Nu kā tad ir ar to situāciju valstī? Tā pa īstam, neņemot vērā optimistiskās atskaites, kas liek atcerēties teicienu par suņa astes celšanu, kas dabiski pašam vien paveicams pasākums, bet bez bramanīgās astes ir arī patiesā situācija par ko daža laba ziņa ielavījusies pieejama un kas mulsina.
Šķiet, ka runa varētu būt par krīzes turpināšanos pēc nelielas atelpas, ko sagādāja optimistiskie solījumi, un tādas pašas aplēses, bet patiesībā to var salīdzināt ar nemākulīga šofera, kad auto iestidzis, izmisīgu „gāzēšanu”, tā liekot dzenošajiem riteņiem, vai vienam no tiem neprātīgi griezties, kas mašīnu iesēdina dubļos vēl dziļāk.
Tieši tāpat notiek ar Valsti un, lai to saprastu pietiek uzzināt, ka aktivizējas ēnu ekonomika(Tad vajadzētu to reiz apgaismot, kā solīts, nevis plānot ienākumus no apkarošanas) un, pēc tam, kad pagājušā gada izskaņā tika sasniegts pēdējos gados zemākais bezdarba līmenis, šā gada janvārī tas ir atsācis augt, un janvāra beigās bez darba bija 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, par ko Dombrovska kungs sniedzis samērā juceklīgu demagoģisku skaidrojumu, kas veiksmīgi daudzu ausīm, pilnām ar varai izdevīgās referenduma tēmas zelēšanu, paslīd garām(tieši tāpēc tas dažam labam patīk, jo novērš uzmanību) un tā vien pasprūk klasiskā frāze: Pirmais nedarbs jau ir veikts, bet jau nākamais tiek steigts, taču nekā, jo nav pirmais, bet piemērotākais vārds kārtējais kaut kā tajā frāzē nerīmējas un diez vai par nedarbu var saukt krietni daudz ieguldīta darba un līdzekļus, ko paveikuši pieauguši(vismaz izskatās) cilvēki, šad un tad nopietnām sejas izteiksmēm komentējot muļķības, par ko - par spēju saglabāt nopietnus ģīmjus, vienīgi var pabrīnīties.
Smieklīgi, bet absurdais referendums, ja vien neatgadīsies kāda liktenīga dabas katastrofa, notiks un cilvēki nopietniem ģīmjiem ies un savu viedokli uz papīrīša apstiprinās, no kā vienīgais labums ir šaubīgo pārliecināšana un jautājuma izslēgšana no dienas kārtība(iespējams tāpēc daudzi parakstījās, lai beidzot tā notiktu), bet patiesībā tas ir tik vien kā kārtējais stulbums par faktiski nediskutējamo, kamēr daudz svarīgākas problēmas var novietot ēnā kā ierasts.
Gandrīz jāsāk domāt sazvērestību teoriju cienītāju gaumē, ka pastāv kādas slepenas norunas ar „sliktajiem”, kuru prāts, drīzāk neprāts, tiek likts lietā dramatiska tepiķa, zem kā pabāzt nepatīkamo, taisīšanai un Valsts lietotājiem atliek vien paciesties un ticēt, ka pēcāk labāki būs - ja ne šeit tad debesīs noteikti, jo vispirms jātiek galā ar viskautāko citu. Kā martā(16) kāds cits, kas taisa pērkonu ar kāškrustu, grasās Valsti apdraudēt, bet kam laicīgi muti aizbāzt, tāpat kā to būtu vajadzīgs kādam citam musinātājam, neļaujot demokrātija.
Pēc tam būs 8-9.maijs, tad dīvaiņu praids, tad kāda līksmība par slikto izdzīšanu no Latvijas, kas citiem sliktiem uz laiciņu izdevās(nez kam pirmajam tās blēņas ienāca prātā?), tad vēl kāds datums-notikums, piem.13. oktobris un gan jau arī turpmāk kaut ko izdomās tam muļķošanas tepiķim, kā tagad izdevies sarunāt ar To Kungu lai aukstumu uzsūta, kas liek atlikt „piekasīšanos” valdībai, kamēr spēkrats ne no vietas un turpina buksēt, jo vadītājs(i) neprot to no peļķes izšūpot un ar mazu „gāzīti” gaitu turpināt, tā dabiski pārtraucot pasažieru strīdus par – kas vainīgs, kā labāk u.t.t.
Pievieno komentāru