ES Struktūrfondi Latvijā jāpielāgo prasībām pēc izejas no krīzes un jaliek pamats uzņēmējdarbības attīstībai ilgtermiņā
Jens Zvirgzdgrauds, 2010.gada 2.septembrī
Krīzes laikā visai Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai kopumā ir svarīgi pilnībā apgūt Latvijai paredzētos ES fondu līdzekļus tā, lai liktu pamatu jaunam ekonomikas pieaugumam jau tuvākajos gados. Diemžēl uzņēmēji pamatoti norāda, ka ES fondu sadalījums šobrīd nestimulē ekonomikas attīstību - atbalsta pasākumi un programmas plānotas citai ekonomiskajai situācijai.
Valsts un Eiropas naudu efektivitāti nosaka ne tik daudz to apjoms, cik - ieguldījumu virzieni un veids. Jāgroza struktūrfondu vadlīnijas Latvijā tā, lai līdzekļi pirmkārt tiktu piešķirti tādiem augstas kvalitātes prioritāriem projektiem, kuŗu galvenais uzdevums ir celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, saglabāt un attīstīt tradicionālās ražošanas nozares, veicināt jaunu, augstas tehnoloģijas nozaru attīstību, kā arī izlīdzināt ienākumu atšķirības starp pilsētām un laukiem, starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Diemžēl Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaiste pagaidām neveicina Latvijas reģionu atpalicības pārvarēšanu - tā secināts Pārskatā par tautas attīstību 2008. – 2009. gadā.
Jāņem vērā ekonomistu atziņa, ka publiskā sektora investīcijas – tas jo īpaši attiecas uz Latvijai pieejamiem ES Struktūrfondu līdzekļiem – būs efektīvas tikai tad, ja veicinās ekonomiskās aktivitātes, privāto investīciju un produktivitātes pieaugumu. Vispārīgā griezumā jāpiebilst, ka Eiropas Savienības atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejams kā dotācijas, aizdevumi un atsevišķos gadījumos – garantijas. Struktūrfondi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds [ERAF] un Eiropas Sociālais fonds [ESF]) ir lielākie Kopienas finansējuma instrumenti, ko izmanto MVU.
Tomēr lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzekļiem, uzņēmējam vispirms pašam jāveic iegādes un pašam tās pilnībā jāfinansē, un tikai pēc tam var saņemt daļēju struktūrfondu kompensāciju par izdevumiem. Uzņēmumi šim mērķim izmanto banku piešķirtos kredītus, jo reti kuram pietiek brīvo līdzekļu, lai atlicinātu tik lielus resursus investīcijām. Diemžēl neapmierinoši uzņēmumu likviditātes rādītāji, kas ir īpaši pasliktinājušies līdz ar ekonomisko situāciju, samazina kreditēšanas iespējas. Taču bez kredītlīdzekļu piesaistīšanas daudzi Latvijas uzņēmēji nevar īstenot ES fondu projektus.
ES fondu līdzekļu izmantošana Latvijā kopumā vēl aizvien ir neefektīva un bankas nav ieinteresētas tajos iesaistīties, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot tieši projektu augstās izmaksas.Tāpēc uzsvars ir jāliek uz nacionālā finansu tirgus attīstīšanu un vietējo investīciju veicināšanu.
Valstij ar ES fondu palīdzību būtu jāveic investīcijas, lai novērstu finanšu tirgus nepilnības, kad privātais sektors neuzņemas veikt liela riska projektus ar apjomīgiem ieguldījumiem, jo nav atbalstošas apdrošināšanas un riska kapitāla. Jāmeklē iespēja pieprasīt bankām daļu starptautisko aizdevēju piešķirto un finansu sektora stabilizācijai paredzēto līdzekļu apjomu ar visām garantijām novirzīt Latvijas reģionu ekonomikas attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.
Lai nevis vienkārši "paņemtu" vai "apgūtu" ES fondu līdzekļus, bet nodrošinātu stingru prioritāti izejai no krīzes un dotu stabilu pamatu ekonomikas pieaugumam, jāpārdala Struktūrfondu procentuālais sadalījums par labu inovāciju, enerģētikas, lauku dažādošanas prioritātēm. Jāveic Struktūrfondu mikroekonomiskās ietekmes vērtējums, lai pārliecinātos cik liela vai maza daļa no ieguldījumiem cēlusi ražošanas produktivitāti.
