Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā arī man, šobrīd pats satraucošākais un nepatīkamākais jautājums ir par rosinājumu piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Ir izskanējuši viedokļi, ka pie šīs situācijas vainīgi esam mēs paši – latvieši. Lai gan nevaru runāt katra latvieša vārdā, tomēr, manuprāt, šāds izteikums ir aizvainojošs. Vai latvieši ir vainīgi, ka mūsu zeme tika okupēta un valdošā vara ieveda šeit svešzemniekus, kas nevēlējās ne integrēties latviešu sabiedrībā, ne cienīt mūsu kultūru, ne mācīties valodu? Diez vai.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir izstrādāti un īstenoti vairāki integrācijas projekti, un tā daļa krievu, kas ir vēlējušies integrēties, šobrīd ļoti labi pārvalda latviešu valodu un uzskata sevi par daļu no mūsu tautas. Savukārt tie, kas to nav vēlējušies, arī šodien izvēlas atšķelties no latviešu sabiedrības un izmanto jebkuru ieganstu, lai valodu neapgūtu. Manuprāt, šādai attieksmei par pamatu lielā mērā kalpo SC un PCTVL politika, kas sēj spriedzi un rada sabiedrības šķelšanos. Tieši pateicoties šai politikai mēs esam nonākuši līdz reālai idejai par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas ir pirmais solis uz latviešu valodas bojāeju. Kaut gan uzskatu, ka Latvijai nevajadzētu tik daudz atskatīties uz okupācijas laiku, bet tā vietā raudzīties ar skatu nākotnes attīstībā, tomēr es nespēju aizmirst laikus, kad Latvijā dominēja krievu valoda, lai gan formāli galvenā valoda bija latviešu. Tad mani jautājumi latviešu valodā visbiežāk tika ignorēti, un arī nereti bija jādzird: я твой собачий язык не знаю, vai Говори по-русски. Otrreiz šo sajūtu piedzīvot nevēlos.
Nav saprotama arī galvaspilsētas mēra Nila Ušakova rīcība, kurš sākotnēji pauda latviešiem pretimnākošu attieksmi un atzina nepieciešamību krievus integrēt latviešu sabiedrībā, bet pēkšņi savas domas strauji mainīja. Līdz brīdim, kad SC neiekļuva valdībā, simpātiskais Rīgas mērs bija gatavs atzīt gan okupāciju, gan latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pastāvēšanu. Tagad kažoks tiek mests uz otru pusi, Ušakova kungs taisnojas, ka par okupācijas atzīšanu ir pārprasts, un bija viens no pirmajiem, kas parakstījās par valsts valodas statusa maiņu. It kā ar to vēl nebūtu gana - mēra kungs, šķiet, vēlas padarīt Rīgu par Krievijas guberņu, atjaunojot un no jauna atklājot dažādus Krievijas impērijas slavinošus pieminekļus. Nelielam ieskatam – pilsētā tika uzstādīts piemineklis Puškinam, atjaunots piemineklis iekarotājam Barklajam de Tolli, tika pat visādi pielaikots piemineklis Pēterim-1 un šobrīd uzsākts darbs pie 1. Pasaules kara laikā iznīcinātās Uzvaras kolonnas Uzvaras dievietes statujas atjaunošanas un uzstādīšanas Rīgas centrā. Vai būtu lieki norādīt, ka šo naudu drīzāk būtu jāizmanto latviešu tautas kultūras pieminekļu atjaunošanai, nevis Latvijas valsts iekarotāju un apspiedēju slavināšanai? Tomēr grūti ir kaut ko iebilst, jo likumā jautājums par pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu nav sakārtots. Gluži tāpat kā kāds var vienkārši ierosināt valodas referendumu par otru valsts valodu, cits var atjaunot un no jauna radīt Latvijas tautas mocītāju un apspiedēju slavinošus goda pieminekļus. Izskanējušā valodas referenduma kontekstā gribu vērst sabiedrības uzmanību arī uz šo būtisko likuma problēmu, lai vienu dienu mēs neattaptos, ka viss ir nokārtots tā, lai uzstādītu Ļeņina pieminekli vai kādu citu okupācijas simbolu pilsētas centrā. Varbūt kādam šāds drauds šķiet neiespējams? Bet vai ideja par krievu valodu kā otru valsts valodu nav tikpat absurda?!
Ja atgriežamies pie izteikuma par latviešu vainu šī brīža situācijā, vienīgais, ko varam sev pārmest, ir pārlieku lielā pieklājība pret krieviem, kuri 70 gadus dzīvo Latvijā un joprojām nespēj iemācīties šīs valsts valodu un pieņemt tautas vērtības. Mēs varam sev pārmest pārlieku muguras locīšanu lielvaru priekšā, kuru dēļ esam gatavi aizmirst savas tautas varoņus, baidāmies viņus godināt 16.martā, jo Krievijai tas nepatīk vai Eiropa mūs nesaprot. Mēs varam sev pārmest to, ka necīnāmies par savas tautas vēstures pareizu izpratni ārpus Latvijas robežām, un to, ka pārāk bieži noklusējam vai piekāpjamies, lai tikai no malas izskatītos labi, pareizi un politkorekti. Es aicinu latviešus beidzot būt patiesiem saimniekiem savā zemē! Neļausim katram nelabvēlim apšaubīt mūsu vēsturi un valstiskumu! Aicinu 18.02.2012. visiem doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot PRET krievu valodu kā otru valsts valodu. PAR LATVIJU !
Pievieno komentāru