īstenoto reformu pieredzi ir kļuvusi par piemēru citām Eiropas valstīm, informē Valsts kanceleja. Viņš norāda, ka aizvien vairāk dažādos starptautisko forumos izskan apliecinājumi, ka iekšējā devalvācija, kas ir politiski un sociāli sāpīga, tomēr ir īsākais ceļš ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, īpaši eirozonas valstīs.

Premjers arī pauda viedokli, ka viņa valdība īsteno strukturālās reformas, un pauda apņemšanos to turpināt. Pēc premjera domām, īstermiņa konkurētspēja ir jāsasniedz, uzlabojot starptautisko reitingu aģentūru rādītājus, bet ilgtermiņā jārestrukturizē Latvijas tautsaimniecība uz eksportu orientētu un konkurētspējīgu ekonomiku Eiropas un globālā līmenī.

V.Dombrovskis arī solīja izmantot investoru priekšlikumus strukturālo reformu un nākamā gada budžeta izstrādē.