Var teikt bez pārspīlējuma, ka struktūrfondu lielākie labuma guvēji līdz šim ir bijuši dažādu nozaru būvnieki un kantoristi. Bet kur gan ir tā konkurētspējīgā materiālā ražošana, kas dotu izeju no krīzes? Tātad līdzekļu izlietojums zem skaista virsraksta vēl nenozīmē, ka tās ir investīcijas ilgtermiņa attīstībā, kas garantētu izaugsmi vai konkurētspēju. Turklāt runājot par efektivitāti, visiem zināms, cik nekontrolējamas ir celtniecības darbu tāmes. Tās var dubultot un trīskāršot reālās izmaksas, pusi no Eiropas naudas projekta vienkārši "notrallinot." Piemērs: aktivitātei "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" mērķi uzrādīti cildeni, tie tālu pārsniedz ēku remontu un ielu asfaltēšanu, kam līdzekļi pamatā tiek lietoti: "pilsētu izaugsme," "pilsētreģionu konkurētspēja," "pievilcības faktoru attīstība," bet tā kopumā ir tikai atsevišķu detaļu uzspodrināšana tur, kur patiesībā vajadzētu vispirms likt solīdus ilgtermiņa pamatus ekonomiskai aktivitātei.
Ievērosim, ka ieguldījumi dzīves kvalitātē ne vienmēr veicina uzņēmējdarbības attīstību, tāpat kā to automātiski negarantē būvniecība. Lai gan nevar noliegt, ka ar infrastruktūras projektu palīdzību var sildīt ekonomikas konjunktūru krīzes laikos, vēl un vēlreiz jādomā par ilgtermiņa ieguldījumiem attīstībā! No vienas puses ieguldījumu koncentrēšanās pakalpojumu sektorā ir paaugstinājusi Latvijas tautsaimniecības efektivitāti, tomēr ieguldījumi rūpnieciskajā ražošanā ir vēlamāki, tie nodrošina pastāvīgākas darba vietas un rada vietējo pieprasījumu ilgākā laika periodā.
Neskatoties uz to, ka Latvijā nozares, kas vērstas uz eksportu un inovācijām, tiek deklarētas kā būtiskas ekonomiskās attīstības sekmēšanai, pašvaldību pārstāvji jau vairākkārt atgādinājuši valdībai, ka šobrīd nav atvērtas pietiekoši daudz ES fondu programmas, kas ir vērstas uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un eksportu. Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ES finanšu resursu pārdale ir jāveic, balstoties uz sociālekonomisko situāciju izvērtējošiem materiāliem un ņemot vērā valstī definētos attīstības virzienus.
Perspektīvas ražošanas nozares, kuŗu attīstībai valsts varētu nodrošināt prioritāru pieeju kredītresursiem: atjaunojamā enerģija, īpaši koksnes biomasa; konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares, īpaši graudu eksports un bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī bioloģisko produktu pārstrāde; ar nelielām korekcijām pārstrādes tirgū – piena lopkopība; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronika; farmācija un biotehnoloģijas; mežizstrāde un kokapstrādes rūpniecība; metālapstrāde un mašīnbūve; tūrisms; būvmateriālu ražošana. Latvijai būtu izdevīgas investīcijas uz zināšanām balstītajās nozarēs, jo tieši šajās nozarēs tiek saražota visaugstākā pievienotā vērtība. Te radikāli jāpārskata un pilnīgi jāpārveido inovāciju atbalsta politika.
Šaja sakarā nepieciešams pārgrupēt Struktūrfondu līdzekļus, atdalīt inovācijas no uzņēmējdarbības (no 11% uz 10%) un pievienot zinātnei (no 6% uz 13%.) Enerģijai nevis tikai 4%, bet 11%, visu pieaugumu – atjaunojamai enerģijai (meža biomasai un biogāzei) Līdz 2013.g. mazināt vides, pilsētvides, administratīvos un tehniskās palīdzības līdzekļus SF ietvaros. Procentuālās izmaiņas, ko ierosinu Struktūrfondu sadalē: administrācijai 0,25 %, tehniskajai palīdzībai arī 0,25 %, pilsētvidei 3 %, uzņēmējdarbībai 10 %, bet zinātnei un inovācijām – 13 % (vairāk nekā dubultot!) Videi 11 %, bet enerģētikai – 10 %, jo atjaunojamā enerģija ļoti tiešā veida atrisina vairākas vides un ilgtspējīgas attīstības problēmas uzreiz.
