Ārlietu ministrs šodien publiski paziņojis, ka Latgalei vajadzīga attīstības stratēģija un ka Latvijai derētu efektīvais Dānijas modelis. Tā ir taisnība - Dānijas modelis patiešām ir efektīvs, tai skaitā attiecībā uz Grenlandes attistības stratēģiju.
Palūkosimies, kā tas varētu darboties Latgalē. Dānijas paraugu izmantot Latgalē piedāvāju jau pirms pāris gadiem, tai skaitā rakstā DELFI:
DELFI: Latgales autonomijas politekonomiskais pamatojums 1985. gada februārī Grenlande izstājās no Eiropas Savienības. Ieguvusi autonomiju Dānijas Karalistes sastāvā, šī 2175 000 kvadrātkilometru. lielā teritorija, kurā mierīgi ietilptu 33 Latvijas Republikas, sarīkoja referendumu un pamāja ardievas Briseles birokrātiem.
Vai tāpēc Dānija dzīvo sliktāk? Manuprāt – dzīvo labāk, jo cilvēki var demokrātiski aizstāvēt savas intereses pret Briseles diktātu. Rezultātā ES ar šo valsti rēķinās un Dānija saņemto (nevis tikai solīto) eirofondu ziņā ir viena no ES līdervalstīm.
Ja Latvijas demokrātija kādreiz sasniegs Skandināvijas demokrātijas līmeni, arī Latvijas tautas dzīves līmenis jūtami uzlabosies.
Bet iesākumā fakti: 2003. gada referendumā par dalību ES abos Latgales centros, Daugavpilī un Rēzeknē vēlētāju vairākums noraidīja dalību Eiropas Savienībā. Kopš tā laika Latgale kā dalības maksu ES ir samaksājusi vairāk, nekā saņēmusi pretī.
Kā zināms, dārgie eirostandarti bija un ir jāievieš visiem, dalības maksu ES jāmaksā visiem vienādi, bet ap 80 % saņemto eirofondu paliek Rīgā un tās tuvumā. Izstājoties no ES, Latgale būtu plusā jau nākamajā rītā, jo dalības maksas miljoni paliktu pašu rīcībā. Turklāt Latgales uzņēmējiem strauji uzlabotos konkurētspēja, jo vairs nebūtu jāievieš pilnīgi visi dārgie un bieži visai muļķīgie eirostandarti. Tas, protams, radītu jaunas darba vietas.
Starp citu, 75 % muitas ienākumu, ko dod robeža ar Krieviju, arī pa taisno nonāk Briseles kasē. Arī tie ir daudzi miljoni latu. Autonomija paredz iespēju veidot patstāvīgu muitas politiku. Iegūstot tiesības uz patstāvīgu nodokļu politiku un iespēju noteikt nodokļu atvieglojumus, autonomas Latgales saimnieciskā dzīve ātri atkoptos no Rīgas un Briseles diktāta postošajām sekām.
Tagad cilvēki no Latgales ekonomiskajām grūtībām spiesti bēgt uz Rīgu vai ārzemēm. Valda milzīgs bezdarbs, Latgaliešu valodai Latvijā pat jācīnās par oficiālu atzīšanu. Rīgas un Briseles birokrātijai Latgale jau ilgi ir tikai slaucama govs. Latgales problēmas tiek augstprātīgi ignorētas. Kur izeja?
Latgalei jāpaceļ galva un jāliek sevi cienīt. Autonomija pēc Dānijas parauga būtu efektīvs risinājums. Ja ministrs patiešām ir gatavs rūpēties par Latgali, viņam būtu jāapjēdz, ka Latgale pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no nāvējošiem ES apkampieniem.
Pievieno komentāru