Es nezinu, vai valdība plāno ieviest līdzmaksājumus arī par pretepilepsijas līdzekļiem, kas slimniekam pagaidām pienākas bez maksas, taču pēc būtības epilepsija ir tāda pati hroniska slimība kā jebkura cita, ar kuru cilvēkam ir jāiemācās sadzīvot, un zāles ir šīs sadzīvošanas neatņemama sastāvdaļa.
Tātad man ir epilepsija, ko, pēc visa spriežot, ir izraisījusi galvas smadzeņu kavernoza malformācija, kas tīri tehniski tas pats audzējs vien ir. Izoperēt to nav iespējams, vismaz tā, lai novērstu epilepsiju, taču plīst šis veidojums neplīsīs, tātad dzīves ilgumu nekādi nesamazinās, ja vien es, piemēram, lēkmes laikā neielauzīšu galvaskausu. Lai tas nenotiktu, man ir regulāri jālieto zāles, kas negatīvi ietekmē aknu darbību, leikocītu skaitu un pat (retos gadījumos) var izraisīt aizkuņģa dziedzera nekrozi. Ir arī problēma, kas ļoti iepriecinātu visus sāļu ēdienu mīļotājus: zāles veicina nātrija izvadīšanu no organisma, un, ja šis nātrijs tiek izvadīts ļoti intensīvi, tad iestājas muskuļu vājums, paātrināta sirdsdarbība, bet ilgākā laika posmā - nieru darbības traucējumi.
Protams, alkohols pilnīgi atkrīt kaut vai tāpēc, ka zāles tā iedarbību pastiprina. Tāpat kā pastiprina nomierinošu un miega zāļu iedarbību. Vēl šīs zāles paaugstina holesterīna līmeni, taču to var daudz maz koriģēt ar zivju eļļas palīdzību. Tiesa, tad ir rūpīgi jāpārbauda polivitamīnu un pat deguna pilienu sastāvu, lai nepārdozētu A un E vitamīnus.
Kādi tad ir ieguvumi? Vismaz man, kopš lietoju devu, ko spēju panest, vienīgās lielās problēmas gadījās, kad tā sacīt «saķēru vīrusu» - augsta temperatūra izraisa smadzeņu tūsku un, ja galvaskausā jau tāpat atrodas vairāk nekā tur jābūt, var attīstīties gan smagas lēkmes, gan delīrijs ar visai iespaidīgām halucinācijām. Jā, un pateicoties šīm zālēm es varu strādāt. Protams, pirms sākās lēkmes, strādāt bija vienkāršāk un patīkamāk, jo zāles palēnina smadzeņu darbību. Taču domāju, ka visam var pielāgoties, ja vien nebūs jāraizējas par to, kur ņemt naudu zālēm un, ja trūkst ideju, kas, piemēram, notiks, ja lēkmes laikā tomēr ielauzīšu galvu un «labākajā» gadījumā nomiršu uzreiz, bet sliktākajā - gulēšu sūdos un gaidīšu, kamēr smaka sāks kost kaimiņiem degunā.
Pievieno komentāru