KURZEMES KATLS 47

  • 0
  • Pievienot

Pēc mana aizvakardienas bloga par 9. maiju, iznāca viena interesanta diskusija, kuru nolēmu tomēr noformēt kā atsevišķu ierakstu.

Pasaciņa no tēmas „kas būtu, ja būtu”.

Situācija. 1945. gadā Berlīnē tiek parakstīts Vācijas kapitulācijas akts. Karadarbība tiek pārtraukta visā frontes līnijā un Vērmahts noliek ieročus. Taču ne visur. Vairākus tūkstošus km uz Ziemeļ/Austrumiem no Berlīnes un tikai 300 no bijušās Padomju Savienības robežas vēl turpinās pretstāvēšana. Kurzemes katlā iesprostota gandrīz 200 000 liela vācu armija, kuras sastāvā ir aptuveni 15 000 latviešu leģionāru no Latviešu 19. divīzijas. Viņi atrodas uz SAVAS zemes. Kaujas notiek līdz pat 9. maijam, ciešot abām pusēm lielus zaudējumus, taču uzvarošā Padomju armija nespēj neko izdarīt. Mēneša ilgās kaujās izdodas frontes līniju pabīdīt vien par dažiem kilometriem, katru metru zemes dāsni nosējot ar kritušajiem.

Arī šeit 9. maijā tiek parakstīti kapitulācijas dokumenti un sākas ieroču nolikšana, kas ilgst līdz 23. maijam.

Kas notiktu, ja šajos datumos – īsi pirms 9. maija un sekojošajās dienās 19. Leģions būtu vismaz mēģinājis atjaunot Latvijas neatkarību? Kas būtu, ja viņi paziņotu, ka:

1. Leģions pārstāj karot Vērmahta pusē un aptur kara darbību;

2. Leģions atjauno Latvijas armiju un kļūst par tās pirmo militāro daļu un kodolu;

3. sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem ATJAUNO neatkarīgās Latvijas valdību (trimdā, ne trimdā, katlā, okupācijā, da jebkur) ...

4. deklarē, ka viņi atjauno NEATKARĪGO Latviju - pagaidām Kurzemes teritorijā un apsveic ar uzvaru karā Koalīciju;

5. PIEPRASA Latvijas valsts atjaunošanu pirmskara (Pasaules Kara nevis Tēvijas) robežās un citu valstu karaspēka izvešanu no Latvijas;

6. AICINA 130. Gvardes divīzijas streļķus arī nolikt ieročus un stāties Latvijas armijā;

7. aicina pārējā Latvijas teritorijā sākt Latvijas valsts institūciju un pārvaldes struktūru atjaunošanu.

Es varu iedomāties, kāda starptautiska jezga saceltos ! Iespējams - jeņķi, angļi un franči pieķertos šai idejai, saskrietu te un sāktu presēt sovjetus, lai viņi izvāc armiju no Latvijas un dod brīvību mazajai, neatkarību alkstošajai tautiņai. Teorētiski tas būtu tāds gards kumāss tirgū ar sovjetiem par okupācijas zonu pēckara pārdali ! Sāktos visādas jautājuma saskaņošanas, atskrietu emisāri, žurnālisti un kas tik vēl ne. Tas nebūt nebūtu tik vienkārši sovjetiem šo incidentu paslaucīt zem tepiķīša un izlikties, ka nekas nav noticis.

Kā minimums nāktos atbruņotos leģionārus atdalīt no pārējiem vāciešiem un piemērot tiem atsķirīgas bruņotas vienības satusu. Līdz situācijas noskaidrošanai ...

Sovjeti tajā brīdī sevi jau bija pozicionējuši kā Eiropas atbrīvotājus un tieši šis imidžs tika likts pamatā visai sociālistiskās nometnes izveidei. Nekavējoša „neatkarīgas Latvijas” idejas un armijas iznīcināšana no šī imidža neatstātu akmeni uz akmeņa. Staļins vienkārši nevarēja atļauties tajā brīdī – pirms uzvarētāju konferences atklāti apslaktēt leģionārus, jo tēloja Labo Onkuli.

Sāktos pārrunas, starptautiskas pļursktēšanas, konferences un citas lietas, kas dotu iespēju iegūt papildus laiku un varbūt - leģitimēt neatkarību. Un, ja sāktos valsts atzīšanas process, tad PadSavienībai būtu jau ļoti grūti tajā brīdī atkal veikt agresiju pret Latviju. Amerikāņiem jau toreiz bija atombumba. Līdz tās demonstrācijai bija atlikuši vairs tikai trīs mēneši. Ja diskusija noturētos līdz Hirošimai, situācija mainītos kardināli un, iespējams, ka neatkarība faktiski būtu jau rokā.

Teikt, kas šāds scenārijs viennozīmīgi nodrošinātu Latvijas neatkarību Potsdamas konferencē, protams nevar, taču pie šāda scenārija mēs paši vismaz būtu izdarījuši VISU, kas no mums bija atkarīgs, lai neatkarību atjaunotu un okupācijas nebūtu. Un Latvijas, jeb pat visas Baltijas kārts Potsdamas konferencē kļūtu par ļoti, ļoti būtiska tirgus sastāvdaļu, kas kā viens no scenārijiem ļautu pretendēt varbūt uz sociālistiskas valsts (kā Polija, Ungārija), nevis Republikas statusu ...

Pievieno komentāru

Blogi

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0