Vai esam droši zem NATO širmja? 78

Kopš prezidents Ronalds Reigans pasaulei paziņoja, ka padomija ir ļaunuma impērija, Daugava daudz ūdens aiztecējis. Taču padomijas mantiniece Krievija, piedzīvojusi vispārējo eiforiju par milzīgo naudu, ko viņi ieguva par naftu un gāzi, joprojām draud un blefo ar jaunām ieroču sistēmām un jaunām gāzes/naftas ieguvēm Arktikā. Kaut naftas platformas būtu jāpasūta Somijā, jo pašu spēkiem krievi uzbūvēt tādas nespēj.

Tikmēr krievi pastāvīgi meklē kašķi pret Baltijas valstīm un sastrādā visādas neģēlības, lai atgūtu ietekmi valstīs, kuras tā esot „kulturizējusi”. Svinot piecu gadu jubileju kopš esam Zimeļatlantijas aliansē NATO , rodas jautājums vai patiesi šis organizācijas bruņotais širmis aizstāvēs pret sovetkrievu impēriskajiem tīkojumiem un avantūrām a la Gruzija.

1939. gadā Latvijas armija bija ievērojami labāk apbruņota un daudzskaitlīgāka kā tagad, esot aizmugurē Aizsargu pulkiem. Bet Latvijai nebija sabiedroto pat kaimiņvalstīs. Kārļa Ulmaņa valdības politiskais vājums izpaudās analfabetiskā kapitulācija, bez neviena šāviena, bez politiska demarša pasaules priekšā. Iznākums visiem zināms.

Tagad situācija zināmā mērā ir tāda pati – austrumu kaimiņi ved auksto propagandas karu žvadzina ar savu tanku T-72 kāpurķēdēm. Kā tas notika Gruzijā, kuras teritorijas daļu krievi joprojām okupē, arī redzējām. Taču Lietuvā Zokņu lidlaukā ir eskadriļa NATO iznicinātāju, kuriem, paceļoties gaisā, krievu „stratēģiskie” bumbvedēji būtu spiesti glābties bēgot. Taču paturot prāta lielās kaimiņvalsts grūstošo ekonomiku, katastrofālo nespēju ražot civilām vajadzībām vajadzīgo tehniku un impērisko ažiotāžu, nav neiespējamas provokācijas. Tādēļ Latvijai, līdzīgi Lietuvai, jāpastiprina savi gaisa spēki, jāiegādājās zenītraķešu kompleksi un prettanku ieroči. Mums jāatceras, kas notika, kad serbu vadonis Miloševičs Eiropas Savienības karspēka [holandiešu] klātbūtnē slepkavoja mierīgus iedzīvotājus. Tikai NATO bumbvedēji nolika visu savās vietās un Miloševičs savu dzīvi beidza aiz restēm. Ļoti skaidri jāapzinās, ka NATO širmis neatvērsies acumirklīgu un mums jābūt gataviem ar ieročiem atvairīt agresorus, sirotājus. Brīvība ir tik dārga, ka tās nosargāšanai nav jāžēlo nekas. Ar kara lidmašīnu un raķešu iegādei. Savā laikā čehi mums piedāvāja uz ļoti izdevīgiem noteikumiem iegādāties [pat apmaiņas ceļā] viņu vieglos iznicinātājus, kur jau ir daudzu valstu [arī Lietuvas]  apbruņojumā. Vecais likums, ka ja nebarosi savu armiju, tad barosi svešu.

Pievieno komentāru

Blogi

Vēl aktuāli