Gada beigās, kā rādās, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei kopā ar komandu bija idejām bagātas. Viena ideja pēc otras, visas kritizētas, ar nepilnībām un gribas secināt, ka IZM strādā ļoti periodiski. Pēdējoreiz tādus domu plūdus piedzīvojām vasarā, kad tika runāts par iespējamu mācību gada pagarināšanu un pilnīgu mācību vērtējumu maiņu skolās, respektīvi, visus vērtē ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Apbrīnojami stulbi, manuprāt.Šoreiz IZM plāno veikt pārmaiņas, kas skartu pašus mazākos, proti, mācības pirmajā klasē vajadzētu uzsākt 6 gadu vecumā. Visiem. Obligāti. Iemesls – lai Latvijā tāpat kā citviet Eiropā skolēni beigtu vidusskolu 18 gados, nevis 19 un 20, kā tas ir pie mums. Runājot par šo domu, gribas teikt tā – apšaubāma ideja. Kāpēc?
1. Ne visi sešgadnieki ir morāli gatavi dienu no dienas pavadīt skolā un intensīvi mācīties.
2. Ātrāka skolas gaitu uzsākšana nenozīmē labākas zināšanas nākotnē.
3. Jā, un man šķiet, ka bērniem tiks nozagta jau tā īsā bērnība.
Mans piedāvājums:
1. Lai skolēni pabeigtu skolu 18 gados –nevis sākt skolu 6 gadu vecumā, bet gan saīsināt vidusskolu par vienu gadu, respektīvi, vidusskola kļūst divgadīga.
2. Lai 3 gadiem paredzēto mācību vielu ietilpinātu 2 gados – noteikt valsts obligātos 3 mācību priekšmetus (tie paši, kur jāliek obligātie eksāmeni), 2 skolas obligātos priekšmetus un 2-3 skolēna paša izvēlētos priekšmetus. Kopā katrs skolēns apgūst 7-8 mācību priekšmetus, nevis 17.
Rezultāts:
1. Skolas vēl vairāk specializēsies noteiktajās jomās (dabaszinātņu, humanitārās, sociālas zinātnes), piesaistot savas jomas labākos skolotājus, uzlabosies izglītības kvalitāte.
2. Skolēniem būs iespējams veiksmīgāk sagatavoties studijām augstskolā (tāds taču ir vidusskolas uzdevums galu galā) un maksimalizēt savas zināšanas interesējošajās un vajadzīgajās jomās.
Vispusīgi attīstītā cilvēka piekritējiem vēl viens arguments: Tā kā vispusīgu zināšanu apguve visās jomās sākot no mākslas, sporta un beidzot ar zinātni ir pamatskolas uzdevums, uzskatu, ka vidusskolai tomēr jāvirza skolēns kādā konkrētā virzienā un šai virzībai ir jābūt nevis stundu skaita palielināšanas veidā, bet gan mācību priekšmetu skaita samazināšanā.
Arguments tiem, kas uzskata, ka samazināsies dabaszinātņu cienītāju skaits un topošu zinātnieku skaits: Jaunieši, nākamie zinātnieki nerodas IZM veikto pasākumu ietvaros vai obligāta matemātikas eksāmena likšanas rezultātā. Jaunajiem fiziķiem un ķīmiķiem būs daudz lielāki panākumi, ja 2 gadu laikā viņiem tiks dota iespēja vēl dziļāk ielūkoties sevi interesējošos zināšanu laukos, nevis piespiedu kārtā apgūt viņam ne tik svarīgas un vajadzīgas jomas.
Pie tam šāda veida mācību sistēma eksistē ne vienā vien pasaules valstī. Un ir pierādījies, ka tā ir stabila, veiksmīga un rezultātus nesoša.
Gala secinājums: labāk 7 mācību priekšmeti kārtīgi, nekā 17 virspusēji.
Otra IZM ideja: vidusskolās uzņemt vienīgi tos skolēnus, kas ieguvuši visos mācību priekšmetos sekmīgas atzīmes. Tā kā vērtējumu 4 iegūt var kaut vai tikai par to, ka ierodas skolā un atver grāmatu, vai arī vienkārši nošpikojot, nesekmīgas atzīmes (zem 4) iegūšana ir nekas vairāk par absolūtu slinkumu un bezatbildību.
Vai mums ir vajadzīgs daudz bezatbildīgu skolēnu? Domāju, ka nē, jo viņu jau tāpat ir daudz, tāpēc šo ideju gan atbalstu.
Kur šie bērni paliks? Nekļūsim dīvaini un neteiksim, ka viņi kļūs par noziedzniekiem un aplaupīs vidusskolu beigušo skolēnu mājas, jo Latvijā ir pietiekoši daudz labu un labāku profesionālo vidusskolu vai arodskolu, kas dod iespēju apgūt lielu skaitu profesiju. Ir pienācis laiks domāt arī par to, kas pratīs darīt arī reālu darbu ar rokām. Profesionālai izglītībai ir jākļūst par līdzvērtīgu vidusskolās iegūstamajai.
LAI VEIKSMĪGS JAUNAIS GADS!
Pievieno komentāru