Kādā ziemas vakarā, izlēmu palasīt grāmatu. Netīša izvēle krita par labu „Devalvēt vai nedevalvēt – tāds ir jautājums”. Grāmatā izlasīju par kādu Melnā Zelta Republiku, kurā bagātīgi auga banāni, netrūka naftas un dzelzsrūdas raktuvju. Valstij bija iekrājies pamatīgs parāds bambukos, bet naftu eksportēja par dolāriem.
Melnā Zelta Republika tērēja vairāk, nekā pelnīja, tāpēc valdnieks izlēma bambukus devalvēt par 100%, līdz ar to, pārvēršot naftas dālderus bambukos, valsts kasē bija divtik naudas, kas palīdzēja dzēst iekrātos parādus gan iedzīvotājiem, gan bankām. Kaimiņzeme Zaļās Zemes Republikai naftas nebija, bet tā var lepoties ar ošu gravām un ziliem ezeriem ielējās. Redzot, cik Melnā Zelta Republikai veiksmīgi izgāja ar bambuku devalvāciju, viņi izlēma darīt to pašu ar saviem ozoliem.
Pēc valūtas devalvācijas valstī sākās haoss – iepirkumiem no kaimiņzemēm vajadzēja divreiz vairāk naudas, bet ienākumi no nodokļiem saruka. „Kur bija prāts ko tādu darīt?” uzdevu sev jautājumu un liku grāmatu atpakaļ plauktā. „Tas nav ceļš mums.”
Pievieno komentāru