Vispār jau žurnālistiem derēja pagaidīt, kamēr tiks apstiprināts nabaga bērna (paši ziniet, par kuru es runāju), nāves cēlonis. Visvairāk tāpēc, ka nevakcinētāji iespējams pat nesagaidīs rezultātus, jo visu uztvers, kā kārtējo ļauno farmaceitu sazvērestību mēģinot viņus novest no īstenā ceļa....Problēma ar to ceļu ir tā, ka vairums vakcīnu pasargā pirmkārt no smagiem gadījumiem, un aizsardzība no slimībām tiek panākta tikai tad, ja vakcinējas pietiekami liels cilvēku īpatsvars, atkarībā no slimības lipīguma....Un, piemēram, es slimot negribu. Arī viegli ne.
Jā, astma ir bieži sastopama un pilnīgi iespējams, ka mūsdienās tā ir krietni biežāk sastopama, nekā, piemēram, Hipokrāta laikā, un daži ir atraduši grēkāzi: vakcīnas.
Taču padomājiet, vai vakcīnas ir vienīgais, kas ir mainījies mūsu dzīvē? Un varbūt sākt vajadzētu ar to, ka, atšķirībā no dzīves pirms kortikosteroīdiem, kad astmatiķis, īpaši sieviete, bija nolemts –iedomājieties tikai dzemdības (ja šī sieviete tik ilgi izdzīvoja). Taču tagad absolūtais vairums astmatiķu, izņemot tos, kas ir saslimuši vissmagāk, var mierīgi dzīvot un VAIROTIES, uztraucoties ja nu vienīgi par nekaunīgiem smēķētājiem, par to, ka veikalos būtībā nav nekādas mazgājamo līdzekļu izvēles, ka frizētavās ietrieps matos kādu spēcīgi smaržojošu vasku nereti pat tad, ja būsi lūgusi to nedarīt....
Taču es, piemēram, esmu redzējusi pusparalizētus cilvēkus, kas par tādiem ir kļuvuši pēc poliomielīta. Esmu redzējusi arī cilvēku, kam difterija neglābjami sabojāja sirdi. Jā, protams, neviens nezina organisma iespējas, un ir cilvēki, kas ne no tā vien atveseļojušies.... Tomēr derētu atcerēties, piemēram, cik grūti pie mums ir iegādāties portatīvo elpošanas aparātu- atcerieties taču bērnu, kam tie nepieciešami un arī tās sievietes, kas laikam vēl aizvien mīt pieredzi. Un ja vēl ierēdņi ņem un pasaka, ka jums jau tāpat nekas nebūs vai nosauc cenu, kas reizes 5-10 pārsniedz reālo....Varbūt labāk tomēr izvairīties no tādām un daudzām citām pavisam reālām ķibelēm, nevis sēdēt un spriedelēt par to, ka, ja vakcinēšos/vakcinēšu bērnus, tad moš nākotnē notiks kaut kas šausmīgs. Noteikti notiks jebkurā gadījumā, jo šausmu ir tik daudz (īpaši, ja cilvēks ir emocionāls), ka pietiks, lai ko darītu/nedarītu. Tomēr, ja ir iespēja vismaz kādas no tām pavisam reāli novērst, tad kāpēc gan ne? Jo cilvēki, piemēram, ir nomiruši arī no zoba raušanas un pat labošanas. Taču, vai tāpēc likties uzreiz zārkā, tā vietā, lai ietu pie zobu daktera?
Ieva
Pievieno komentāru