Sērijveida dzīvokļu cenas pirmo reizi šogad noslīdējušas zem pagājušā
gada atbilstīgā perioda līmeņa — tās ir par 1,6% zemākas nekā pērn
novembrī, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio tirgus pārskata dati. Dienas
aptaujātie eksperti uzsver — tā vairāk ir psiholoģiska reakcija, nevis
objektīvi apstākļi, kas liek pircējiem atteikties no īpašumu iegādes,
jo pieprasījums saglabājas augsts.
"Darbs ar klientiem nav apstājies — ļoti intensīvi tiek apskatīti
iegādes objekti, sevišķi pēc izstādēm, cilvēki pieņem lēmumu par
pirkumu un bankas izsniedz kredītus," Dienai stāsta Pilsētmāju
institūta Urban Art attīstības direktors Ilvars Metnieks.
Patlaban klientu lēmumus nosaka vairāk psiholoģiski aspekti, un
"nekustamā īpašuma tirgus līdzīgi šovbiznesam kļuvis par emociju
tirgu", secina I.Metnieks. "Šobrīd, pērkot mājokli, cilvēki savus
nākotnes mērķus balsta ticībā. Ja tā ir un pārdevējs spēj cilvēku
pārliecināt — darījums notiek!"
Dzīvokļu cenu kritums otrreizējā tirgū būtu noticis arī objektīvu
apstākļu dēļ, vienīgi pakāpeniskāk, norāda starptautiskās kompānijas
Colliers International Baltijas partneris Mihails Morozovs. "Milzīgais
padomjlaika sērijveida namu dzīvojamais fonds Latvijā ir tik vecs un
nolietojies, ka par to nav vērts maksāt kredītu," uzsver speciālists.
Reālu argumentu, kāpēc nekustamā īpašuma tirgū jābūt kritumam, nav,
piekrīt I.Metnieks. "To rada vairāki sakritīgi apstākļi — nedaudz
pārkarsusi ekonomika, neveiksmīgais pretinflācijas plāns, krīze ASV
hipotekārajā tirgū un sabiedrības neuzticēšanās valdībai. Tomēr tie
neviens nav pietiekami iespaidīgi, lai izsauktu nopietnu tirgus
recesiju, un prognozes par 30—50% īpašuma vērtības samazināšanos ir
vien cilvēku baidīšana."
Ir kur augt. Dzīvojamā platība uz vienu cilvēku (m2) dažās Eiropas valstīs
Dati: Valstu statistikas biroji
- Dānija 43
- Vācija 39
- Francija 35
- Spānija 30
- Igaunija 29
- Latvija 26
- Lietuva 24
Pievieno komentāru