Jāņa Komiksa kaimiņam Pēterim Kanādas tante, pēc savas nāves, testamentā novēlēja savu mežu. Neko citu nespēdams, Pēteris izlēma – ja viņš pārdotu mežu, tad par iegūto naudu varētu sava vecā golfiņa vietā iegādāties kādu labāku auto, jo tagad arī labas mašīnas par lētu naudu tirgotāji atdod. Jānis ieteica Pēterim, lai apdomā labi – vai mežu tā vienkārši pārdodot, nevar sanākt ziepes, jo ziņās tā vien stāsta par jaunajiem nodokļiem – ja reiz teju vai gaisam nodokli uzlikuši, lai budžeta caurumu lāpītu, vai tad nu tā būs, ka mežu par baltu velti varēsim tirgot?
Tomēr Pēteris, idejas spārnots, avīzē sludinājumu ielika un mežu pārdeva, bet, par iegūto naudu, tūkstoš latiem, sev jaunu auto nopirka. Jaunā auto īpašniekam prieki bija īsi, jo necik ilgi, kad pie durvīm klauvēja Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot nomaksāt nodoklī 100 latu vērtībā, ko, mežu pārdodot, Pēteris izdarījis nebija. Un ne jau tikai 100 latu bija jāmaksā, jo kopā ar procentiem un nokavējuma naudu, sanāca 200 latu, kurus Pēteris no Jāņa aizņemties gribēja.
Tomēr Pēteris, idejas spārnots, avīzē sludinājumu ielika un mežu pārdeva, bet, par iegūto naudu, tūkstoš latiem, sev jaunu auto nopirka. Jaunā auto īpašniekam prieki bija īsi, jo necik ilgi, kad pie durvīm klauvēja Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot nomaksāt nodoklī 100 latu vērtībā, ko, mežu pārdodot, Pēteris izdarījis nebija. Un ne jau tikai 100 latu bija jāmaksā, jo kopā ar procentiem un nokavējuma naudu, sanāca 200 latu, kurus Pēteris no Jāņa aizņemties gribēja.
Pievieno komentāru