Šis raksts nav par valodu, bet gan par Latvijas suverēna suverenitāti.
Lai piedalās referendumā tie, kuri domā, ka papildus valodas ierakstīšana vai neierakstīšana Satversmē uzlabos Latvijas katastrofālo ekonomisko situāciju, atgriezīs izbraukušajiem un palikušajiem Latvijā 300 000 darba vietas, atvērs aizslēgtās lauku skolas un slimnīcas, atjaunos valsts apmaksātu slimības aprūpi un augstāko izglītību un aizliegs ņemt īres maksu par sen un vairākkārtēji nomaksātiem un norakstītiem dzīvokļiem.
Lai iet uz referendumu tie, kuri domā, ka dalība tajā atvieglos viņu ikdienas pūles, kuras mums brīvā Latvija sagādājusi.
Lai iet tie, kuri domā, ka ieviešot vēl vienu valodu kā valsts valodu, latviešu valodai gabals nokritīs, vai tā kaut kādā veidā zaudēs savu valstisko statusu.
Jebkura valoda pastāv un attīstās tik ilgi, kamēr ir cilvēki, kuri šo valodu mīl un ar cieņu izmanto.
Saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka politiķi mērkaķojoties savā starpā padarījuši arī mūs, valsts sabiedrību par cirkus mērkaķiem. Mēs tiekam katru dienu kā mērkaķi dresēti pseido-demokrātijā tērēt savu enerģiju, strīdos par savstarpējās saziņas instrumentu. Vai tiešām tā ir visaktuālākā problēma Latvijas sabiedriskajā dzīvē šodien? Vai tiešām Latvijā ir tik gluda dzīve, ka atliek vienīgi par valodu diskutēt? Valoda ir saziņas instruments. Jo vairāk valodu kāda sabiedrība pārvalda, jo bagātāka tā ir, jo vieglāk tai sazināties savā starpā un ar citām sabiedrībām.
Mēs, sabiedrība, kas pēc 2. Satversmes panta esam Valsts suverēns, padodamies Saeimas cirka dresūrai par papildus valsts valodu, kamēr par starptautiskajiem līgumiem suverēnam nav tiesības rīkot referendumus. Kas gan ieviesis tādu ierobežojumu suverēnam? Vai kāds jel kādreiz suverēnam pēc Satversmes 2. panta ir prasījis, ko ierakstīt Satversmes 73. pantā?
Suverēnam ir atļauts, pārvarot barjeras, rīkot referendumus par sabiedrībai nenozīmīgiem jautājumiem, kā piemēram, par papildus valsts valodu. Par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem rīkot referendumus 73. pantā ir aizliegts. Kādēļ? Kādēļ suverēns nedrīkst lemt par sev svarīgiem jautājumiem? Pavirši domājoši cilvēki atbildētu: „Jo Satversmē tā rakstīts?” Bet kas gan to Satversmi mums ir rakstījis, pieņēmis un devis. Kas ir iekļāvis šo tik vareno 73. pantu? Vai tiešām vārdi uz papīra ir stiprāki par suverēnu? Vai arī aiz šiem vārdiem slēpjas kāds cits, mums nezināms augstāks suverēns par Latvijas tautu?
Varbūt ir vēl kāds cits suverēns, bez 2. pantā pieminētās Latvijas tautas? Kas ir šis suverēns? Kur viņš atrodas? Un kādēļ par to nav informācijas mūsu Satversmē? Vai tas atrodas ārpus mūsu Satversmes?
Par izmaiņām Lisabonas līgumā, kas tiek dēvēts arī par ES Fiskālo paktu, Latvija ir jau izteikusi savu piekrišanu, nevaicājot par to savu suverēnu. Kaut arī Satversmes 68. pants nosaka, ka par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Saeima ierosina tautas nobalsošanu. Lisabonas līguma izmaiņas ir tik radikālas, ka tās praktiski nozīmē pavisam cita veida dalību. Tā ir dalība pavisam citā savienība, kura valstīm būs tiesīga atņemt to budžeta suverenitāti un uzlikt lielākus sodus un deregulācijas politiku deficīta gadījumā, ja tas neatbildīs ES normām.
Vai tiešām kāds vēl saskata nepieciešamību piedalīties referendumā par valodu?
Satversmes 74. pants nosaka, ka Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.
Pēc statistiskajiem datiem zināms, ka krievi vieni paši "pusi" nedabūs.
Tādēļ neejot uz referendumu mēs ne tikai nodemonstrēsim savu attieksmi pret saviem dresētājiem šajā mērkaķu cirkā, bet arī savu attieksmi pret krievu valodu.
Krievi savu valodu Latvijā varēs iegūt tikai sadarbībā un kooperācijā ar mums.
Ja Tev ir svarīga Latvijas nākotne tad neļauj sevi uzskatīt par muļķi. Nepadodies cirkus meistariem. Nepiedalies izrādē, kur par tevi smiesies, jo paļaujies emocijām par nenozīmīgiem jautājumiem, kamēr būtiskām problēmām Tev vairs neatliek ne laika ne enerģijas.
Parādi, ka esi suverēns un ignorē šo uzmanības novēršanas izrādi.
Pielikums
Izvilkums no Satversmes:
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.
Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.
(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)
73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
Pievieno komentāru