Pēdējās dienās (pēdējos laikos) te daudz runā par sabiedrību un tautu. Vai uz ielas, vai transportā, vai radio, televīzijā, internetā – to vien tik dzird: sabiedrības vajadzības, tautas intereses. Un katrs vai gandrīz katrs no runātājiem nezkāpēc iedomājas, ka tieši viņš vai viņa zina, kādas ir šīs intereses un vajadzības, un ka tieši viņam vai viņai ir tiesības un pienākums šo savu zināšanu izkliegt izplatījumā.
Man, paturot šo kliegšanu un spiegšanu fonā, tikko gadījās tulkot kādu 1946. gadā rakstītu Klaiva Steipla Lūisa eseju. Lai cik arī rūgti nevaikstītos daži manas rakstīšanas cienītāji šī “bloga” komentāros, es atkal nākšu klajā ar plašu citātu. No minētās esejas.
“...kristietis un nekristietis abi var vēlēties darīt labu saviem līdzcilvēkiem. Pirmais tic, ka cilvēki dzīvos mūžīgi, ka Dievs viņus ir radījis tādus, kam patiesa un ilgstoša laime iespējama vien vienotībā ar Dievu; ka cilvēce ir dramatiski noskrējusi no sliedēm un tikai paklausīga ticība Kristum šo katastrofu var vērst par labu. Otrais tic, ka cilvēks ir aklās matērijas darbības gadījuma rezultāts, ka cilvēki cēlušies no dzīvniekiem un vairāk vai mazāk secīgi attīstījušies, ka viņu dzīves ilgums ir kādi septiņdesmit gadi un ka viņu laimi var pilnībā nodrošināt ar labu sociālo apdrošināšanu un politiskajām organizācijām, bet viss pārējais (piemēram, vivisekcija, dzimstības kontrole, tiesību sistēma, izglītība) vērtējams kā “labs” vai “slikts” tiktāl, ciktāl tas palīdz vai traucē šādas laimes sasniegšanai.
Nav šaubu, ka ir pietiekami daudz līdzcilvēku labā darāmā, par ko abi šie vīri varētu vienoties. Abi piekristu, ka nepieciešama laba kanalizācija un slimnīcas, un veselīgs uzturs. Taču agrāk vai vēlāk viņu ticības atšķirības radītu arī atšķirīgus praktiskos ieteikumus. Piemēram, abi būtu ļoti norūpējušies par izglītību, bet izglītība, ko viņi vēlētos cilvēkiem piedāvāt, acīmredzot būtu ļoti atšķirīga. Jā, patiešām, ja materiālists par kādu ierosinājumu vienkārši pajautātu: “Vai tas darīs laimīgāku vairākumu?”, kristietim būtu jāsaka: “Pat ja tas darīs laimīgāku vairākumu, mēs tam nevaram piekrist, jo piedāvājums ir netaisnīgs.” Un aizvien starp abu “politikām” būs kāda milzīga atšķirība. Materiālistam tādas kategorijas kā nācijas, šķiras un civilizācijas ir svarīgākas nekā indivīdi, jo indivīdu mūžs ir tikai ap septiņdesmit gadu, bet grupa var pastāvēt gadsimtiem. Kristietim turpretī indivīds ir svarīgāks, jo tas dzīvo mūžīgi, kamēr rases, civilizācijas un viss tamlīdzīgais salīdzinājumā ar indivīdu ir tikai viendienītes.”
Pievieno komentāru