Skola maksā naudu, Dienai atzīst arhitekts Andis Sīlis, lūgts komentēt biroja Sīlis, Zābers&Kļava pērn piedzīvotos zaudējumus. "Izgājām tiesas procesu un samaksājām pasūtītājam 350 000 latu kompensāciju par zaudējumiem, kas radās mūsu apakšuzņēmēja — interjera un labiekārtošanas firmas Ierosme jauna darbinieka kļūdaini sagatavota projekta dēļ. Tagad mēģināsim savus zaudējumus piedzīt, daļu ceram atgūt ar apdrošināšanu," stāsta A.Sīlis
Nozarē novērotais apjomu kritums gan jau ļaus strādāt lēnāk un kvalitatīvāk, paredz eksperti. Vairāki arhitekti Dienai atzīst, ka darba vide mainījusies — pērn strādājuši 12 stundu dienā, lai visu paveiktu, izvēlējās projektus, tagad temps pierimis. Projektētāji paši meklē darbu, pērn bijis grūti atrast brīvu speciālistu. Arī arhitekti meklē klientus, nevis šķiro jau pieteikušos pulku.
Cits zaudējumu skaitītājs — koka māju projektēšanas līdere Gradovska darbnīca pērn daudz investējusi attīstībā. Īpašnieks Guntis Gradovskis Dienai stāsta: "Šoks, kas valdīja pērn rudenī, pārvarēts. Koka ēku popularitāte līdz ar stingrākām energoefektivitātes prasībām tikai augs. Atjaunojām datortehniku un programmas, efektivizējam sistēmu, lai samazinātu izmaksas. Šogad jāstrādā vairāk un ienākumi ir mazāki, taču, kad ekonomika atkal ies uz augšu, mēs būsim gatavi."
Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas pārstāvis Ilvars Metnieks paredz, ka nozares apsīkums varētu skart tos arhitektus, kas vairāk strādā jauno mājokļu būvniecībā. Biroju, loģistikas centru un sociālās infrastruktūras sektorā šī tendence nav tik izteikta. Arhitektūras eksperte Ieva Zībārte paredz, ka "trekno gadu gals vairos arhitektūras kvalitāti, jo arhitektiem beidzot būs laiks kārtīgi strādāt". "Celsies publiskās arhitektūras līmenis, taču, kamēr nav izskausta korupcija, arhitektu skepse pret piedalīšanos pašvaldību konkursos saglabāsies," domā I.Zībārte.
Būvniecības buma beigas arhitektu un projektētāju birojos ir jūtamas — valsts ierobežo pasūtījumus, investori mēģina nokaulēt cenu par projektēšanu un būvuzraudzību, novērojis Būvinženieru savienības izpilddirektors Romāns Auniņš. "Šos izdevumus grūti samazināt, tos veido algas, degvielas cenas, telpu noma," skaidro būveksperts. Viņš paredz, ka gaidāma biroju apvienošanās un pat bankroti, sevišķi tiem, kuri pieļāvuši kļūdas un būs spiesti segt klientu zaudējumus.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītājs Ingars Pilmanis uzsver, ka uzņēmumiem jāapgūst ārvalstu tirgus. Pazudīs komersanti, kas dibināti lielā pieprasījuma un nepietiekamā piedāvājuma dēļ.
Pievieno komentāru