Igauņi parāda cieņu saviem varoņiem 26

Šis attēls ir no svaiga igauņu laikraksta Postimees numura un tā ir fotokolāža no tā, kāda izskatīšoties Tallinas lidosta 30.martā, kad igauņi svinēs sava bijušā prezidenta Lenarta Meri dzimšanas apaļu jubileju. Igauņi ir nodomājuši, ka no tās dienas viņiem būs starptautiskā Lenarta Meri Tallinas lidosta.

Tāpat kā amerikāņiem ir Džona Ficdžeralda Kenedija (saīsināti JFK) lidosta Ņujorkā, francūžiem Šarla de Golla lidosta Parīzē, poļiem – Leha Valensas lidosta Gdaņskā. Nemaz nepieminot citas sabiedriskas celtnes vai ielas, kuras nosauktas ievērojamu valstsvīru, zinātnieku vai mākslinieku vārdos.

Rīgas un citu iestāžu priekšnieku atvilktnēs guļ mani un droši vien arī vēl citi iesniegumi nosaukt Rīgas lidostu Skulte (saīsināti RIX) par Jāņa Čakstes Rīgas starptautisko lidostu. Bet Rīgas un citi varasvīri klusē, jo nav jau runa par viņu bankas kontiem.

Interesanti, ka ejot, piemēram, pa Valdemāra ielu, aptaujāsiet pirmo simtu gadījuma garāmgājēju, cenšoties uzzināt, cik no viņiem zina, kas bija Krišjānis Valdemārs un kas Jānis Čakste. Garantēju, ka katrs igaunis zina, kas bija Pauls Keres. Jo viņa portrets ir uz piecu kronu naudas zīmes.

Un vēl – kādus tik iemeslus bēdīgi slavenais Ventspils «mērs» neizgudroja, lai savas pilsētas olimpisko centru nevajadzētu nosaukt olimpiskā uzvarētāja un pasaules meistarsacīkšu laureāta slavenā šķēpa metēja Daiņa Kūlas vārdā. Leģendārajam latviešu milzim olimpietim Jānim Krūmiņam varas vīri atvēlējuši kādu mikroskopisku sānieliņu, ko nevar atrast Rīgas plānā. Tikmēr Rīgas lielākā sporta halle prasās pēc nosaukuma «Jāņa Krūmiņa arēna».

Tikai vienīgi Valmierā no visas Latvijas spējuši godināt savu varoni Jāni Daliņu. Viņa vārdā nosaukta iela un stadions. Uzcelts piemineklis un neliels muzejs. Nožēlojamā Latvija ar pliku dibenu uz plikas zemes un bez varoņiem un izcilām personībām... Tagad mums ir jauna valdība, kuras vadītāji, cerams, sapratīs, ka Latvijā bija, ir un būs varoņi. Pratīs tos godā celt. Kā igauņi! Tikmēr es būšu beidzis uzmanīgi lasīt Lenarta Meri grāmatu par viņa politisko testamentu. Kurā publicētas fotogrāfijas no mūsu tikšanās laikiem igauņu skolā Rīgā. Es ar to lepojos!

 

Pievieno komentāru

Blogi

Vēl aktuāli