Ar pašu rokām... Vai paradoksi..? 22

Ceturtdien ziņās dara zināmu, ka Grieķijā ieņemta finanšu ministrija. Tauta esot neapmierināta ar to, kā tiek risināta krīzes situācija. Arī tur tiek mēģināts uz pensionāru un vissliktāk apmaksāto rēķina rast izeju no stāvokļa, kurā valsti novedusi ierēdņu armija politiķu vadībā. Spriežot pēc veiksmīgās koordinācijas un nemieru rezultātiem, kāds tos vada. Varbūt arodbiedrības vai kādas pensionāru federācijas?

Kad pagājušā gadsimta sākumā, lielās depresijas laikā, Latvijā  uz 2,5 miljonu iedzīvotājiem bija 128 tūkstošu bezdarbnieku, arī šeit sākās nemieri. Samērā organizēti. Laikam toreiz Latvijā bija nedaudz savādākas arodbiedrības, citas sabiedriskas un politiskās organizācijas.

Šogad, kad valstī ir pašu valsts vadības izveidotā ekonomiskā un sabiedriskā krīze, kad uz 2,1 miljonu iedzīvotāju Latvijā ir gandrīz 200 tūkstošu bezdarbnieku un tikpat daudz ir izraidīti ekonomiskā emigrācijā, sabiedrība „rūgst” un valsts taisās sašķelties pa gabaliem , nejūt ne arodbiedrību, ne opozīcijā esošo politisko partiju darbus.  Laikā kad pensionāri tika aplaupīti, it kā valsts ekonomikas glābšanai, tāda sabiedriskā organizācija kā pensionāru federācija, pēc būtības atbalstīja pensionāru aplaupīšanu... Vai tas būtu jāizprot tā, ka šīs sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības un  „opozīcijas” partijas ir sen  „nopirktas” no valdošo puses, treknajos gados..? Baidās zaudēt siltas vietas un vietiņās..?

Tas, ka briest ļoti nopietnas problēmas ar nākošā gada budžetu, iezīmējas arvien skaidrāk. SVF piedāvājot variantu – ceļam kadastra vērtības, ceļam nesen noteiktās likmes nekustāmo īpašumu nodoklim. Pēc būtības piedāvājumu var droši iztulkot arī savādāk – metam ārā no mājokļiem tos, kuri noticot iepriekšējām Latvijas valdībām, iegādājas savā īpašumā dzīvojamās mājas un dzīvokļus. Piespiežam šos cilvēkus pamest valsti, kurā nav adekvātas sociālās aizsardzības pret krīzēm. Valsti kura negrib veidot darba vietas un tikai vārdos atbalsta uzņēmējdarbību. Valsti kura izspiež no visiem saviem pilsoņiem un pavalstniekiem, izņemot „treknos runčus”, visus materiālos resursus, kuri vēl tiem ir. Lai cilvēki nevarētu pārdzīvot šos krīzes apstākļus. Vai Latvijas valdība  pretojas šādam risinājumam? Nē. Latvijas (vai tiešām?) finanšu ministrs, kā jaunais pionieris savu vecāko biedru priekšā (ne kompartijas kā agrāk, bet SVF un ES ) saka: „Būs darīts.” Un atkal nejūt ne arodbiedrību, ne dažādās sabiedriskās organizācijas, ne opozīciju...

Jau gadu valdība uzsākusi runas par uzņēmējdarbības atbalstu. Skaistas runas. Bet... Valsts pasūtījums Latvijas dzelzceļam tiek gatavots tā, lai Latvijas uzņēmēji tajā nevarētu piedalīties. Mazajiem un sīkajiem uzņēmējiem, kā arī individuālajiem darba veicējiem un pašnodarbinātajiem – valsts radījusi tādas birokrātiskas grūtības un kontrolējošo reketu, ka strādāt tiem vienkārši nav izdevīgi... Vai tas viss gluži nejauši? Vai tik pat nejauši,cik "nejauši" iznīcināja Latvijas konkurētspējīgo rūpniecību un lauksaimniecību?

Nāk vēlēšanas. Sabiedriskie medīji atspoguļo atsāktās partiju cīņas un manevrus starp trim A., tagad kopš sestdienas  vēl arī  „Vienotību”, kura sastāv no agrāk kopā strādāt nespējušiem. Un atkal runa notiek tikai par personībām. Kurš ir kāds, un kurš ir kas. Īpatnēji, ka viens no politisko norišu analizētājiem intervijā uz jautājumu : „ Kāpēc gan tik liels uzsvars uz šo personu izvērtēšanu?”, deva atbildi : „ ...bet nav jau cita ko izvērtēt. Piedāvātās darbības programmas pēc būtības visiem viņiem vienādas, tur nav ko analizēt un salīdzināt."  Valstī un sabiedrībā notiekošos politiskos procesus cienījamie politologi, protams, uzskata par labāku neaizskart. Nedod, Dievs, īstajiem saimniekiem vēl var nepatikt. Jo liberālās v/ertības taču ir svētas... Tātad salīdzināšanai tiek piedāvāts tikai tas, kā kurš veiksmīgāk vai nē, godīgāk vai nē, bet gremdēs valsti un iznīcinās tautu? Nav godīgas analīzes par cēloņiem, kāpēc Latvijas valsts 20 gados no rūpnieciski un lauksaimnieciski attīstītas ir nobraukusi paŗādu jūgā. Nav godīgas analīzes par to, kāpēc Latvijā politiskās partijas līdzīgas viena otrai kā divas ūdens lāses, un arī iekšpartiju problēmas visās vienas un tās paša. Kur priekšlikumi mainīt essošo sistēmu, kura visu acu priekšā, nedarbojas un brūk kopā, uz citu,darboties spējīgāku? Kāpēc cienījamie politikas analītiķi nerunā par to, ka tieši esošā sistēma nodrošina personām,kuras sevi galīgi diskreditējušas tautas acīs,atkal palikt pie varas?

        Visu to saliekot kopā , nevilšus rodas sajūta, ka Latvijas politiskā elite pašlaik strādā tā, kā pirmajā Godmaņa valdībā strādāja rūpniecības ministrija. Tautā, novērtējot tās darbu, to sauca ne par rūpniecības ministriju, bet par rūpniecības  likvidācijas ministriju. Kā šodien nosaukt šādu valsts vadību?

I.Burvis LR pilsonis.