Ar ES fondu, kredītu garantiju un valsts investīciju palīdzību principā iespējams nodrošināt Latvijas videi nekaitīgas un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu, decentralizētu atjaunojamās enerģijas attīstību, izmantojot koksnes biomasas krājumus.
Tā piemēram Rīgas Tehniskās universitātes Vides un siltuma sistēmu institūta pētnieki iesaka līdz 2020. gadam lielākajās Latvijas pilsētās ar ievērojamu siltuma slodzi veidot koksnes koģenerācijas stacijas (vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija) ar kopējo jaudu 210 MW, kā arī uzbūvēt biogāzes elektrostacijas ar jaudu 10 MW un vēja elektrostacijas ar jaudu 30 MW. Lai to paveiktu, nepieciešami 521 milj. latu lieli kapitālieguldījumi pārveidošanas sektorā, bet gala patēriņa sektorā – 454 milj. latu. Šim nolūkam jānodrosina ES fondu finansējums prioritārā kārtā, jo Latvijai liela problēma ir atkarība no ārvalstu energoresursiem – valsts pašpietiekamība nesasniedz pat vienu trešo daļu no patēriņa!
Iespējas MVU ir arī ārpus Struktūrfondu sistēmas. Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) laika posmā no 2007 līdz 2013. gadam visas Eiropas mērogā operē ar apmēram 3,6 miljardiem eiro. Vides un enerģētikas jomā KIP ietver uzņēmējdarbības un inovāciju programmu, tostarp ekoloģisko jauninājumu (ekoinovācijas) atbalstu – vienlaicīgai vides aizsardzībai un uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu. Programma „Inteliģenta enerģija Eiropai” (SEE) ietver darbības, kuŗu mērķis ir palielināt energoefektivitāti un veicināt atjaunojamās enerģijas avotus un enerģijas dažādošanu. Arī pētniecības un tehnoloģiskās attīstības septītā pamatprogramma paredz iespējas MVU projektu finansējumam no Eiropas Savienības līdzekļiem, atbalstot jaunu ideju ieviešanu.
Ne tikai meži, bet arī lauki ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, tamdēļ vajag vēlreiz koriģēt Latvijas lauku attīstības programmu saskaņā ar Eiropas Komisiju. No tās ne vien jāsvītro tādi pasākumi, ko par nelietderīgiem atzinusi valsts kontrole, bet arī japaredz kaut kas vairāk par platjoslas interneta attīstību, ņemot vērā to, ka ES dalībvalstis pašas nosaka savas prioritātes lauku attīstības jomā! (Noteikums, ka vismaz 10% naudas jāparedz lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai, vismaz 25% — vides kvalitātes uzlabošanai laukos un vismaz 10% — lauku ekonomikas dažādošanai.) Ar šās programmas grozījumiem jāpanāk, lai lauku attīstības politika patiešām palīdzētu parvarēt krīzi gan lauksaimniekiem, gan arī citiem, kas iesaistīti lauku ekonomikā, piemēram, mežu īpašniekiem, laukstrādniekiem, mazajiem uzņēmumiem, ka arī vietējām nevalstiskajām organizācijām, kuŗas arī veido daļu no uzņēmējdarbības videi lietderīgā sociālā kapitāla reģionos.
Nobeigumā gandrīz ieki piebilst, ka jau sen būtu vajadzējis samazināt arī administratīvi birokrātisko nastu MVU, kas vēlas piesaistīt struktūrfondu līdzekļus.
Pielikumā: Pašreizējais Struktūrfondu sadalījums Latvijai 2007.-2013.gadā
Nozare
Finansējums LVL
Finansējums EUR**
%
Transports/IKT
957 477 128
1 362 367 215
30%
Vide
545 528 682
776 217 384
17%
Uzņēmējdarbība un inovācijas
347 650 239
494 661 724
11%
Izglītība
312 078 259
444 047 357
10%
Nodarbinātība un sociālā iekļaušana
204 433 669
290 882 904
6%
Pilsētvide
192 923 989
274 506 106
6%
Zinātne
188 199 785
267 784 169
6%
Veselība
159 446 956
226 872 579
5%
Enerģētika
140 796 916
200 335 963
4%
Atbalsts ES fondu vadībai (Tehniskā palīdzība)
78 064 529
111 075 818
2,5%
Kultūra
23 335 214
33 203 018
1%
Administratīvās kapacitātes stiprināšana
18 619 661
26 493 391
1%
Tūrisms
15 461 688
22 000 000
0,5%
Kopā
3 184 016 714
Pievieno komentāru