Mūsdienu ekonomikas galvenais resurss ir muļķi (autors nezināms)
*Šādi skan uzraksts uz kādas sienas kaut kur Rīgā, kurai reiz man gadījās braukt garām. Manuprāt veiksmīgi izvēlēts citāts lai raksturotu pašreizējā iracionālā kapitālisma ikdienu. Tikai apzīmējot notiekošos procesus negribas lietot vārdu kapitālisms, jo šis vārds, lai arī cik tas tika sabojāts padomju laikā ar pūstošā kapitālisma jēdzienu tomēr manuprāt skan pārāk cēli pašreizējajai ekonomiskajai realitātei.
Ar ko tad saprotam kapitālismu – kapitālisms normālā izpratnē ir naudas/preču attiecības, kas balstītas uz (godīgu) konkurenci, ražotājiem maksimālu tiekšanos pēc kvalitātes, kā arī patērētāju racionālu patērēšanas kultūru, kas balstīta uz saprātīgi pieņemtiem argumentiem.
Tomēr mūsdienu „kapitālismā” vērojamas nedaudz citādākas tendences – pirmkārt sen jau vairs neeksistē nauda kā preču ekvivalents. Nauda pati ir kļuvusi par preci starpbanku tirgos. Otrkārt – godīgā konkurence labākajā gadījumā eksistē tikai mazo uzņēmēju segmentā – lielo transnacionālo korporāciju biznesa vide ir pavisam citādāka – balstīta uz labākajā gadījumā sev pozitīva lēmuma ielobēšanu vietējā valdībā, sliktākajā – vienkārši prastu valdošās kliķes uzpirkšanu. Šajā segmentā konkurence kā tāda neeksistē vispār – visu nosaka savstarpēja vienošanās. Par ražotājiem - neviens „normāls” ražotājs nav ieinteresēts ražot kvalitatīvu produkciju – jo viena no būtiskākajām lietām ražošanā ir ekonomistiem jau līdz mielēm sēdošais vārds „izmaksas” Lai konkurētu gribot negribot ir jāražo lēti izmaksājošs sūds kam nav ilgs kalpošanas laiks un kas ātri būs jānomaina ar citu sūdu. Vispēdīgi – vērojot pašreizējo patērēšanas māniju nu galīgi nevar nosaukt par pārdomātu un racionālu – izcili spilgts piemērs mūsu pašu valstī treknajos gados bija tendence katram sevi cienošam celtniekam iegādāties vai nu BMW x5 vai toyota land cruiser.
Laikā kad reklāmas un citi smadzeņu skalotāji apkārt kļūst arvien vairāk un arvien uzmācīgāki – ir grūti pieņemt racionālu lēmumu iepērkoties. Masu debilizācija un patērēšanas mānija visā pasaulē vēl nesen bija sasniegusi tādu līmeni, ka šķiet vairāk nebija kur. Varam tikai pateikties krīzei – jo tā iemāca pārvērtēt vērtības. Vairs nav iespējams dzīvot tā kā līdz šim. Pietiek būt patērētājam patērēšanas pēc! Pietiek būt mūsdienu ekonomikas galvenajam resursam – MUĻĶIM! Dzīve ir kas vairāk par virsrakstā minēto cēloņsakarību ķēdīti – Strādā – Pērc – Mirsti.
Pievieno komentāru