Visi runā par to, ka koris vieno, ka koris saliedē un dod spēku. Ka koris ir domubiedru grupa, kuriem kopā ir labi. Tā ir taisnība, bet parunāsim šodien par to, ko parasti noklusē. Korim piemīt arī graujošais spēks.
Pats sen dziedu dažādos koros un vēroju šos organismus, šīs improvizētās domubiedru "ģimenes". Protams, galvenā motivācija dziedāt korī ir dziedāšana, simpātijas par labu kora mūzikai, taču lielu lomu spēlē arī vēlme izveidot jaunu kopu vai pašam piebiedroties kādam veidojumam - savdabīgai ģimenei, valsts mazai kopijai. Valsts, un īpaši jau Latvijas valsts, sākas no...kora? Esat pamanījuši, ka precēti cilvēki parasti iet prom no kora? Vai nu privātā dzīve, vai koris. Jo pēdējais, izrādās, ir kārdinājumu avots. Un arī gimene ir maza valsts ar saviem noteikumiem. Pazīstu diriģentu, kurš pameta kori, lai glābtu savas attiecības ar sievu.
Kora graujošais spēks izpaužas dažādi:
1)diriģenta patvaļa - parasti viņš tomēr patīk sievietēm/jaunietēm, kuras pie viņa dzied, un uzmākšanās gadījumā, būsim atklāti, viņām ir grūti pretoties;
2)iedomājies, diriģent, ka tava sieva dzied tavā korī - tas taču ir iemesls drakoniskai greizsirdībai: no viņas puses - par tavu koķetēšanu ar sievietēm, no tavas puses - par viņas reakciju uz vīru grupas uzmanību. Ja abi esat parasti grēcīgi cilvēki, kādi visi esam, tad diez vai tas var ilgi turpināties, konflikts ir neizbēgams;
3)braucieni...ak, šie brivības pilnie braucieni, kas tik tajos nenotiek! Tieši tajos izpaužas kora graujošais spēks. Kaut kas atslēdzas, un sākas - flirts ar turpinājumu, alkohols, izpriecas un trakums bez gala - par morāli domāt vienkārši vairs nav ne laika, ne vēlmes...bet pēc tam - kauns. Bet ir vēl viena bīstamība - kādai jaunai aitiņai, kura pirmoreiz nokļūst tādā ārprātā, kāds īpaši "gudrs un pieredzējis" var izšķirošā brīdī pateikt - "tas nemaz nav slikti, ka mēs te tā - degradējamies, krāpjam sievas un vīrus, draugus un draudzenes, zaudējam cilvēku izskatu. Tāda ir māksla, tāda ir bohēma, un tas nav nekas slikts." Viņa, teiksim, notic - un visa viņas morāle aiziet "pa pieskari", un tad vairs to nevar mainīt ne viņas radi, ne draugi. Smagākais gadījums, jo tādā gadījumā viņam/viņai pat nav kauns.
Gribu bridināt jaunos: korī ir viegli aizmirsties, tev jābūt uzmanīgam, ja tu glabā sevi tīru. Tā ir, būtībā, jauna ģimene, kurā tu vēlies iekļauties. Un, ja tu zini, ka esi vājš, tad labāk nevajag. Sāc solokarjeru, draudziņ:)
Tāpat kā ģimene, arī koris var būt tikumīgs un - pretēji - netīrs un netikumīgs. Tie, kas kora iekšējos noteikumus neievēro, parasti ilgi tajā nenoturas. Kāda ir mūsdienu amatieru kora morāle? Tas taču ir svarīgi, vai ne? Par to var spriest, vērojot šā kora kopīgos pasākumus. Ja cilvēki dziedātu tikai dziedāšanas dēļ, viņi neizdomātu "kora sabiedrisko dzīvi". Tas nozimē, ka bieži vien uz kori atnāk tas, kam trūkst uzmanības, iejūtības, jautras kompānijas, individuālas attieksmes...viņš/viņa grib tapt uzklausīts un mēģina savu vēlmi realizēt. Tāpēc koris jāizvēlas uzmanīgi.
Uzsmaidīšu un pajautāšu tev - vai tu dziedi tikumīgā korī? Tu vari man atbildēt - "nē, un man tas patīk!" Kā vēlies. Tas ir tavs līmenis.
Pievieno komentāru