Šodien Japānā gaidāms spriedums šī gada skaļākajā lietā, kas tālu pārsniegusi Japānas robežas. Divi vaļu aizsardzības aktīvisti — Džuniči Sato un Toru Suzuki tiek tiesāti par to, ka ielauzušies pie vaļu medniekiem un pierādījumam pievākuši kasti ar nelikumīgi iegūtu vaļa gaļu.
Jāpiezīmē, ka visā pasaulē ir spēkā vaļu medību aizliegums. Vienīgā, kas to cenšas apiet, ir Japāna: šī valsts apgalvo, ka vaļu medības nepieciešamas zinātniskiem nolūkiem, un atļauj šaut vaļus. Jūs domājat — cik nepieciešams zinātniekiem? Vienu, divus? Japāņi šauj līdz 50 vaļiem katru gadu, turklāt tas ir oficiālais cipars «priekš zinātniskiem nolūkiem».
Nelegālais vaļu slepkavošanas bizness iet roku rokā ar oficiālo: malumedībās tiek nogalināti vēl vismaz tikpat vaļi, cik oficiāli. Japāņu vaļu medību kuģi siro pa visu okeānu līdz pat Antarktīdai, pie kam visu šo dzīvās dabas iznīcināšanas industriju sponsorē nodokļu maksātāji un piesedz valdība. Kāpēc? Ļoti vienkārši: pasludinot slepkavošanu par «zinātnisku mērķi», var piešķirt tādas pašas nodokļu atlaides un subsīdijas kā institūtiem.
Džuniči un Toru, pazīstami arī kā «Tokijas divnieks» jeb T2, izsekoja malumedniekus, atrada līdzīgi domājošo uz kuģa Nishin Maru — vienu no jūrniekiem, kas zem pseidonīma Kudžira-san («Vaļa kungs») nodeva ziņas par to, kā vaļu gaļa tiek nelegāli pārdota melnajā tirgū par cenu, kas līdzinās 200 eiro kilogramā. Tālāk abi aktīvisti ielauzās transporta kompānijā, kas veda «kreiso» gaļu prom no kuģa, un savāca pierādījumu — kasti ar nelikumīgi iegūtu vaļa gaļu, ko nodeva Greenpeace. Ir skaidrs, ka nelegālais vaļu nogalināšanas bizness netraucēts ir darbojies vismaz divdesmit gadus, ja ne ilgāk.
Kas notika — vai T2 ieguva titulu «Japānas Lepnums»? Viņus arestēja, un viņu mājas līdz ar Greenpeace Japānas biroju kratīja 70 virsnieki reizē. Abi drosminieki tika turēti 23 dienas piesieti pie krēsliem, sisti un pazemoti, un viņu advokāts netika pielaists pie aktīvistiem. Tagad abiem draugiem draud līdz pat 18 mēnešiem cietumsods.
«Tokijas divnieka» lieta būtībā daudz neatšķiras no mūsu pašu Neo — Ilmāra Poikāna. Arī mūsu aktīvists parādīja lielmēroga nelikumību — štruntīgas VID datubāzes pārdošanu valstij un klasificētas nodokļu maksātāju informācijas pakļaušanu briesmām. Vainīgos — tos, kuri izstrādāja, pārdeva, pieņēma ekspluatācijā un testēja nederīgo sistēmu — neviens neaiztiek: trīs VID ierēdņi saņēma disciplinārsodu (algas samazināšanu par 20%: viņi pat netika atlaisti!), savukārt no A/S DATI Exigen vispār neviens nav mēģinājis pieprasīt atbildību.
Tā nu arī mūsu pašu Poikānam valsts par visu laiku lielākā drošības cauruma uzrādīšanu valsts vēsturē pateicības vietā ir iegriezusi… kriminālprocesu. Ja kāds domā, ka tas ir godīgi un taisnīgi, lai droši pamato savu viedokli apakšā — komentāros!
Pievieno komentāru